Nenoliedzami, ka vēlme pēc neatļauta labuma parādās tajos procesos, kas saistīti ar iepirkumiem, noteikta darba vai pasūtījuma iegūšanu, virspeļņas apguvi utt. Un būvniecības nozare šajā aspektā izceļas visnotaļ negatīvi.

Kukuļošana privātajā sektorā vismaz mītu un nostāstu līmenī, manā skatījumā, šobrīd pārsniedz tos apjomus, kas saistāmi ar valsts amatpersonu kukuļošanu. Nenoliedzami, ka vēlme pēc neatļauta labuma parādās tajos procesos, kas saistīti ar iepirkumiem, noteikta darba vai pasūtījuma iegūšanu, virspeļņas apguvi utt. Un būvniecības nozare šajā aspektā izceļas visnotaļ negatīvi. Tas nenozīmē, ka būvniecības nozare kārtējo reizi ir daudz sliktāka par citām privātā sektora nozarēm – nebūt ne! Taču žurnāls, lasi „Latvijas Būvniecība”, veltīts būvniecības nozarei, tajā skaitā arīdzan negatīvajam un problēmām.

Labi paslēpts nenozīmē nemanāms

Neoficiālās sarunās, kad runā par kukuļošanu būvniecības nozarē, bieži dzirdēts par konkrētām situācijām, kad prasīts neatļauts labums (un arī pieņemts), kad dots vai vismaz piedāvāts neatļauts labums (piemēram, dažreiz saskatāma līdzība ar dažiem gadījumiem medicīnā, kad svarīgajai personai konkrētā objektā piedāvā aizlidot kādā labā ceļojumā), kā arī kas ļoti īpatnējs – būvuzņēmumu vadība saviem projektu vadītājiem izmaksā prēmijas no virspeļņas (taču sazin kāpēc to neredz VID pēc atskaitēm EDS sistēmā).

Tādā vai citādā veidā, apskatot būvniecības nozari, var runāt par trim slēptām, tomēr visiem labi zināmām problēmām:

• neatļauta labuma pieņemšana;
• komerciālā uzpirkšana;
• labuma pieņemšana no virspeļņas pēc noteikta objekta nodošanas pasūtītājam.

Patiesībā vēl varētu runāt par pilnvaru ļaunprātīgu pārsniegšanu un izmantošanu, taču pieļauju, ka būvniecības nozarē spēkā esošie likumu akti šo jēdzienu padara tik dažādi interpretējamu, ka atbildība faktiski būtu neiespējama vai arīdzan tik sarežģīti pierādāma, ka lieta tālāk par kriminālprocesa ierosināšanu netiktu.

Neatļauta labuma pieņemšana

Par neatļauta labuma pieņemšanu atbildība paredzēta Krimināllikuma 198. pantā.

(1) Par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma prettiesisku pieņemšanu, ko pats vai ar starpnieku izdarījis uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas darbinieks vai persona, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota vest citas personas lietas, par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai personai vai jebkurai citai personai, ‒ soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(2) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai materiālas vērtības, mantisks vai citāda rakstura labums pieprasīts, ‒ soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(3) Par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma prettiesisku pieņemšanu, ko pats vai ar starpnieku izdarījis uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas pilnvarota tāda pati persona, vai persona, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus vai pieņemt saistošus lēmumus, bet nav valsts amatpersona, par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja vai piedāvātāja, vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai personai vai jebkurai citai personai, ‒ soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.

(4) Par šā panta trešajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā vai tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai materiālas vērtības, mantisks vai citāda rakstura labums pieprasīts, ‒ soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

Vienkāršiem vārdiem runājot, būvniecībā neatļauta labuma pieņemšana ir gadījumos, kad, piemēram, projektu vadītāji pieņem no pieaicinātajiem apakšuzņēmējiem naudas līdzekļus vai kādus citus labumus, kas uzskatāmi par prettiesiskiem. Ir taču dzirdēts, ka pieņem naudu par to, lai parakstītu nodošanas dokumentus un saņemtu nopelnīto naudu! Ir dzirdēts, ka uzņēmēji maksā par to, lai vispār dabūtu darbu!

