Inese Aizstrauta kopš 2015. gada vadīja Ķekavas novada pašvaldības Būvvaldi un pati praksē sajuta, kā darbojas un nedarbojas jaunais “Būvniecības likums”.

“Būvniecības likuma” grozījumi garajā ceļā atrodas gandrīz četrus gadus. Sākotnēji kā deputāte 11.Saeimā (2014.gadā), kad balsojumā par tai laikā jaunā “Būvniecības likuma” spēkā stāšanās datumu, Inese Aizstrauta pauda viedokli : “Likums nosaka, ka nepieciešams izstrādāt un apstiprināt gandrīz 30 Latvijas būvnormatīvus, kuriem ir jābūt gataviem brīdī, kad pēc jaunā likuma sāksim strādāt. Vai ir pieņemti šie noteikumi? Nav! Daudzi cer, ka jaunā likuma darbības laikā mēs novērsīsim nekvalitatīvu būvniecību. Bet kvalitāti nevar panākt ar likumu! Kvalitāti var panākt ar atbildību un pastāvīgu speciālistu kontroli, izglītošanu. Rudenī, kad jaunais likums regulēs būvniecību, būs skaidrs, kādus nepieciešamos uzlabojumus pieprasīs attiecīgo būvvalžu speciālisti. Līdz ar to rudenī, kad šis likums stāsies spēkā, būvvalžu speciālisti, projektētāji, būvnieki – visi gāzīsies ar priekšlikumiem virsū Ekonomikas ministrijai.”

Vai iepriekš citētā jūsu runā minētā nepieciešamā būvniecības likumdošanas pakete šo četru gadu laikā ir sagatavota?

Latvijas būvnormatīvi tika sagatavoti ar lielu kavēšanos, nekvalitatīvi, ar speciālistiem neizdiskutēti. Jaunais “Būvniecības likums’’ un „Vispārīgie būvnoteikumi” (MK noteikumi Nr. 500) un Latvijas būvnormatīvi patreizējā redakcijā ļoti apgrūtina darbu gan projektu dokumentācijas sagatavošanā, gan Būvvaldēm to izvērtēšanā. Protams, ka esam no dažādām būvnieku profesionālajām organizācijām snieguši priekšlikumus Ekonomikas ministrijai (EM), bet kā “’pret sienu” – bez atbildēm. Bieži jautājot EM par atsevišķu likumu punktu pielietojumu, atpakaļ esam saņēmuši to pašu tekstu, kas neskaidri ir rakstīts likumā un noteikumos.

Šobrīd Jūs atkal esat nokļuvusi likumdevēju vidū – kā 12.Saeimas deputāte. Vai redzat savu iespēju sekot “Būvniecības likuma” gaitai, esot jaunajā statusā?

Jā, tas ir negaidīts izaicinājums man un ceru, ka iespēja. Ekonomikas ministrija šobrīd likumprojektu “Grozījumus Būvniecības likumā” nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Pirms šie grozījumi tapa, bija ļoti ilgs diskusiju un priekšlikumu uzklausīšanas laiks dažādās darba grupās, kurās piedalījos sadarbībā ar būvniecības nozares un procesa dalībniekiem. Pirmie Būvniecības likuma grozījumi tika apstiprināti pagājušā gada jūnijā, un tad tika solīts, ka septembrī tiks sagatavoti un apstiprināti nākošie grozījumi. Tūlīt jau būs gads pagājis, bet vēl arvien nav izstrādāti un apstiprināti nepieciešamie Būvniecības likuma grozījumi.  Tā kā būvniecības nozares un citu ieinteresēto pušu pārstāvjiem jau līdz janvāra beigām vajadzēja sniegt viedokli par likumprojektu, tad ceru, ka nu trīs mēnešu laikā EM tos būs apkopojusi, un beidzot tie parādīsies Saeimā. Ir nodoms pie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas izveidot atsevišķu šī likumprojekta apspriešanas darba grupu, lai lēmumu pieņemšanu varētu virzīt nozaru speciālisti.

Kuri ir tie īpaši svarīgie punkti likumprojektā, kuriem pievērsīsiet uzmanību?

Vispirms tas ir Būvniecības likuma 12.pants, kurā jānosaka precīzu būvvaldes kompetenci, kā arī ieviest skaidrību, kādus dokumentus par būvniecības procesu jāiesniedz būvvaldei.

Jādefinē būvvaldes atbildība – ko tā savas kompetences ietvaros var uzņemties un ko nē. Piemēram, būvvalde var un tai vajag pārbaudīt būvprojekta atbilstību teritorijas plānojumam, pašvaldību saistošiem apbūves noteikumiem, tehniskajiem risinājumiem u.tml. Kad būs noteikta reāla būvvalžu atbildība, tad arī nepacelsies dīvainais priekšlikums par “klusēšanas-piekrišanas” principu. Būvatļauju būvvalde izsniegs tikai tad, ja savas kompetences robežās būs pārliecināta, ka ar būvprojektu viss kārtībā.

