Esam saņēmuši vēstuli no būvniekiem, kurā esam lūgti rosināt dialogu starp valsts institūcijām. Kā uzsver būvniecības uzņēmuma/ -u pārstāvji - nepieciešams rast risinājumu un novērst normatīvā regulējuma pretrunas, kas praksē iezīmējas ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu īstenotos projektos.

Un šo neskaidrību vai pretrunu dēļ būvnieki potenciāli varot ciest zaudējumus, arī tādos gadījumos, kur būvniecības darbi paveikti saskaņā ar iepirkuma līgumu.

Lai gūtu skaidrību, vispirms vērsāmies Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), kura uzrauga ES fondu projektu ieviešanu. Uz jautājumiem atbild CFLA Vides un energoefektivitātes departamenta direktore Dana Heiberga.

• Būvnieki savā vēstulē norāda, ka ES fondu projektu uzraugi pēc iepirkuma beigām vai pat pēc līguma izpildes tomēr pārskatot un vērtējot darbu izmaksas pa pozīcijām. Ja piegādātāja norādītās cenas atsevišķās darbu pozīcijās neatbilst tā brīža tirgus cenām, uzraugi lūdzot skaidrojumu pasūtītājam un pēc tam ieturot vai liekot atmaksāt viņu ieskatā nepamatoto sadārdzinājumu, jo uzskata tās par neattiecināmām izmaksām. Kā šo situāciju komentējat?

–              Vispirms jāuzsver divas lietas: ES fondi ir publiskie līdzekļi – mūsu visu kopēja nodokļu maksātāju nauda, un tās izlietojums tiek un tiks kontrolēts. ES fondu projektos CFLA un arī citas institūcijas veic pārbaudes, lai gūtu pārliecību par izdevumu pamatotību. Tiek pārbaudīta projektā veikto darbību  atbilstība mērķim, ES fondu programmas nosacījumiem (attiecīgās investīciju programmas (specifiskā atbalsta mērķa vai pasākuma) Ministru kabineta noteikumiem), kā arī – ES un nacionālā līmeņa tiesību aktiem.

Pārbaudes par ES fondu līgumu ietvaros veiktajiem iepirkumiem tiek veiktas vairākos veidos – tā var būt tā dēvētā iepirkumu pirmspārbaude (pirms iepirkuma līguma noslēgšanas) vai arī iepirkumu norises pārbaude pēc tam, kad ES fondu finansējuma saņēmējs jeb šajā gadījumā – pasūtītājs ir iesniedzis CFLA apmaksai rēķinus saistībā ar attiecīgo, jau noslēgto iepirkuma līgumu.

Iepirkuma pirmspārbaudē tiek vērtēta pasūtītāja sagatavotā dokumentācija, un nepilnību vai neatbilstību gadījumā iesakām korekcijas, lai iepirkums tiktu organizēts atbilstoši normatīvu prasībām. Tomēr liela daļa iepirkumu dokumentācijas tiek pārbaudīta pēc iepirkuma norises un arī līguma izpildes – proti, kad saņemam rēķinus, ko pasūtītājs ir priekšfinansējis un lūdz atmaksāt no ES fondu līdzekļiem.

CFLA, saņemot šos rēķinus, pārbauda un izvērtē to atbilstību: 1) attiecīgās ES fondu programmas Ministru kabineta noteikumos iekļautajiem attiecināmo izmaksu veidiem un nosacījumiem; 2) projekta iesniegumā plānotajam; 3) iepirkuma līguma nosacījumiem utt. Ja maksājuma pieprasījumā iekļautajos rēķinos tiek konstatētas izmaksas, kas būtiski pārsniedz citos līdzīgos projektos dokumentētās izmaksas, CFLA pienākums ir pārliecināties par šo izmaksu pamatotību, ja nepieciešams, veicot padziļinātas papildu pārbaudes.

