All events 8.10.2016

Būvnozares problēma – vāji projekti

Būvnozares problēma – vāji projekti

Ar mērķi aktualizēt nekvalitatīvu projektu ietekmi uz būvniecības nozari, 2016.gada 31.augustā ar IUB vadītāju Daci Gaili tikās biedrības “Building Design and Construction Council” (BDCC) pārstāvji Agrita Lūse, Gunita Jansone, Roberts Trautmanis un Māris Tidriķis.

Būvnieka atbildība par labiem un vājiem projektiem

Uzsākot diskusiju, Māris Tidriķis norādīja, ka būvnieki pilnvērtīgi ar projektu var iepazīties tikai pēc līguma noslēgšanas. Šobrīd Latvijā projektu kvalitāte nav tā augstākā un atsevišķos gadījumos pat parādās prakse apturēt darbus būvniecības objektā dēļ zemās projekta kvalitātes. Slikts projekts pēc līguma noslēgšana par ķīlniekiem padara visus procesā iesaistītos dalībniekus, bet atbildība lielākoties ar līgumu ir deleģēta būvniekam. Tikšanās laikā M. Tidriķis uzdeva jautājumu, vai iespējams palielināt pašu projektētāju atbildību par projekta kvalitāti? Vai iespējams atbildību par projekta kvalitāti deleģēt Pasūtītājam? Pati projektu kvalitāte par sevi nav IUB tieša, bet pastarpināta kompetence – atbildība par projektu un tā realizēšanas iespēju būvniekam visbiežāk tiek deleģēta ar iepirkumu līgumiem. Tajos tiek minēts, ka būvnieks apzinās visus riskus, ņēmis vērā kļūdas ekonomikas sadaļā, iztrūkstošās pozīcijas tāmē, tehnoloģiskos projektā paredzētos risinājumus un ar parakstu apliecina, ka uzņemas šo risku kopumu. Protams, būvniekiem vienmēr pastāv izvēle, piedalīties vai nepiedalīties diskriminējošos iepirkumos, bet ierobežota darba piedāvājuma apstākļos izvēle nav prioritāte, jo situāciju diriģē vajadzības.

Likumdošana neparedz Pasūtītāja atbildību par projekta kvalitāti

Dace Gaile noraidīja iespēju atbildību par projekta kvalitāti deleģēt Pasūtītājam, ieviešot izmaiņas iepirkumu likumā un tam sekojošos līgumos. Problēma ar vājo projektu kvalitāti ir samilzusi, tā ir ilgstoša un jāatrisina nozares spēkiem, uzskata D.Gaile, uzdodot retorisku jautājumu, kā un kurā brīdī Pasūtītājam būtu tā iespēja ietekmēt projekta kvalitāti? Saskaņā ar likumdošanu šāda iespēja nepastāv. Pasūtītājam tiek piegādāts projekts, kuru izstrādājis sertificēts projektētājs, projekts ir saskaņots būvvaldē, apzīmogots, tāpēc nav nekāda likumiska pamatojuma apšaubīt projekta kvalitāti. Nepastāv nekādi laba vai slikta projekta izstrādes kritēriji, līdz ar to nav iespējams definēt projekta kvalitāti, bet reālā situācija būvniecībā liecina, ka nevienu ēku nav izdevies uzbūvēt, neveicot izmaiņas projektā par 30 – 80 procentiem. Arī projektu ekspertīzes nerisina jautājumu par projektu kvalitāti, jo galvenokārt tiek pārbaudīts, vai atbilstoši noteikumiem projekts ietver visas nepieciešamās sadaļas.

Dace Gaile norādīja uz projektētāju vidū populāro viedokli, saskaņā ar kuru nav vāju projektu, bet būvnieki nemākot būvēt. Taču praksē ir nācies saskarties ar nepārdomātiem projektētāju eksperimentiem, kuri paredz tādu materiālu izmantojumu, kurus, piemēram, nav iespējams izmantot konkrētajai ēkas fasādei. Gadījumi ir daudzveidīgi. Sekojošas ir milzu problēmas Pasūtītājam, ja projekts tiek attīstīts ar ES fondu līdzfinansējum, ir uzsākta būvniecība un izmaiņas, kā to paredz Latvijas likumdošana, lielākas par 10 procentiem nedrīkstētu būt, bet praksē tās jāveic vismaz par 50 procentiem. Ne vienmēr gadījumi ir tik skaidri ar iespēju precīzi norādīt – jā, ir pieļauta kļūda projekta izstrādes gaitā, ne vienmēr iespējams definēt, ciktāl sniedzas projektētāja atbildība un ciktāl būvnieka, kurš apgalvo, ka saskaņā ar konkrēto projektu nav iespējams būvēt.

