Agrita Lūse, Foto BDCC arhīvs (Andrejs Jemeļjanovs)
Nosaukuma un vietas stāsts
Jāatzīmē, ka Dārgumu nams nav muzejs, tā ir privāta iniciatīva, droša un estētiska vide privātkolekcionāru vairāku simtu Latvijas pirmās brīvvalsts laika militāro vienību, policijas, robežsardzes un biedrību medaļu, krūšu nozīmju un apbalvojumu eksponēšanai, kas notiek bez sarežģītās birokrātijas, kāda raksturīga valsts iestādēm – muzejiem. Katrā, pat mazākajā kolekcijā ir kāds priekšmets – odziņa, ko vērts atrādīt sabiedrībai un kas dod savu nenovērtējamu pienesumu kopējā stāstā. Ekspozīciju papildina dokumenti, foto, formas tērpi un citas vēstures liecības.
Brīvvalsts Dārgumu nama atvēršana notika 2022. gada augustā, pāris dienās pulcējot ap 800 interesentu, kas ir vairāk, nekā spējis dažs labs valsts muzejs gada laikā.
Nosaukums, iespējams, var šķist ambiciozs, tomēr tas precīzi un arī poētiski atspoguļo nama saturu – paši autori atzīst, ka nosaukuma izvēle bijusi uzdrīkstēšanās un drosme. Jēdzieni izstāde vai galerija katrā ziņā būtu pārāk šauri, lai pilnvērtīgi apzīmētu ekspozīcijas plašo tēmu loku, ko veido priekšmeti no ļoti dažādām kolekcijām. Vēsturnieku un interesentu citadele.
Dārgumu nama atrašanās mērķtiecīgi ir izvēlēta Rēzeknē, kur Latvijas pirmās brīvvalsts laikā ir kūsājusi dzīvība – ekonomiskā un kultūras. Šeit tirgojās, ražoja, uzņēma bēgļus filtrācijas nometnēs, darbojās mākslinieki un biedrības, bija ārstu prakses un skolas. Arī policijai darba netrūka, salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām, policistu skaits bija ievērojams – jāņem vērā tuvā un agresīvā kaimiņa robežas tuvums. Tāpat kā mūsdienās, arī tolaik tika veikti dažādi konstruktīvie pasākumi robežas stiprināšanai – ar to nodarbojās Latvijas militārās struktūras. Turklāt nama lokācijas vieta ir īpaša – sakoptā un iedvesmas pilnā ainavā pie Rēzeknes pilskalna. Arhitektūras risinājumā ievērota pietāte pret vietu un apkaimes apbūves ansambli, izvēlētie materiāli, piemēram, kapara jumta segums un restaurētais nama akmens mūris, sasaucas ar apkaimes apbūvi un netālās baznīcas jumta arhitektūras risinājumiem.
Pasūtītājs ELTERS, ekspozīcijas satura autors biedrība DZIMTĀ ZEME, dizaina, koncepta izstrāde un autoruzraudzība ROYAL KEY, projekta vadība Aiga Vaitkus, ēkas rekonstrukcija BIROJS T22 arhitekte Laura Krastiņa, būvdarbi SORMS, būvdarbu vadība un projekta virsuzraudzība PROJEKTS A Arņa Teivāna vadībā.
Rēzeknē kopš 2022. gada vasaras durvis vēris nams ar izcilu, sabiedrībai pieejamu kolekciju un īpašu nosaukumu – Brīvvalsts Dārgumu nams. Ekspozīcijas piedāvātais pārsteigums un intriga nevienam nav likusi vilties. Dārgumu nams radīts, lai apkopotu un padarītu sabiedrībai pieejamu informāciju par Latvijas pirmās brīvvalsts laika militāro un civilo apbalvojumu vēsturi un dažādām organizācijām, kas saistītas ar valsts un pilsonisko organizāciju darbību laika periodā no Latvijas Neatkarības kara līdz II pasaules karam. Atklāšanas pasākumā apmeklētāji ieradās no dažādiem Latvijas, arī Rēzeknei attāliem reģioniem, šķērsojot visu valsti, vai no ārzemēm. Latvijā ir tematiskie muzeji, to skaits ir ievērojams, ir izstāžu zāles un pop-up izstādes, bet līdz šim nekur nebija iespējams aplūkot privāto kolekcionāru daudzu gadu ieguldījumu Latvijas pirmās brīvvalsts laika valsts un biedrību apbalvojumu, militāro vienību un organizāciju krūšu nozīmju saturiski bagātīgajās kolekcijās.