• Situācijas izklāstā būvnieki tomēr uzsver, ka iepirkumā katrs piedāvājums ir vērtējams kompleksi, un pasūtītājam neesot tiesību vērtēt atsevišķas tāmju pozīcijas, tikai piedāvāto līgumcenu. Un, ja pasūtītājs iepirkuma procedūras rezultātā ir noslēdzis iepirkuma līgumu, to nevar koriģēt. Savukārt pēc līguma izpildes izpildītājs ir tiesīgs saņemt iepirkuma līgumā atrunāto un tā finanšu piedāvājumā norādīto līgumcenu. Vai tiktāl viss ir korekti jeb CFLA ieskatā tomēr viss nav tik vienkārši?

– Te varam nodalīt divas lietas, kuras tomēr viena otru papildina un veido kopējo izpratni par rūpīgu un atbildīgu saimnieku, kādam ir jābūt ikkatram ES fondu projekta īstenotājam.

Iepirkums, kā arī visas citas darbības ES fondu projektā ir jāveic atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Proti, pasūtītājam ir pienākums nodrošināt korektu iepirkuma procedūru, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un brīvu konkurenci, kā arī noslēgtā iepirkuma līgumā nedrīkst veikt būtiskus grozījumus, kas varētu ietekmēt pretendentu loku un konkurenci sākotnējā iepirkumā. Tajā pat laikā papildus šim ietvaram projekta īstenotāja pienākums ir arī nepieļaut nesamērīgas, nepamatotas izmaksas, kas nav vērstas uz projekta mērķa sasniegšanu. Tātad, vispirms nepieciešama rūpīga plānošana un pilnīga skaidrība par iepirkuma priekšmetu un mērķi, kam seko precīza un atbildīga iepirkuma procedūras organizēšana un līguma izpildes kontrole. Ja viss ir noritējis korekti, pasūtītājs veic samaksu izpildītājam – atbilstoši līgumcenai. Arī ar ES fondu līdzfinansējuma atmaksu tad nevajadzētu būt problēmām.

Noslēdzot vienošanos par ES fondu projektu, tā īstenotājs uzņemas pilnu atbildību par piešķirto ES fondu līdzekļu lietderīgu izmantošanu. Ja kontroles rezultātā tomēr secinām, ka ir bijušas normatīvu prasībām neatbilstošas vai neadekvātas izmaksas, tās nevar segt no ES fondu līdzekļiem.

• Būvnieku ieskatā šīs fondu projektu prasības un uzraudzības nosacījumi par neatbilstībām un neatbilstoši veiktiem izdevumiem ir zināmā pretrunā ar publiskā iepirkuma regulējumu. Jo iepirkumā iesniegtais piedāvājums, kā arī līgums nevar tikt koriģēts. Ja izpildītājs uzskata, ka darbus veicis korekti, līgums ir izpildīts, tad viņam ir tiesības saņemt iepirkuma līgumā atrunāto līgumcenu. Taču tādā gadījumā, ja ES fondu projektu uzraugi savu pārbaužu ietvaros ir fiksējuši neatbilstoši veiktus vai pārmaksātus izdevumus, pasūtītājs mēģinot tos piedzīt no piegādātāja jeb izpildītāja…

– Pasūtītāja un izpildītāja attiecības regulē savstarpēji noslēgtais līgums. Ja pasūtītājs izlemj vērsties pret izpildītāju ar kādām sankcijām, tam visticamāk arī ir pamats – neizpildīti nosacījumi, nav ievēroti termiņi, kādas izmaiņas, kas nav tikušas saskaņotas, vai citi aspekti, kas ietekmē projekta rezultātus. Un neizdarību gadījumā labam saimniekam ir pienākums vērsties pret izpildītāju un piemērot soda sankcijas, kas līgumā ir paredzētas, nevis samaksāt līguma summu, neraugoties uz neizdarībām vai pat nelikumībām. Un es teiktu, ka tā tam būtu jābūt vienmēr, neatkarīgi no finansējuma avota.

