Nosaucot lietas īstajos vārdos, iespējams nekas acumirklī nemainās. Taču sabiedrībai un nozarei tādejādi tiek sniegts nepārprotams signāls, ka nejēdzība ir pamanīta, saprasta, analizēta un ieguvusi apzīmējumu. Un tas jau ir kaut kas vairāk kā jēru klusēšana. Žurnālista ētika pieprasa neizpaust savus ziņu avotus, tāpēc šoreiz, balstoties uz patiesiem notikumiem, izgaismosim kādas nepatīkamas tendences no Rīgas attālāku pašvaldību projektēšanas un būvniecības iepirkumos, kā arī objektu realizācijā.
Būvniecība ir kā modes dāma, 50 gadu nogriežņa posmā tā vairākkārtīgi mainījusi savu seju, sākot no padomju laikiem, perestroiku un noslēdzot ar II Latvijas brīvvalsti un liekot secināt, ka birokrātija ir pieaugusi. Labi, ar to varētu samierināties, bet tādā gadījumā, ja tā kaut kā mazinātu krāpšanās iespēju. Taču kamēr pašvaldību darbinieki, kuri ne pārāk orientējas projektēšanas un būvniecības reālajās niansēs, centīgi, ar un bez ātrrakstīšanas iemaņām aizpilda ailes uz papīra, būvlaukumā notiek trakas lietas, kas nav savienojamas ar veselo saprātu. Kaut kā šķiet, ka melnajā cauruma ir pazudusi vienkārša, cilvēciska erudīcija, kas liktu vairumam reaģēt uz arvien pieaugušo bezatbildību. Realitātē – reaģēt gatavi tikai daži, atsevišķi speciālisti. Ja uzdrošinās. Taisnība ir parunai – vilku barā kauc kā vilks.
Būvniecības jomā bezatbildība, pašvaldībām apsaimniekojot publisko naudu ir visaptveroša, sākot no ieceres, kad deputāti pieņem lēmumu, ka KAUT KAS ir jābūvē, līdz pat objektu nodošanai ekspluatācijā. Tik pārkāpti normatīvi, likumdošana, nav sistēmiskas atbildības, kārtības un darba organizācijas. Varbūt pašvaldību censoņiem ēnot uzņēmējus un pamācīties, kā tie, rūpīgi izsverot visus par un pret, pieņem lēmumu par ieceres realizēšanu? Savs akmentiņš jāiemet arī izglītības jomā, arī šī sistēma sākusi ražot KAUT KO.
Apsaimniekojot publisko naudu, lēmumi par būvobjektu attīstīšanu būtu jāpieņem pārdomāti, rūpīgi, ar pamatojumu – vai ieceres realizācija ir patiesi vajadzīga, racionāla un ilgtspējīga. Un būtu jauki, ja tas viss tiktu iekļauts projektēšanas uzdevumā. Lielāko tiesu projektēšanas uzdevumi satur grafomānu rakstītus nekonkrētus tekstus, neapskatot iecerētās būves programmu, mērķi un detaļas. Bieži dzirdams viedoklis – par konkrētām lietām domās vēlāk. Laikam daudzi salasījušies Vējiem līdzi ar ikonisko Skārletas teicienu, ko kā panaceju izmanto visās dzīves situācijās. Vajag vai nevajag konkrēto būvi, neesot svarīgi – re kur ES līdzfinansējums, attīstām ideju par to, kā apgūt naudu.
Arhitekti, kuri sava 50 gadu garā darba mūža laikā realizējuši vairākus simtus pasūtījumus, iezīmē nopietnu, sliktu, pierādāmu tendenci – publiskās naudas apsaimniekotāji nespēja uzrakstīt iecerēto būvobjektu projektēšanas uzdevumus. Uz vienas lapas brīvā teksta formā vispārīgi aprakstīta iecere, turklāt to veicis speciālists, kam nav ne būvnieka, ne arhitekta, ne inženiertehniskās izglītības, ne darba būvlaukumā pieredzes. Privāto pasūtījumu nišā tendence ir absolūti pretēja – precīza programma ar ievērotiem normatīviem un likumdošanas prasībām. Ja privātam pasūtītājam izstrādāt programmu un veikt projektēšanu drīkst viena un tā pati juridiskā persona, pašvaldību un valsts iepirkumos tas it kā rada interešu konfliktu. Tātad, ja esi programmas autors, dalībai projektēšanas iepirkumā tev durvis ir slēgtas. Trīs reizes drīkst minēt, kurā gadījumā gala rezultāts ir labāks. Agrāk būvniecības nozarē par projektēšanas uzdevuma kvalitāti bija atbildīgs kā Pasūtītājs, tā projektētājs. Abi. Tagad tikai Pasūtītājs.