Savukārt atbildību par būvprojekta tehnisko risinājumu, kas saistīts ar ēkas drošumu, jāuzņemas projektētājam, kas to ir izstrādājis un parakstījies. Jābeidz izlikties, ka būvvaldes spēj izvērtēt būvprojekta tehnisko kvalitāti. Atbalstāmi ir tas, ka grozījumos tieši pasūtītājam paredzēta atbildība par kvalitatīva būvprojekta iesniegšanu būvvaldē.

Atbildību sakarā vēlos akcentēt arī to, ka būvinspektori neatbild par būvdarbu veikšanas atbilstību būvprojektam un normatīvo aktu prasībām. Tā ir būvdarbu veicēja un būvuzrauga atbildība – viņi ir atbildīgi par normatīvo aktu prasību ievērošanu būvlaukumā, būves atbilstību būvprojektam un normatīvajiem aktiem atbilstošu būvmateriālu izvēli.

Tomēr ļoti uzsveru to, ka visi šie grozījumi ir vēl jāizdiskutē atsevišķā grupā ar nozaru speciālistiem pirms galīgā lēmuma nodošanai Saeimas balsojumam.

Noteikti līdz galam jāsakārto būvju pirmsreģistrācijas sistēma. Tieslietu ministrijas ideja par būvju pirms reģistrāciju ir atrunāta tikai Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) noteikumos, bet nevienā normatīvā aktā nav teikts, ka tas būtu jādara pašvaldībām. Ir beidzot jārada iespēja Valsts zemes dienestam (VZD) pašiem strādāt BIS sistēmā un veikt visas nepieciešamās darbības.

Pašlaik BIS kvalitatīvi lieto tikai daļa Būvvalžu. Pēc savas pieredzes, darbojoties ar to Ķekavā, varu teikt, ka sistēma teorētiski ir laba – tā atvieglo darbu ar papīriem. Tas nozīmē mazāk birokrātijas, un ir izslēgta negodīga rīcība. Bet tas viss labi darbosies situācijā, kad pie sistēmas būs pieslēgušās arī visas pārējās būvniecības procesā iesaistītās personas, no kurām nepieciešama informācija būvprojekta izstrādāšanai un saskaņošanai. BIS sistēmā jāpilnveido datu savietojamība ar Valsts zemes dienestu, TAPIS (Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma), Iedzīvotāju reģistru, Adrešu reģistru un pārējo iesaistīto institūciju datu bāzēm.

Ļoti svarīga un nepieciešama sadaļa līdztekus grozījumiem Būvniecības likumā, ir to pavadošie MK noteikumi! Grozījumus tajos, lai varētu atbilstoši strādāt, nozares speciālisti gaida jau no to apstiprināšanas brīža! Nupat, pirms mēneša, MK komitejā beidzot tika skatīti “Būvju klasifikācijas noteikumi’’. Tika vēl prasīts saskaņojums ar Pašvaldību savienību. Ļoti ceru, ka šie svarīgie noteikumi “neieguls” kaut kur atkal uz ilgu laiku. Arī būvnormatīva “Būvju ugunsdrošība” esošās kļūdainās redakcijas maiņai vajadzēja gandrīz gadu, lai to labotu. Cerams, ka tagad tas tiks līdz galam paveikts un šīs kļūdas dēļ netiks vairākkārtīgi sadārdzināta būve. Visnepieciešamākie grozījumi, kurus ļoti gaida nozares speciālisti, ir grozījumi MK noteikumos Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi”. Bet EM tajos jau ir paredzējusi tik daudz grozījumu, ka, visticamāk, tos nāksies apstiprināt kā pavisam jaunu normatīvo aktu.

Vēl ir jārisina patvaļīgās būvniecības legalizācijas jautājumi. Jāmaina procedūra. Speciālie būvnoteikumi diemžēl neparedz nekādu regulējumu gadījumos, kad nav sakārtoti dokumenti vēl no pagājušā gadsimta.

Jūsu viedoklis par būvniecības nozares attīstību saistībā ar jaunajiem grozījumiem likumdošanā?

Manuprāt, arī jaunajos grozījumos vēl ir punkti, kuri jāuzlabo un jāparedz iespējas drošas un saskaņotas būvniecības attīstībai. Piemēram, Lietuvā nedrīkst tiesā apstrīdēt nevienu būvniecības priekšlikumu, kas atbilst teritorijas plānojumam. Šī sistēma darbojas ļoti labi. Tādā veidā var piesaistīt investīcijas, jo investors ir drošs, ka sākotnēji iecerētais un teritorijas plānojumam  atbilstošais būvprojekts neapstāsies “pusceļā’’ tāpēc, ka, piemēram, kādam kaimiņam vai arī konkurentam atradīsies kaut kas iebilstams. Šobrīd gan Būvvaldes, gan arī tiesas ir pārslogotas ar sūdzībām par būvniecības iecerēm, kuras visbiežāk ir nepamatotas.

Būtu tālredzīgi, ja būvniecības likumdošana veidotos saskaņā ar Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģiju un standartiem.

Uzskatu, ka nozares likumdošana nevar tikt veidota tādā veidā, lai tā būtu juridiski piemērota tiesām, bet tai ir jābūt palīgam un drošam pamatam ātrai, precīzai un efektīvai būvniecības attīstībai. Būvniecība ir visas tautsaimniecības attīstības virzītājspēks.