2016.gada 1.aprīlī no Ekonomikas ministrijas tika saņemta preses relīze (ceram, ka tā nebija 1.aprīļa joks), kur cita starpā bija lasāms sekojošs teksts: "Lai veicinātu jaunu dzīvojamo māju būvniecību, ir uzsākts darbs pie būvniecības jomas regulējuma, mazinot administratīvo slogu, kas gan paātrinātu un vienkāršotu, gan efektivizētu šo procesu, vienlaikus uzstādot augstu kvalitātes standartu latiņu." Uzdevām ministrijai precizējošus jautājumus un saņēmām dīvainu atbildi, kas atgādināja pozitīvu teikumu virknējumu.
Mūsu jautājums bija sekojošs:
“Raksta Jums žurnāla Latvijas Būvniecības galvenā redaktore un biedrības “BDCC” valdes locekle. Saņēmu Jūsu gatavotu informāciju plašsaziņas līdzekļiem (2016.g. 1.aprīlis), kurā ietverta arī sekojoša ziņa: “Lai veicinātu jaunu dzīvojamo māju būvniecību, ir uzsākts darbs pie būvniecības jomas regulējuma, mazinot administratīvo slogu, kas gan paātrinātu un vienkāršotu, gan efektivizētu šo procesu, vienlaikus uzstādot augstu kvalitātes standartu latiņu.” Sakiet lūdzu, vai būtu iespējams precizēt, kas tieši ar to domāts praktiski? Par kādu tieši regulējumu ir runa? Kā izpaudīsies administratīvā sloga mazināšana? Un kā tas atsauksies uz kvalitāti reālos būvlaukumos? Un kas ir tie speciālisti, kas šo darbu uzsākuši?”
Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktora pienākumu izpildītāja Mārtiņa Audera atbilde:
“Reformas būvniecības nozarē ir uzsāktas, bet to ieguvumi nebūs ātri redzami – diemžēl, inerce, kas vērojama nozarē, ir grūti pārvarama un prasa laiku. Lielas cerības ir uz progresīvi domājošajiem nozares pārstāvjiem, kas gatavi iesaistīties nozares sakārtošanā, ēnu ekonomikas mazināšanā un darbu kvalitātes celšanā. Reformas pašas par sevi nevar dot rezultātus, ja nozare tās neatbalsta. Pozitīvi vērtējams, ka arvien vairāk nozares pārstāvju atbalsta uzsāktās reformas būvniecības nozarē un ir gatavi piedalīties politikas veidošanā un reformu īstenošanā. Tas liecina par to, ka reforma nozarē bija nobriedusi un tuvākajos gados uzņems arvien straujāku virzību, un nesīs arī rezultātus. Jaunais Būvniecības likums, kas stājās spēkā 2014. gada oktobrī, ieviesa pirmās reformas nozares sakārtošanā; līdz 2015. gada jūlijam tika pabeigta uz likumu balstītā normatīvā regulējuma pārstrāde, un būvkonstrukciju projektēšanā tika nodrošināta pāreja uz Eirokodeksa standartiem. Likums nosaka galvenos virzienus būvniecības sistēmas reformēšanai.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu, jaunajā likumā noteikta atbildība būvniecībā, kur katram būvniecības procesa dalībniekam ir noteikti pienākumi un tiesības, t.i. atbildība ir noteikta sākot no pasūtītāja līdz būvspeciālistam būvlaukumā. 2016. gadā tiks aktīvi tiks strādāts pie Būvniecības politikas plānošanas dokumenta 2017.- 2020. gadam izstrādes un ēnu ekonomikas mazināšanas būvniecības nozarē, izstrādājot arī konkrētu rīcības plānu nākamajiem pieciem gadiem.
Pie augstas ēnu ekonomikas zaudētāji ir visi – gan valsts, gan uzņēmēji, gan pasūtītāji, gan arī paši darba veicēji. Ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu plānā ietilpst vairāki nozīmīgi pasākumi, kas būs vērsti uz nozares tālāku sakārtošanu:
Būvniecības procesa dalībnieku pienākumu pārskatīšana būvniecības procesā – solidārās atbildības noteikšana, plānots izpildīt līdz 30.12.2017.
Izstrādāti un ieviesti būvniecības standarta līgumi valsts un pašvaldību pasūtījumos, plānots izpildīt līdz 30.12.2018.
Būvniecībā nodarbināto personu elektroniska reģistrēšana un to kustības uzskaite būvobjektā, plānots izpildīt līdz 30.12.2020.
Būvizstrādājumu uzskaites organizēšanas sistēmas pilnveidošana būvniecības nozarē, plānots izpildīt līdz 30.12.2017.
Tāpat jau šobrīd tiek strādāts pie jauna Publiskā iepirkuma likuma izveides, ir izstrādāti arī būvkomersantu klasifikācijas kritēriji, kas tiks ņemti vērā publiskajā iepirkumā. Kritēriji ir uzņēmuma profesionālā pieredze, finansiāli ekonomiskie rādītāji un uzņēmuma ilgtspējas kritēriji. Publiskajos iepirkumos dominējošais zemākās cenas princips pie eksistējošajām problēmām būvniecības nozarē, it sevišķi ekonomiskās krīzes laikā, degradējis uzņēmējdarbības vidi būvniecībā.
Kopumā būvniecībā būtiskākie risināmie jautājumi šogad ir nozares politikas izstrāde, ēnu ekonomikas mazināšana un standartizētas būvnormatīvu sistēmas izveide Latvijā atbilstoši Eiropas kvalitātes normām.
EM Sabiedrisko attiecību nodaļa
T.: 67013193