Kā jau minēju, ja ES fondu projektu ietvarā tomēr mums iesniedz atmaksai rēķinus, kuros atklājas neatbilstoši veikti izdevumi, no ES fondiem tādi netiek atmaksāti un šie izdevumi projekta īstenotājam jāsedz no saviem, nevis fondu līdzekļiem. CFLA ir līgumattiecības tikai ar ES fondu projekta īstenotāju jeb no darbu izpildes viedokļa – ar pasūtītāju. Un pasūtītāja nolīgto izpildītāju darba kvalitātes uzraudzība nepastarpināti ir arī pasūtītāja atbildība. ES fondu apritē  – ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs – ir vienota prakse: projekta īstenotājs, parakstot līgumu par ES fondu projektu un atbalsta saņemšanu, iegūst ne tikai pieeju ES fondu līdzekļiem, bet arī uzņemas atbildību par projekta realizāciju, t.sk., atbildību par paša nolīgto izpildītāju darba kvalitāti un, ja nepieciešams, problēmu gadījumā vēršas pret tiem ar tiesas starpniecību.

Vēl svarīgi te pieminēt arī tādu pēdējā laikā gana bieži pieminētu jēdzienu kā “sadārdzinājums”. Arī pret to ES fondu projektos nostāja ir strikta. Sadārdzinājums no ES fondu līdzekļiem netiek segts, tās var būt tikai neattiecināmās izmaksas, tātad – no projekta īstenotāja līdzekļiem.

Lai no šādām situācijām iespējami izvairītos, esam aicinājuši projektu īstenotājus izvērtēt iespēju rīkot atkārtotas iepirkuma procedūras, ja nepieciešams, iesniedzot CFLA priekšlikumu projekta īstenošanas termiņa pagarinājumam. Ja saņemtie piedāvājumi būtiski pārsniedz pieejamo projekta budžetu, CFLA aicina finansējuma saņēmēju izvērtēt iespēju pārskatīt projektā iekļautās aktivitātes, ja nepieciešams, veicot projekta grozījumus, un izsludinot jaunu iepirkuma procedūru, lai novērstu iespējamu nelietderīgu ES fondu līdzekļu izmantošanu.

Kā viens no faktoriem, kas mēdz radīt ne tikai sadārdzinājuma riskus, bet arī citas problēmas, ir nepietiekami skaidri un konkrēti definētas prasības, ko pasūtītājs iekļauj tehniskajās specifikācijās būvdarbiem, piegādēm, būvizstrādājumiem, arī pakalpojumiem. Tā rezultātā piedāvātās izmaksas reizēm nav iespējams adekvāti novērtēt un izcenot uz iepirkuma brīdi. Šādos gadījumos gala rezultātā, kad pasūtītais objekts ir pabeigts, var nākties secināt, ka faktiski izbūvētais neatbilst līguma cenai, un izmaksas var atšķirties pat desmitkārt. Tāpēc aicinām visus pasūtītājus ļoti rūpīgi plānot un definēt prasības, kas tiek iekļautas iepirkumu specifikācijās, lai gala rezultāts atbilstu ne tikai plānotajam mērķim, bet arī pieejamajam budžetam.

Finansējuma saņēmējam un pārējām ES fondu līdzfinansēto projektu vadībā iesaistītajām pusēm ir jāizturas ar lielu atbildības izjūtu, lai nodrošinātu, ka ierobežotais ES fondu finansējums nonāk tiem mērķiem, kādiem tas ir piešķirts. No savas puses mēs maksimāli cenšamies atbalstīt ES fondu projektu īstenotājus. Mēs sniedzam konsultācijas klātienē, e-pastā, telefoniski, palīdzam ar padomu. Tāpēc projektu īstenotājus vienmēr aicinām vērsties pie sava projekta vadītāja aģentūrā, savlaicīgi informēt par iespējamajiem riskiem un problēmām projektu īstenošanā, lai kopīgiem spēkiem varam rast efektīvāko risinājumu.

 

Vēstule no būvnieka, 2019.gada augusts. Vēstule tika nosūtīta būvniecības nozares NVO, kura nemēģināja pat nedaudz skaidrot situāciju.