Tādējādi ir divas problēmas: būvniecības process nenoliedzami sadārdzinās un kāds noteikti cieš no nevajadzīgo izmaksu esamības. Lielākie cietēji, manā skatījumā, ir valsts (nenomaksātie nodokļi) un pasūtītājs vai trešās personas, kas, piemēram, no pasūtītāja iegādājas dzīvokļus svaigi uzbūvētā daudzdzīvokļu ēkā. Jo ir skaidrs, ka neviens no savām kabatām taču nemaksā neatļautus maksājumus, bet gan tos paslēpj tāmēs.

Komerciālā uzpirkšana 

Par komerciālo uzpirkšanu atbildība paredzēta Krimināllikuma 199. pantā.

(1) Par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas darbiniekam vai personai, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota vest citas personas lietas, uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, vai personai, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota izšķirt strīdus, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību labuma devēja vai piedāvātāja, vai jebkuras citas personas interesēs, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai vai jebkurai citai personai, ‒ soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas lielā apmērā, ‒ soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.

Komerciālā uzpirkšana ir pretējs gadījums neatļauta labuma pieņemšanai. Esmu dzirdējis par gadījumiem, kad ģenerāluzņēmējs mēģina samaksāt būvuzraugam naudā vai arī kāda laba un dārga ceļojuma formā par to, lai būvuzraugs būtu labvēlīgs pret ģenerāluzņēmēju. Protams, tas nav vienīgais piemērs, taču spilgti demonstrē, kādā veidā ģenerāluzņēmēji mēģina nodrošināt sava viedokļa pareizību arī strīdos, kad tiem taisnības nav vispār. Protams, gadījumos, kad būvuzraugs pieņem neatļautu labumu, ģenerāluzņēmējam faktiski tiek dota brīva rīcība pret apakšuzņēmējiem, kas uzreiz jāsaprot kā vienkārši banāla darbība pie padarītā darba pieņemšanas un apmaksas (abos gadījumos lasiet “neapmaksas un nepieņemšanas”).

Minētā aina rada tādu situāciju naudas izteiksmē, ko pie būvniekiem pieņemts saukt par virspeļņu. Tā ir vienkārša situācija ‒ ģenerāluzņēmējs pirms darbu sākšanas paredz savu peļņas procentu. Pēc darbu pabeigšanas izrādās, ka nopelnīts krietni vairāk. Virspeļņa ir starpība ar plusa zīmi starp sākotnēji paredzēto peļņu un faktiski iegūto peļņu.

Šādā gadījumā runa var būt par labuma pieņemšanu no virspeļņas pēc noteikta objekta nodošanas pasūtītājam.

Šī, manā skatījumā, ir daudz komplicētāka problēma nekā divas iepriekš minētās. Kāpēc? Tā var būt pavisam normāla situācija, kurā projektu vadītājs ir prasmīgi izmantojis tam piešķirtos resursus un godīgā ceļā nopelnījis uzņēmumam papildu peļņu (cik bieži ir dzirdēts, kā ģenerāluzņēmēji lepni paziņo, ka objekts nodots pasūtītājam un strādāts tik labi, ka nopelnīts vairāk, nekā sākumā paredzēts?).

