Foto Renārs Koris (BDCC arhīvs)
Pasūtītājs Valmieras novada pašvaldība, objekts Valmieras pils kultūrvides centrs, projekts arhitektu birojs ZGT, būvnieks R.K.C.F. Renesanse, būvuzraudzība BŪVĒLOGS. Ekspozīcijas projekts un realizācija dizaina birojs H2E. Objekts nodots ekspluatācijā 2023. gadā.
Valmieras pilī uz jaunās ekspozīcijas de Woldemer atvēršanu jūlija otrajā pusē valmieriešus un viesus aicināja Valmieras novada pašvaldība. Ekspozīcija nosaukta senajā Valmieras vārdā – de Woldemer – un apskatāma gan jaunbūvētajā stikla apjomā virs pils mūriem, gan restaurētajās senajās dzīvojamās ēkās.
Projektu sākot, kā atzīmē arhitektu biroja ZGT pārstāvji, izbūves pamatuzstādījums bija izveidot mūsdienīgu informatīvo telpu, kas stāstītu par Valmieras pils vēsturi, restaurēt un iekonservēt esošas pils drupas. Arhitektu piedāvājums bija veidot kultūrvides centra būvapjomu kā lakonisku, kompozicionāli vienkāršu apjomu, kas kontrastē ar ģeometriski sarežģīto pils vidi. Caurspīdīgais jaunais būvapjoms ir uzmanību piesaistošs objekts un ir maksimāli saudzīgs pret Valmieras pils vēsturisko substanci. Vecās aptiekas apjomam tika paredzēti restaurācijas un renovācijas darbi, saglabājot arhitektonisko autentiskumu un pastiprinot kontrastu vēsturiskais−mūsdienīgais. Teritorijas sakopšanas un labiekārtošanas koncepcija ir saglabāt un sakārtot Valmieras pils vēsturisko vidi, demontējot 20. gadsimta sākumā izbūvētos ceļu un ietvju segumus, labiekārtojuma elementus, tā vietā paredzēt mūsdienīgus, bet vēsturi respektējošus segumus un elementus.
Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs:
− Sadarbībā ir izdevies Valmierā radīt oriģinālu un autentisku objektu, kur jaunais, caurspīdīgais būvapjoms stiklā virs pils mūriem estētiski kontrastē ar senāko Valmieras koka ēku, kas pabeigta 1736. gadā un kas ir vērtīga koka būvamatniecības liecība.
Arī ekspozīcijas de Woldemer risinājums ir unikāls, jo saturs integrējas apkārtējā Valmieras pils telpā un ainavā, viens otru papildinot un radot īpašu vietas piederību.
Kopš ekspozīcijas de Woldemer atklāšanas Valmieras pilij pievērsta liela apmeklētāju interese. Ja apmeklētājs vēlas uzkavēties, atgriezties, atvest savus kolēģus, draugus un ieteikt šo vietu apmeklēt citiem, mūsu mērķis ir sasniegts.
Labiekārtojuma koncepts
Labiekārtojuma projekta pamatuzdevums bija izveidot vidi, kas nekonkurētu ar vēsturisko ainavu, vienlaikus iezīmējot modernās izmaiņas Valmieras pils vēsturē. Ceļu struktūras pamatelements ir betons, kas lieliski sasaucas ar jaunā, caurspīdīgā korpusa arhitektūru. Labiekārtojuma projekts paredzēja vietas vēsturiskā tēla sakopšanu: ir atjaunots un papildināts ceļu tīkls, sakopti augi, muzeja vajadzībām izveidoti ārtelpas eksponāti – mazās arhitektūras formas, Valmieras pils bronzas makets, atpūtas soliņi, velosipēdu statīvi, atkritumu urnas, karoga masts. Teritorijas apgaismojums izgaismo apmeklētāju pārvietošanās ceļus, Valmieras pils vēsturisko mūri un tā detaļas, akcentējot artefaktus.
Būvapjomu struktūra
Valmieras pils kultūrvides centra jaunā daļa risināta vienā pazemes un vienā virszemes stāvā. Galvenā ieeja ir no pagrabstāva līmeņa – pils mūru līmenī. Ieejas halle, kur atrodas informācijas centrs, rekreācijas zona, lifts, kāpnes, veido savienojumu ar Vecās aptiekas apjomu.
Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta Dendroloģijas laboratorijā, dr. biol. Mārim Zundem veicot dendrohronoloģisko datēšanu, tika apstiprināts un precizēts, ka Valmieras Vecās aptiekas mājas būvniecība pabeigta 1736. gadā. Līdz ar to apstiprināts, ka Valmieras Vecā aptieka, kas avotos minēta kā vecākā koka ēka Valmierā, ir arī senākā līdz mūsdienām saglabājusies koka ēka Latvijas pilsētās, kas celta arhaiskākajā būvveidā. Restaurators – vecmeistars, kas veica ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti, Ilmārs Dirveiks secinājis, ka pašlaik Valmieras Vecā aptieka ir senākā zināmā Latvijas pilsētu koka dzīvojamā ēka, kas celta guļbūvē krusta pakšos ar guļbaļķu zelmiņiem un zem spārenīcas izvirzītiem profilētiem dziedru galiem. Valmieras Vecā aptieka ar sekundārām piebūvēm ir ļoti vērtīga baroka laikmeta koka būvmākslas liecība ar tā laika būvamatniecībai raksturīgajiem elementiem.
Savukārt jaunā apjoma pagrabstāva risinājums paredz piekļuvi esošo mūru apskatei un savienojas ar ārtelpas ekspozīcijas zonu virs ieejas halles, veidojot vienotu loģisko ceļu ārtelpas ekspozīcijas un pils mūru apskatei. Vecās aptiekas apjoms izveidots divos pazemes un divos virszemes stāvos.
Pārbūvējamā apjoma 1. stāva līmenis ar ailu palīdzību veido vienotu telpu, kur manteļskurstenis kalpo kā viens no ekspozīcijas akcentiem. Austrumu ēkas daļā atrodas semināru telpa. Otrā stāva līmenī tiek nodrošināta piekļuve manteļskursteņa apskatei, izkārtotas darba vietas administratīvajai funkcijai.
Neparastais fasāžu risinājums
Jaunā apjoma fasādes kompozīciju veido askētiskas, ģeometriski vienkāršas, stiklotas formas. Fasādes dalījums ar soli 2,5 m būvei piešķir modernu izskatu. Plašās logu ailas nodrošina iekštelpu atvērtību pret ārtelpu, veido panorāmas skatus. Iekštelpu noēnošanai vasaras laikā paredzētas automātiski nolaižamās iekštelpu žalūzijas.
Pārbūvējamās daļas apjomam tika īstenota fasādes apdares atjaunošana, eksponējot koka apdares faktūru. Sienu konstruktīvās daļas – guļbaļķi – daļēji nomainīti, protezēti, nodrošināta konstrukciju hidroizolācija. Logi un durvis ir rūpīgi restaurēti, nepieciešamības gadījumā arī protezēti.
Vides pieejamība
Īstenojot projektu, paredzēta virkne risinājumu, kas nodrošina personu ar īpašām vajadzībām orientāciju kultūrvides centrā: informatīvas piktogrammas, taktilas piktogrammas, panduss, margas, lifts, brīdinošas joslas līmeņu maiņas zonās. Teritorijas segumā iestrādāti speciāli elementi, kuru izvietojums, forma, tekstūra un krāsu salikums ir atpazīstams un uztverams cilvēkiem ar redzes traucējumiem, akcentējot līmeņu starpību, nobrauktuves, gājēju pārejas un gājēju zonas.
Ekspozīcijas intriģējošais vilinājums
Lai izveidotu patiešām interaktīvu un intriģējošu ekspozīciju, Valmieras novada pašvaldība uzrunāja dizaina biroju H2E, dizainerus Ingūnu Eleri un Holgeru Eleru. Piedāvātā koncepcija paredzēja izveidot izzinošus un iesaistošus stāstus par četrām tēmām: pilsēta un pilsētnieki; Valmiera un Hanza; Valmieras pils; garīgā dzīve un pasaules uztvere.
Katra ekspozīcijas tēma risināta saturam un telpas kontekstam atbilstošā vizuālajā tēlā, kas izskaidrots katras tēmas ievada daļas koncepcijā. Turklāt ņemts vērā, ka cilvēki informāciju uztver, 10% lasot, 20% redzot, 50% dzirdot, 90% darot.
Iekštelpas ekspozīcijas platība ir 544 m2, un tā izvietota gan jaunajā apjomā, gan vēsturiskajā apjomā – senākajā Valmieras koka ēkā Aptiekas mājā.
Jaunais apjoms ir kā mūsu laikmeta vitrīna, kura radīta ar pietāti pret pils vēsturisko substanci. Stikla plaknes veido telpu pārredzamu no ārpuses, veicinot iekštelpas un ārtelpas mijiedarbību. Ekspozīcijas elementi šajā apjomā divos līmeņos veidoti lakoniski, harmonijā ar interjeru, koptēls ir gaišs un strukturēts.