Uzdevumi bieži ir nekvalitatīvi, virspusēji, turklāt Pasūtītājs projektēšanas laikā drīkst ieviest izmaiņas. Projektētāji ir spiesti paciest, ka darba apjoms palielinās, bet darbu izpildes termiņš un līguma cena nemainās. Bieži tas negatīvi ietekmē būvprojektu kvalitāti. Toties daudziem būvniekiem nepilnīgi projekti ir tīrā medus maize, tie slēpj tādus dārgumus, kādus pat grūti aptvert – papildus darbi, papildus tāme, papildus finansējums. Kāpēc par to skaļi nemēdz runāt? Jo koruptīvās saitēs bieži vien ir iesaistīti abi – Pasūtītājs un Būvnieks. Starp citu, šie tipāži īpaši neizvēlas komunikācijas paņēmienus, ja kāds kaut ko ir pamanījis un sāk uzdot neērtus jautājumus. Nostāja ir draudoša.
Pasūtītājs ir priecīgs, dabūjis lētu projektu, plāno ieviest izmaiņas būvniecības laikā. Jānorāda, ka autoruzraudzības kārtībā, iestrādājot citus risinājumu un mainot apjomus tiek iegūts pavisam cits projekts, tātad, atbilstoši Publisko iepirkumu likumam būtu jāveic jauns iepirkums. Vēl viena mānija, kas piemīt dažiem publisko iepirkumu pasūtītājiem un arhitektiem – ar publiskās naudas palīdzību realizēt savas ambīcijas un vairot savu prestižu, būvējot objektus, kas tālu pārsniedz jebkādas racionālas vajadzības. Jo publiskā nauda nevienam konkrēti nepieder, tie ir līdzekļi, kuri viegli paņemami no plauktiņa. Ar publiskās naudas palīdzību būtu jārealizē objekti, kas precīzi atbilst funkcijai, atbilst sabiedrības interesēm, ir estētiski un ergonomiski. Vērtējot metu konkursu piedāvājumu, biežāk tīri cilvēciski un neprofesionāli tiek izvēlēts mets, kas pārsteidz ar vizuālo risinājumu, bet nav atbilstošs projektēšanas uzdevumā noteiktajai funkcijai un paredzētajam finansējuma apjomam.
Starp citu, šobrīd ir iesniegta prasība pret vienu pašvaldību, kuras izsludinātajā metu konkursā uzvarēja tieši programmai neatbilstošs mets, lai gan pārējie trīs pretendenti piedāvājumos bija ievērtējuši izpētes laikā iegūto informāciju un programmā iestrādātos nosacījumus. Mistika. Brīva vieta fantāzijai, kāpēc tā notika. Akceptētais Uzvarējušais piedāvājums nav vērtējams citādi kā vien smukas bildes ar daudziem nereāliem un neracionāliem risinājumiem, ar risinājumiem, kuri ir klajā pretrunā ar būvnormatīviem, turklāt mets nav izstrādāts konkursa nolikumā noteiktajā sastāvā un apjomā. Metā nav pievienoti ne plāni, ne fasāžu izklājums, ne griezumi, ne būvniecības izmaksas un pat viens no konkursa nolikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem – projektēšanas un autoruzraudzības cenas. Visi piedāvājumu autori, kas palika aiz strīpas, izsakoties precīzi, tika piemānīti. Konkursa komisijas sastāvā nestrādāja neviens sertificēts arhitekts, kā to nosaka Publisko iepirkumu likums, bet rezultātu paziņojumā bija iekļauts gan sertificēta arhitekta vārds, gan punktu aprēķins sastādīts iekļaujot komisijā nestrādājušā arhitekta vērtējumu. Darbs policijai.
Agrita Lūse Biedrs
Publiciste, par būvniecību un arhitektūru raksta kopš 1999.gada. Uzmanības fokusā – būvnozares labklājība un prestiža celšana sabiedrībā, kvalitāte un drošība. Līdzautore izstādēm par būvniecību un arhitektūru, viena no ilgtspējas, būvju un sieviešu foruma organizatorēm. Konferenču, izglītības kampaņas un semināru saturu līdzautore un līdzorganizatore.