I Problēmsituācijas izklāsts

Ar šo vēlamies informēt, ka iepirkumu procedūrās, ko organizē valsts iestādes, turpmāk – pasūtītājs, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, ko administrē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, turpmāk – CFLA, ir radusies situācija, ka CFLA pēc iepirkuma procedūras beigām un dažbrīd pat pēc iepirkuma līguma pilnīgas izpildes un darbu nodošanas, pirms veikt maksājumu atbilstoši finansējuma līgumam, vērtē izpildīto darbu izmaksas pa darbu pozīcijām.

Ja CFLA uzskata, ka piegādātāja norādītās cenas atsevišķās darbu pozīcijās neatbilst šī brīža tirgus cenām, tā lūdz skaidrojumu pasūtītājam, pēc kā ietur vai liek atmaksāt CFLA ieskatā nepamatoto sadārdzinājumu, uzskatot tās par neattiecināmām izmaksām.

Minētās darbības CFLA veic, pamatojoties uz, piemēram, Ministru kabineta 2015.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.19 Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumiem Nr.517 „Kārtība, kādā ziņo par konstatētajām neatbilstībām un atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā”.

II Normatīvā regulējuma pretrunas

Publisko iepirkumu normatīvais regulējums Eiropas Savienībā ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā Nr.2014/24/ES, savukārt nacionālā līmenī to nosaka Publisko iepirkumu likums, turpmāk – Likums.

Pasūtītājs organizē atklātu konkursu un vērtē tajos iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar Likuma regulējumu un pasūtītāja izstrādātā iepirkuma procedūras nolikuma nosacījumiem. Savukārt pretendentam ir pienākums iesniegt piedāvājumu, kas atbilst minētajām prasībām.

Pasūtītājam atbilstoši Likuma regulējumam nav tiesības ierobežot pretendenta tiesības gatavot piedāvājumu un jo sevišķi finanšu piedāvājumu atklātā konkursā atbilstoši tā iespējām un vēlmēm, izņemot gadījumus, kas ir tieši noteikti Likumā, proti, Likuma 53.pantā, Likuma 41.panta 9. un 11.daļā. Vienlaikus arī pretendentam pēc piedāvājuma iesniegšanas atklātā konkursā nav tiesības grozīt savu piedāvājumu, jo sevišķi finanšu piedāvājumu, pēc būtības.

Likuma 51.pants nosaka vērtēšanas kritērijus, ko pasūtītājs ir tiesīgs noteikt, izvēloties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Būvniecības iepirkumos kā likums pasūtītāji nosaka vērtēšanas kritēriju – zemāka piedāvātā līgumcena bez PVN.

Tādējādi, izvērtējot pretendentu piedāvājumos piedāvāto kopējo līgumcenu, pasūtītājs pēc būtības ir tiesīgs vērtēt tikai piedāvāto līgumcenu.

Uzsveram, ka pretendenta piedāvāto līgumcenu sastāda visas finanšu piedāvājuma pozīcijas kopā, kuras atbilstoši Likuma regulējumam ir vērtējamas tikai un vienīgi kopsakarā. Savukārt tiesības vērtēt atsevišķu pretendenta iesniegto tāmju pozīcijas, nevis piedāvāto līgumcenu kopumā, Likums pasūtītājam neparedz.

Latvijas Republikā, kā arī Eiropas Savienībā kopumā tiek piemēroti brīvā tirgus principi, proti, jebkurš komersants ir tiesīgs patstāvīgi izvēlēties uzņēmējdarbības veidu un sadarbības partnerus, kā arī cenas, par kurām tas sniedz savus pakalpojumus, tiktāl, cik tas nepārkāpj normatīvo aktu regulējumu. Savukārt pasūtītājs, organizējot iepirkuma procedūru, ir tiesīgs ierobežot pretendenta tiesības piedāvājuma sagatavošanā tikai tādā apjomā kā to paredz normatīvo aktu regulējums un tiem atbilstoši iepirkumu dokumentācijas nosacījumi.