Un noteikti ir jāatzīmē, ka katra, pat sīkākā krūšu nozīme nav lieta pati par sevi, aiz tās stāv cilvēks ar savu darbu, kas saņēmis apbalvojumu par kādu rīcību vai sasniegumiem brīvvalsts labā. Katrs ordenis un nozīme ir stāsts par patiesi patriotisku personību, kādas mūsdienās diemžēl ir gājušas mazumā. Tāpēc kolekciju atrādīšanai un informācijai par apbalvojumiem ir jo lielāka vērtība. Krūšu nozīmju grafiskie formas un stila risinājumi tika uzticēti slaveniem latviešu māksliniekiem, tās izstrādāja R. Zariņš, K. Ubāns, A. Cīrulis un citi mākslas lauka grandi. Ordeņus un krūšu nozīmes piešķīra strikti saskaņā ar statūtiem un nolikumiem, no vairākām mākslinieku iesniegtajām skicēm tika izvēlēta viena – visatbilstošākā. Tālāk sekoja rūpīgs juvelieru darbs, kas specializējušies smalku, elitāru lietu izgatavošanā. Latvijā katrā reģionā tolaik bija kāds atzīts meistars. Tikai neliela daļa Triju Zvaigžņu ordeņu ir tapuši Francijas kaltuvēs.
Priekšmetu dizains nav vienkāršs radošs process, katra sīkākā detaļa ir ar savu, speciālistiem un interesentiem izprotamu zemtekstu, kas sakņojas Latvijas patriotisma vēsturē, un tajos ir iestrādāts identitātes apliecinājums.
Valsts apbalvojumi nozīmes un svarīguma ziņā ir līdzvērtīgi valsts karogam un ģerbonim. Analizējot mūsdienās izstrādāto armijas ordeņu un apbalvojumu stilu, tomēr jāatzīmē, ka tas nav tik augstvērtīgs kā Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Toreiz risinājumi bija pārdomātāki un smalkāki.
Latvijā liels retums ir iespēja iepazīties ar ekspozīcijas saturu vēl pirms ekspozīcijas apmeklēšanas. Brīvvalsts Dārgumu namam līdzās esošais vides objekts ar eksponētu nelielu videomateriālu rada intrigu apmeklējumam.
Kolekciju veidošana ir kā dārgakmens apstrāde – tā prasa izpratni, pacietību un meistarību. Un nams ir kā šo dārgumu ietvars. Telpu dizaina koncepcijas iedvesma smelta dārgakmeņus raksturojošajās ģeometriskajās formās un īpašībās, kas telpā tiek transformētas dažādos materiālos un gabarītos. Ekspozīcijas smalkais un elitārais dizains saista jebkuru apmeklētāju un liek uzkavēties, lai iepazītu līdz šim mazāk zināmas Latvijas vēstures lappuses.
No maza – liels
Brīvvalsts Dārgumu namā eksponētie apbalvojumi un nozīmes ir liecinieki milzīgam sabiedriskajam darbam, ko veikuši tā laika patrioti – no kuriem mācīties mums būs. Pateicoties Latvijas un ārvalstu kolekcionāriem, apbalvojumi ir saglabājušies, nodoti no paaudzes paaudzē vai nonākuši izsoļu namos. Padomju laika ierobežotās iespējas šādu kolekciju izveides iespēju neveicināja, tās, protams, bija, bet ļoti slēptā formā, bez kādas iespējas ar to iepazīstināt citus interesentus. Taču Amerikā un citviet pasaulē krūšu nozīmju kolekcijās veidojās arī sadaļa par Latvijas laika apbalvojumiem. Tām pamatu deva emigranti – Latvijas patrioti, kuri pirms II pasaules kara vai tā noslēgumā, bēgdami no varas maiņām, ceļā uz nezināmo cita starpā līdzi ņēma krūšu nozīmes, apbalvojumus un ne tikai, pat smagajām un apjomā lielajām ordeņu kastēm atradās vieta. Tas bija kā paņemt līdz gabaliņu Latvijas, lai svešumā saglabātu cerību un dzīvu ideju par jaunas brīvvalsts laika piedzīvošanu.
Kopš otrās brīvvalsts atjaunošanas 20. gs. 90. gados Latvijā veidojās no pagrīdes iznākusi ordeņu un nozīmju kolekciju kultūra, kas attīstās arī biedrības Dzimtā zeme paspārnē. Latvijas kolekcionāri sadarbojas ar ārzemju, īpaši Amerikas un Eiropas izsoļu namiem, kolekcijas iegūst jaunus eksponātus un paplašinās. Taču, kamēr kolekciju apjomīgais informatīvais resurss nesasniedz sabiedrību, iegūtās zināšanas neizplatās un aptver vien šauru speciālistu loku. Kā lielisks risinājums ir nākusi ideja par Brīvvalsts Dārgumu nama radīšanu, lai būtu vieta, kur drošā un estētiskā vidē spoži eksponēt nozīmes un apbalvojumus, tādējādi radot nenovērtējamu ieguldījumu noteikta sabiedriski nozīmīga aspekta apzināšanā, kurā iedziļinoties atklājas vesela, līdz šim ne pārāk labi zināma pasaule.