Savukārt ekspozīcija vēsturiskajā apjomā izvietota trijos līmeņos, pieskaņojot to mūrētām un apmestām sienām, akmens un koka grīdām, atsegtām sijām un vecajam pavardam. Mazie logi un mazās telpas veido koncentrētu tematisko stāstījumu, ļaujot iejusties 18. gs. vidē. Šeit ekspozīcijas koptēls ir tumšs, lokāli izgaismots, ar kustīgām ēnu projekcijām uz sienām.
Atslēga kā vadmotīvs
Apmeklētāju pirmais iesaistes elements ir digitālā ieejas biļete kā Valmieras pils atslēga, ar kuru atslēgt un atklāt informāciju par Valmieras vēsturi. Atslēga ir plastikāta karte ar iestrādātu mikroshēmu. Ekspozīcijā pavisam izvietoti 27 atslēgu interakcijas punkti, pie kuriem pieliekot karti ar atslēgas simbolu tiek aktivizēta konkrētā valoda vai aktivizēta kāda aktivitāte – gaisma, skaņa utt.
Atslēga reprezentē vairāku līmeņu simbolisku nozīmi, taču visos laikos tai ir piedēvēta varas un uzticēšanās nozīme; piešķirts spēks atsvabināt vai sasaistīt. Aizslēgt un atslēgt var ne tikai reālas, bet arī garīgas lietas. Atslēdz vai noslēdz savu sirdi, prātu, dvēseli. Kristīgajā mākslā atslēga ir Sv. Pētera atribūts, kas simbolizē viņa varu pār cilvēka pēcnāves dzīvi. Sv. Pēteris ir debesu vārtu sargātājs. Viduslaikos, pateicoties jaunās dzīves telpas pilsētas veidošanās procesam, atslēga ieguva praktisku nozīmi – drošību. Pilsētnieki, kur liela daļa bija tirgotāji un amatnieki, vēlējās savu namu pasargāt. Ne velti arheoloģiskajos izrakumos viens no populārākajiem atradumiem ir atslēga, jo, tāpat kā mūsdienās, arī agrākos laikos to mēdza pazaudēt. Atslēgas tika slēptas, gan dodoties prom, gan uzbrukuma brīdī. Piemēram, pie durvīm zem akmens. Valmierā arheoloģiskajos izrakumos ir atrasti vairāki desmiti atslēgu. Neviens nezina, vai kāda no tām ir Valmieras divu galveno – Rīgas vai Tērbatas – vārtu atslēga, pa kuriem ceļotāji ienāca pilsētā, tomēr šodien apmeklētājiem ir iespēja saņemt atslēgu, kas ļaus atslēgt Valmieras vēstures, pils un pilsētas vārtus.
Dodoties vēsturiskajā piedzīvojumā
Pirmie ekspozīcijas stāsti ir balstīti tajos atslēgvārdos, ko cilvēki visbiežāk jautā par Valmieras vēsturi, – par Valmieras vārdu, par Gauju, par Valmieras dibināšanu, par ģerboni. Te apskatāms senākā zināmā oriģināldokumenta, uz kura ir Valmieras ģerbonis, atveidojums. Oriģināls ir Lībekas arhīvā, tas datēts ar 1381. gadu. Un uz tā – Valmieras ģerboņa nospiedums dzeltenā vaskā, stāsta Liene Rokpelne, Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja.
Tālāk apmeklētājs nonāk pie sienas, kur lasāmi grāmatas nosaukuma cienīgi vārdu virknējumi, piemēram, Aplenkums un lopu kari, Miķelis pārbauda Valmieras raganas. Te ir atainoti vairāki spilgti notikumi Valmieras vēsturē, kuros sniegts neliels ieskats. Piemēram, zem virsraksta Stipra un nocietināta ir kāda ceļojoša bruņinieka stāsts – viņa pirmie iespaidi par Valmieru. Šīs dažas epizodes, protams, neizstāsta visu, bet norāda uz būtiskiem akcentiem. Piemēram, Valmieras rāte pret jūras laupītājiem – stāsts sākas, jau ienākot ekspozīcijā, bet plašāk par to var uzzināt, izstaigājot arī citas telpas, skaidro Alberts Rokpelnis, Valmieras muzeja Krājuma glabātājs. Ir izveidots arī buklets bērniem komiksa veidā, kur divi varoņi – Anna un Olivers – dodas meklēt pazudušās monētas. Dodoties ceļā kopā ar viņiem, bērnam būs vieglāk orientēties.