Iniciatīva par kvalitatīva projektēšanas uzdevuma izstrādi

Turpinot diskusiju Māris Tidriķis uzsvēra, ka, protams, izvērtēt projektu kvalitāti nav un nevar būt IUB uzdevums, bet varbūt varētu noteikt Pasūtītājiem par pienākumu sagatavot kvalitatīvu projektēšanas uzdevumu, jo Pasūtītājs tomēr ir atbildīgs par pasūtītā pakalpojuma kvalitāti. Ja Pasūtītājam trūkst kompetences kvalitatīva projektēšanas uzdevuma izstrādē, tad jāpiesaista konsultants – profesionālis, kas palīdz pieprasīt un arī novērtēt projektu. Praksē Pasūtītāji ļoti bieži zināšanas un kompetenci aizstāj ar uzticēšanos – uzticas pirmajam pretim nākošajam piedāvājuma, nepārbaudot tā kvalitāti.

Jāpiemin, ka biedrības BDCC viena no aktuālajām iniciatīvām, veicinot labo praksi, ir dokumenta “Pasūtītāja darba uzdevums projektēšanai” izstrāde (skat.pielikumu), kas tiek realizēta biedrības BDCC biedra Mg.Sc. Ervīna Butkēviča vadībā. Saskaņā ar IUB vadītājas Daces Gailes piedāvājumu, gatavā dokumenta versija tiks publicēta arī IUB mājas lapā www.iub.gov.lv.

Baltais un melnais saraksts

M.Tidriķis norādīja uz vēl vienu nozarē un valsts institūcijās izskatāmu aspektu – ja vāja projekta pazīmes tiek konstatētas jebkurā būvniecības procesā no būvnieku, citu projektētāju, pasūtītāja, būvuzrauga puses un kļūmes ir acīmredzami pierādāmas, būtu jāizstrādā mehānisms, kas šiem speciālistiem aizliegtu praktizēt un piedalīties iepirkumos. Nozarei būtu jāuztur melnais un baltais saraksts, kurā varētu ieskatīties, iepirkumos pieņemot pretendentu piedāvājumus. Tas ļautu savlaicīgi izslēgt pretendentus ar sliktām referencēm.

Dace Gaile atzīmēja, ka iepirkumu likums var normāli funkcionēt sakārtotā vidē, kādas vēl būvniecības nozarē Latvijā nav. Būtiska problēma ir projekta kvalitātes kritēriju definēšanu. Jautājums, kādu vēl nemanipulējamu kritēriju, pēc kura izvēlēties projektu varētu izmantot papildus zemākās cenas kritērijam? Pakalpojumiem nav iespējami taustāmi kritēriji, atšķirībā no preču piedāvājuma. Pakalpojumu iepirkumos darbojas solījumi.

Profesionālās darbības pārkāpumi – tiek gatavoti MK noteikumi

Diskusijas laikā iezīmējās problēma ar nepietiekamu būvniecības speciālistu profesionālās darbības kontroli – līdz pat šim brīdim nevienai personai nav atņemts sertifikāts par profesionālās darbības ētikas pārkāpumiem. Sertificēšanas institūcijas šajā jautājumā ietur bezzobainu politiku, lai gan sūdzības par speciālistu darbību, kas neatbilst profesionālajai ētikai, tiek saņemtas, arī caur EM. Šobrīd FM tiek izstrādāti kritēriji, uz kuru pamata varēs konstatēt profesionālās darbības ētikas pārkāpumus un atņemt sertifikātu. Plānots kritērijus apstiprināt ar MK noteikumiem. Piemēram, ja tiks konstatēta projektētāja vaina vāja projekta izstrādē, tiks piemērots sods – administratīvais vai sertifikāta atņemšana, līdz ar to juridiskā vai fiziskā persona zināmu laiku nebūs tiesīga piedalīties valsts vai pašvaldību izsludinātajos iepirkumos. Šobrīd pasūtītāja rīcībā nav nekādu instrumentu, kas liegtu no iepirkumiem izslēgt apriori zināmus vāju projektu piedāvātājus – kā zināms, daži šādi projektētāju kantori piedāvā savus pakalpojumus visā Latvijā un nereti par galvas sāpēm pasūtītājiem uzvar iepirkumu konkursos ar zemākās cenas piedāvājumu.

Foto: A.Kendenkovs, koka tilts Tērvetē