Jāpiebilst, ka Latvijas armijas struktūru vēsturiskie apbalvojumi eksponēti Latvijas Kara muzejā, medicīnas jomas apbalvojumi ir pārskatāmi Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā, taču to daudzo un skaitliski nelielo biedrību radītās nozīmes, no kurām mūsdienās līdz pat 90% atrodas privātajās kolekcijās, ir retums, toties parāda, kā tolaik funkcionējusi sabiedrība un kāda bijusi speciālistu iniciatīva dažādu pilsonisku procesu veicināšanā. Mēs nedrīkstam par zemu novērtēt mazo biedrību centīgā ikdienas darba radīto lielo efektu valsts attīstībā no 1918. gada līdz 1940. gadam. Gandrīz vai vēlētos citēt Raini – ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet.
Dizaina inspirēti pārdomu mirkļi
Ekspozīcijas dizaina koncepta izstrādes un īstenošanas vadītāja ir dizainere Aiga Vaitkus, kuras kompetence sekmīgi kaldināta ne vien Latvijā, bet arī Azerbaidžānā, valstī, kur jāpieskaņojas kardināli cita veida kultūrai, un strādāts, protams, ir arī ar Eiropas pasūtītājiem dažāda koncepta dizaina izveidē un realizācijā. Pasūtītāja sniegtais darba uzdevums Dārgumu nama izveidē bija vispārīgs, uzticoties Aigai un norādot uz vēlmi radīt vietu vērtīgo priekšmetu kopuma eksponēšanai. Dizaineriem bija brīvas rokas radošajās izpausmēs. Aigas pārziņā bija vizuālais tēls, materiālu izvēle un funkcija. Aiga uzsver visu speciālistu radošo ieguldījumu kopdarba īstenošanā, atzīmējot grafisko dizaineru, metālmākslinieku, restaurācijas speciālistu, būvnieku un autoruzraugu veikumu. Objekts ir komplicēts, ir daudz sīku detaļu, kas prasīja bezkompromisa perfekciju, un ir kopējais, vienotais stils, kura iespaids skatītāju pavada viscaur, sākot no nama aprišu ieraudzīšanas, braucot pa Rēzeknes galveno ielu pāri tiltam.
Aiga Vaitkus:
− Lielais dizaina rāmis ietvēra saturiski dažādu kolekciju izstādīšanu divos stāvos, augšējo atvēlot maināmai, bet apakšējā stāvā radot estētiski augstvērtīgu un informatīvi bagātu pastāvīgo ekspozīciju.
Pirmajā stāvā eksponātu izvietojums prasīja ievērot striktu loģiku, priekšmetus izvietojot atbilstoši secīgajam laika posmam, kurā tie radīti. Eksponēšanas stendu formas dizains sasaucas ar Dārgumu nama logo grafiskajām formām, kur uzsvērta visu dārgakmeņu galvenā iezīme – precīzās šķautnes. Šķautņu aprises nama interjerā ir dizaina vadmotīvs ik detaļā, radot vienotas ekspozīcijas snieguma efektu, kas nekonkurē ar priekšmetiem, bet tos papildina. Vēl dizaina izstrādes laikā tika lemts, ka nelielo priekšmetu eksponēšanai nama pirmajā stāvā nav vēlama dienasgaisma. Lielo logu liktenis ar to bija izlemts – tos aiztaisīja ciet, telpu rūpīgi aptumšoja. Melns tonis, matētas virsmas stendos, paneļos, priekšmetu stiprinājumos un plauktu sistēmās ir pateicīgs fons eksponātiem. Un arī rada pievilcīgu intrigas sajūtu, vilinot atklāt noslēpumus. Stendi ir lielisks fons nelielo un labi izgaismoto priekšmetu izcēlumam. Tie vilina skatītāju iepazīties ar papildus informāciju, kas vēsta, kad nozīme vai apbalvojums tapis un kam bijis paredzēts. Skatītājs pamazām soli pa solim var nevilšus pagriezt laiku atpakaļ un domās nonākt Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, iepazīstot cilvēkus un viņu veikumu. Jo bez tā nebūtu arī mūsu šodienas Latvijas. Izmeklētā dizaina koncepts paredz ar formu un saturu veidot skatītājam nepieciešamo emocionālo kāpinājumu, kura kulminācija ir pirmā stāva ekspozīcijā. Lai arī telpa grimst pieklusinātā mijkrēslī, kas atbrīvo prātu no ikdienas steigas sīkumiem un virza uz apcerību, skatītāja virzības ceļš ir iezīmēts ar pamanāmu izgaismojumu. Ēkas vēsturiskais sakņojums un tās būvniecībā izmantoto dabīgo materiālu pamatīgums vedināja interjerā izmantot līdzvērtīgus gruntīgus materiālus. Pirmā stāva grīdas segums ieejas zonā tapis no Portugālē izgatavotām akmens masas filigrāna ornamenta flīzēm, tās izmantojot arī citās telpās, bet ekspozīcijas zālē ir pulēts lietais betons, veidojot viengabalainu grīdas virsmu.