Taču daudz biežāk tiek dzirdēts par ko citu: ģenerāluzņēmēja vadība atbalsta un pat dod rīkojumu saviem projektu vadītājiem (piedodiet par vārdu, bet būvnieki sapratīs) čakarēt apakšuzņēmējus, ar ko tiek saprasta elementāra rīcība izturēties pret apakšuzņēmējiem tā, lai pēc darbu pabeigšanas tie nesaņemtu līgumā paredzētos maksājumus. Metožu, kā panākt šādu situāciju, ir tik daudz, un tas nemaz nav sarežģīti izdarāms. Nedomāju, ka šīs metodes būtu jāuzskaita, taču ceru, ka katrs lasītājs, kuram gadījies saņemt vai dot šādu uzdevumu, kaut nedaudz pie sevis nosarks…

Darbā ar klientiem esmu dzirdējis par minētajām situācijām, protams, baumu līmenī. Tāpat esmu dzirdējis, ka uzņēmēji iekšienē bieži cīnās (ne visi meklē negodīgā ceļā nopelnāmu naudu) ar minētajām parādībām, taču baidās un šīs problēmas neatklāj citiem. Tam ir PAMATS: REPUTĀCIJAS ZUDUMS, IESPĒJAMA IZSLĒGŠANA NO KONKURSIEM utt.

Kas rezultātā iznāk? Mēs visi zinām, par ko ir runa, taču to vai citu iemeslu pēc jau atkal neesam gatavi par to runāt atklāti! Varu sākt ar sevi, jo piederu pie tā paša cilvēku loka, kurus kritizēju, jo runas teorētiskā līmenī patiešām ne vairāk, ne mazāk, bet varbūt piespiedīs kādu nosarkt vai uz mirkli aizdomāties par tām sekām, kas rodas, kādu uzpērkot vai pieņemot neatļautu labumu!

Jāsaka, ka arī valsts Ekonomikas policijas veidolā šīm problēmām uzmanību faktiski nav pievērsusi. Ir pieejama statistika¹, kas liecina, ka par neatļauta labuma pieņemšanu vai komerciālo uzpirkšanu no 2011. gada Valsts policijā ierosināti vien daži kriminālprocesi, taču neviens no tiem nav tieši saistīts ar notiekošo būvniecības nozarē (vismaz šāda informācija publiski nav atrodama). Arī Valsts policijas mājaslapā faktiski nav atrodama informācija par komerciālo uzpirkšanu vai neatļauta labuma pieņemšanu (izmantojot piedāvāto meklēšanas funkciju, nekas netiek uzrādīts).

Citiem vārdiem, šobrīd ir skaidrs, ka jautājumā par kukuļošanu būvniecībā vienīgie kārtības ieviesēji var būt paši būvnieki. Jo sevišķi tie, kuriem rūp ne tikai pelnīt naudu, bet pati nozare ir sirdslieta!

Daži ieteikumi, ko darīt

Domāju, piemēru var ņemt no KNAB piedāvātās un valsts pārvaldē ieviestās pretkorupcijas sistēmas. Pēc pieredzes varu apgalvot, ka šī sistēma darbojas kā visnotaļ labs kontroles mehānisms, kas nereti spēj novērst vienas personas neatļautu, pretlikumīgu rīcību ar vienkāršām administratīvajām metodēm.

Otra lieta ir sākt izmantot tādas norēķinu sistēmas, kas kontrolē trešās personas, piemēram, pasūtītājs. Runa ir par Open Book norēķinu sistēmas izmantošanu.

Trešais un svarīgākais ir ieviest standartus, tajā skaitā būvniecības līgumu standartus kā vispārobligātus vismaz valsts un pašvaldību pasūtījumos.

Ceturtais, kas nav mazsvarīgi, tiem uzņēmējiem, kas savos uzņēmumos cīnās pret korupciju, nebaidīties par to runāt publiski un nebaidīties vērsties Valsts policijā ar ieniegumiem par konstatēto.

Manā skatījumā, nav svarīgi, vai kāds projektu vadītājs, uzņēmuma administratīvais vadītājs vai cita persona nonāks aiz restēm – tas nav pašmērķis. Pašmērķim būtu jābūt sakārtotai, no korupcijas brīvai nozarei, un to var panākt ar dažādām metodēm, no kurām efektīvākā būtu normatīvās bāzes sakārtošana, nozares standartizācija un caurskatāmās norēķinu sistēmas ieviešana.