Tāpat Likuma regulējuma kontekstā pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām pretendents nedrīkst savu piedāvājumu, jo īpaši finanšu piedāvājumu, labot vai papildināt. No Likuma 41.panta 8.daļas regulējuma izriet, ka pasūtītājam  ir tiesības pieprasīt pretendentam precizēt sniegto informāciju, ja tas nepieciešams, lai varētu izvērtēt pretendenta tehniskā un finanšu piedāvājuma atbilstību nolikumā ietvertajām prasībām. Saskaņā ar Latvijas Republikā nostiprināto judikatūru pretendenta jau iesniegtās informācijas precizēšana var izpausties, piemēram, kā lūgums pretendentam  norādīt  uz  to,  kur  viņa  iesniegtajā  piedāvājumā  ir atrodama  informācija,  kas  apliecina  atbilstību  noteiktai  konkursa  nolikuma  tehniskās specifikācijas prasībai (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 22.jūnija spriedums lietā Nr.SKA-156/2012).

Ievērojot minēto, pasūtītājam, izvērtējot atklātā konkursā iesniegtos piedāvājumus, nav citas izvēles kā iepirkuma līguma izpildei izvēlēties pretendentu, kura piedāvājums atbilst Likuma un atklāta konkursa nolikuma prasībām un ir saimnieciski visizdevīgākais atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajam piedāvājumu vērtēšanas kritērijam. Vienlaikus Likums arī neparedz pasūtītājam tiesības koriģēt jebkādā veidā pretendenta piedāvāto līgumcenu, noslēdzot iepirkuma līgumu.

Tādējādi rodas situācija, ka pasūtītājs iepirkuma procedūras rezultātā ir noslēdzis tiesisku iepirkuma līgumu, kas pilnībā atbilst Likuma un iepirkuma procedūras dokumentu nosacījumiem. Savukārt piegādātājs pēc iepirkuma līguma kvalitatīvas un savlaicīgas izpildes atbilstoši Likuma un Civillikuma regulējumam ir tiesīgs saņemt iepirkuma līgumā atrunāto un tā finanšu piedāvājumā norādīto līgumcenu.

Taču brīdī, kad pasūtītājs iesniedz CFLA maksājuma pieprasījumu, CFLA, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu regulējumu, vērtē piegādātāja līgumcenu katrā piegādātāja piedāvātajā tāmes pozīcijā atsevišķi, kas rezultātā summējas kā neatbilstoši veiktie un pārmaksātie izdevumi, kuri ir jāatlīdzina pasūtītājam no saviem līdzekļiem. Vienlaikus pasūtītājs atsevišķās situācijās mēģina šos līdzekļus piedzīt no piegādātāja. Dažbrīd tas izpaužas kā klaji prettiesiska iepirkuma līguma vienpusēja koriģēšana, neizmaksājot piegādātājam līgumā atrunāto cenu par jau padarītiem darbiem.

Ievērojot minēto, uzskatām, ka šādās situācijās ir konstatējamas publiskā iepirkuma un Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanas normatīvo aktu savstarpējas pretrunas, kuras ir nepieciešams novērst. Pretējā gadījumā gan pasūtītājs, gan piegādātājs, neskatoties uz to, ka pasūtītājs ir tiesiski iepirkuma procedūras rezultātā noteicis piegādātāju atbilstoši vērtēšanas kritērijam, savukārt piegādātājs atbilstoši iepirkuma līgumam ir godprātīgi izpildījis darbus , kļūst par situācijas ķīlniekiem un tā vai citādi ir spiesti ciest nepamatotus zaudējumus.

Ņemot vērā augstākminēto, lūdzam ierosināt dialogu starp iesaistītām pusēm un normatīvo aktu izstrādātājiem, lai atrisinātu radušos situāciju un novērstu neattiecināmo izmaksu un tiešo zaudējumu rašanos nākotnē.