Piekļūt, taustīt, ieraudzīt, saklausīt
Ekspozīcija veidota tā, ka viss, kas nav novietots aiz stikla, ir aptaustāms, saklausāms, apmeklētāji aicināti darboties, gan izmēģinot svaru, gan veidojot maketus, uzlaikojot tērpus u.c. Padomāts, lai ekspozīcija būtu saistoša un pieejama arī cilvēkiem ratiņkrēslā, vecākiem ar bērnu ratiņiem, kā arī apmeklētājiem ar redzes traucējumiem. Iekārtojot ekspozīciju, konsultācijas sniedza un ar savu redzējumu dalījās Valmieras invalīdu biedrība Atspēriens. Tās biedri testēja pieejamību un satura uztveršanu. Savukārt bērniem domāto testējuši paši bērni. Paredzams, ka pils koka makets būs viens no visiemīļotākajiem priekšmetiem, jo to bērni drīkst izjaukt un salikt. Padomāts par dizaina mijiedarbību ar saturu, saspēles var redzēt it visur. Jaunajā stikla ēkā ekspozīcijas priekšmeti ir izvietoti stendos, kas stilistiski atgādina ķieģeli, turklāt ir caurskatāmi no dažādiem skatu punktiem. Pati ēka ir no stikla, cauri tai un zem tās var redzēt vecos pils mūrus, tāpat arī, skatoties ekspozīcijas priekšmetus, cauri stendiem var vērot kādu pils daļu.
Smagākais priekšmets ir apmēram 100 kg smagā lode, kas ir pirmais eksponāts, un to ienesa ar svarcēlāja palīdzību, vecākie priekšmeti ir rotas. Runājot par Hanzas tēmu, interesanta ir karte, ko apmeklētāji var iedarbināt ar atslēgu, izgaismojot Hanzas ceļus. Līdzās ir interaktīva spēle par Hanzas kuģa piekraušanu ar precēm. Ekspozīcijas veidotāji spēles sagatavošanai pat sazinājās ar pazīstamu Nīderlandes kuģniecības uzņēmuma kuģa kapteini.
Jā, esam konsultējušies ar dažādu jomu profesionāļiem. Piemēram, lai kuģis pareizi balansētu, jāvadās pēc loģikas un fizikas likumiem. Tādēļ sazinājāmies ar kuģu kravu pārvadātāju. Tāpat arī ar citiem speciālistiem, piemēram, kaulu apstrādē, ar arheologiem, jo tēmu loks aptverts plašs, arī laikposms – no 13. līdz 18. gadsimtam, skaidro Liene Rokpelne.
Viduslaiku tēli
Apmeklētāju visā ekspozīcijā pavada arī ēnu tēli, kuros, iespējams, var saskatīt līdzību ar Valmieras muzeja darbiniekiem. Tie sagaidīs stikla apjomā un pavadīs restaurētajās ēkās izvietotajās ekspozīcijas daļās. Restaurētajā apjomā redzami zīmējumi, kurus sagatavoja būvpētnieks Ilmārs Dirveiks, veicot arhitektoniski māksliniecisko izpēti un pēc iegūtajiem datiem mēģinot konstruēt ēku tās uzcelšanas laikā 18. gadsimtā. Autentiska ēkas iekšējā veidola atjaunošana bija iespējama, jo, noņemot apšuvumu, tapetes un citu padomju laika uzslāņojumu, atklājās oriģinālā substance. Šāda tipa ēkai var labi redzēt iezāģējumus, kur ir stūru salaidumi, varēja saskatīt, kur sākotnēji ēkai bijušas starpsienas. Var ieraudzīt, ka pie manteļskursteņa laika gaitā bijušas piemūrētas krāsnis, pat dažviet gruzdējuši baļķi starpstāvu pārsegumā. Vietā, kur atklājās baznīcas mūriem līdzīgas skaistas ķieģeļa sienas, ir stāsts par garīgo dzīvi viduslaikos, kas asociējas ar skriptorijiem un mūku stāviem pie stāvgaldiem, pārrakstot grāmatas ar roku. Ordeņbrāļu lūgšanu viduslaiku latīņu valodā ierunāja Latvijas Universitātes profesors, Latvijas vadošais medievists Andris Levāns. Stendu stilistiskā līdzība ar tēmu, par ko konkrētajā telpā ir stāsts, turpinās visā ekspozīcijā. Ja runa ir par naudu, tad stendi ir kā naudas lāde, ja par ēdienu, tad virtuves kumodes, ja par ādas kurpēm, tad ādas miecējamā muca.
Manteļskurstenī ir digitālais pavards, kur katrs var, digitāli liekot kopā sastāvdaļas, pagatavot viduslaiku ēdienu. Kad atrasts pareizais sastāvdaļu virknējums, ikviens aicināts šo ēdienu arī savās mājās pagatavot. Šī ekspozīcija Valmieras muzeja speciālistiem ir kā dzinulis turpināt pētīt un popularizēt Valmieras vēsturi. Piedzīvojumu ekspozīcijā ir daudz un dažādi. Un šeit vietā teiciens – lasiet un ieraugiet. Laipni aicināti Valmierā!
Darbi veikti, piesaistot līdzfinansējumu divos Eiropas Savienības projektos. Jaunā ēka būvēta un ekspozīcija de Woldemer iekārtota ar projekta Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos līdzfinansējumu. Tas veikts, īstenojot darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība prioritārā virziena Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte 5.5.1. specifisko atbalsta mērķi Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus (Eiropas Savienības līdzfinansējums 1 032 900 eiro, valsts līdzfinansējums 38 823,53 eiro, pašvaldības finansējums 155 294,12 eiro). Savukārt jau esošās ēkas pārbūvētas, kā arī Ziloņu iela labiekārtota ar projekta Valmieras vēsturiskā centra attīstība līdzfinansējumu. Tas veikts, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība prioritārā virziena Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķi Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus (Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 2 000 000,00 eiro, valsts budžeta dotācija pašvaldībai 70 588,24 eiro un pašvaldības finansējums 1 409 107,63 eiro).
Raimonds Kuncevičs, R.K.C.F.Renesanse vadītājs:
− Valmieras pils kultūrvides centrs mūsu praksē vērtējams kā sarežģīts objekts, kuru varējām uzņemties, pateicoties mūsu ilgstošajai pieredzei lielākos un mazākos projektos, jaunbūvēs un objektos, kas saistīti ar apjomīgiem restaurācijas darbiem. Vēsturiskā apjoma restaurācija šajā objektā nesa līdzi pamatīgus sarežģījumus. Katrs īpašnieks laika gaitā šeit bija veicis pārbūves atbilstoši savai sapratnei vai nesapratnei, jo ēka ilgi nebija iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā, līdz ar to pārbūves nevajadzēja saskaņot. Šie visi kultūrslāņi bija uzmanīgi jādemontē, cik iespējams pietuvojoties oriģinālajai substancei. Lai varētu veikt šos attīrīšanas un restaurācijas darbus, mūsu speciālisti iepazinās ar visu pieejamo informāciju, konsultējās ar jomas flagmaņiem Arhitektoniskās izpētes grupu, kā tai teicienā: septiņas reizes nomērīja un vienu nogrieza. Neviens restaurācijas posms netika sasteigts, bet, pēc iespējas apkopojot visu labo pieredzi, tika pārdomāta darbu veikšanas tehnoloģija un pēc tam izpildīta. Bija arī jāievēro tehnoloģiskā pauze, kamēr tika pārstrādāts vēsturiskās ēkas projekts, jo padziļinātie atsegumi jau uzrādīja citu ainu, nekā sākotnēji domāts. Rūpīgs roku darbs šajā objektā prevalēja – visi smagie montāžas darbi bija īsts izaicinājums, jo varējām galvenokārt izmantot tikai nelielus, manuāli darbināmus mehānismus, tehnoloģijas pieslēdzām jaunā apjoma tapšanas laikā.
Mums ir gandarījums par veikumu, noteikti gaidām viesus Valmierā un šajā objektā. Bet vēsturiskā ēka varbūt pēc vairākiem gadiem vēlreiz nonāks uzmanības lokā, veicot vēl padziļinātāku restaurāciju un pietuvinājumu oriģinālajiem materiāliem.
Ekspozīcijai speciāli tika izstrādāti rokas zīmējumi monotīpijas tehnikā. Tie tika veidoti, analizējpt vēsturiskos materiālus un meklējot īsto izteiksmes veidu, kas sasitits ar satura tēmām, bet vienlaicīgi atstāj arī vietu apmeklētāja iztēlei Daļa no zīmējumiem ir animēti, lai nodotu precizāk nodotu vēstījumu apmeklētājiem.