Nama dizaina koncepts ir vērsts ne tikai uz apcerību, bet piedāvā arī kontrastus sajūtu ekspresijai. Viens no kontrastiem ir nama stiklotā, modernā piebūve, kur skatītājs tiek sagatavots, ieintriģēts un noskaņots iepazīties ar dārgumiem. Apmeklētāji šeit var iepazīties ar ekspozīcijas tematiku, iegādāties biļetes, aprunāties ar kompetentu personālu – jautāt un saņemt atbildes. Stiklotās piebūves ideja tapa organiski, iekļaujoties konceptā par secīgu loģiku un kārtību, kas raksturīga visām dizaina detaļām Dārgumu namā.
Otrs kontrasts ir kā loģiska atbilde pirmā stāva informatīvā lauka emocionālai sakārtošanai, apzināšanai un gandarījumam par apmeklējumā iegūtajām zināšanām. Uz to ved īpaša dizaina trepes ar metāla margām un betona pakāpieniem. Telpas dizains veidots maksimāli gaišs, dienasgaismas piepludināts, un siltuma sajūtas radīšanai izmantots koka parketa grīdas segums ar raksturīgo toni un faktūru. Liels, grezns un ērts krēsls pie milzīgā stiklotā paneļa ar skatu uz pilsētu un baznīcu ir vieta pabūšanai ar sevi, lai ielūkotos nelielās bibliotēkas grāmatās un katalogos, kuri vēsta par otrā stāva ekspozīcijā redzamo slaveno mākslinieku darbiem. Te ir izstādīti mākslas darbi, kuriem ir saistība ar Latgali – vai nu gleznota Latgales ainava, vai mākslinieka izcelsme ir Latgale, vai ir kāda cita garīga saite ar šo Latvijas novadu. Vitrīnās ir aplūkojama mainīgā kolekcija, šobrīd – greznās Latvijas laika kabatas pulksteņu ķēdes, kuru izgatavošana bija īsts mākslas darbs ar cēlmetālu izmantojumu. Tagad šis atribūts ir izmiris, bet tāpēc jo interesanti ielūkoties pagātnē. Īpaši skaistas bija kara lidotāju nēsātās pulksteņu ķēdes, jo amats bija labi atalgots un, pats par sevi, tam bija jāatspoguļojas personu aksesuāros. Arī korporāciju pārstāvjiem un vadītājiem vienmēr kabatā bija pulkstenis ar īpaši veidotu ķēdi. Ir vēlme pavadīt kādu laiku šajā mājīgajā sajūtā kopā ar oriģinālas izcelsmes priekšmetiem.
Kolekcionārs Jānis Vigups, biedrības Dzimtā zeme biedrs:
− Dārgumu nama ekspozīcijas izveidē ir iesaistīti privātie kolekcionāri no Latvijas un ārzemēm ar priekšmetiem – ordeņiem, nozīmēm u.c. –, kas tapuši Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Uzdevums bija pēc iespējas plašāk atspoguļot visu spektru, kurā iekļaujas tā laika biedrības un to veiktais darbs. Biedrības tika dibinātas, lai palīdzētu dažādām valsts militārajām un sabiedriskajām struktūrām īstenot tā laika valstiskos uzdevumus un iesaistīt darbā lielākas tautas masas.
Savukārt aktīvākās biedrību personības tika apbalvotas ar goda zīmēm un apbalvojumiem, kas vēstīja par noteiktiem panākumiem un ieguldīto darbu. Tie ir būtiski sasniegumi, kuru nozīme nav mazinājusies arī mūsdienās. Izstādītā kolekcija ir īpaši interesanta tiem vēstures cienītājiem, kuri saprot priekšmetu retuma pakāpi. Izstāde ir kā informatīvais lauks, kur arī nezinošam cilvēkam ir iespēja iepazīt Latvijas laika mazo biedrību sniegumu – iespējams, šobrīd tā vairs nav aktuāla kustība, bet bez šo biedrību entuziastiem liela daļa sabiedriskā darba netiktu veikta. No lielā klāsta kā piemērus var minēt Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrību un Latvijas kara invalīdu savienību. Latvijas kolekcionāriem, kuri specializējas tieši nozīmju kolekciju izveidē, liels atbalsts ir Vācijā mītošais kolekcionārs Gaidis Graudiņš, kuram nav žēl dalīties ar zināšanām un kurš pilnībā izveidoja Dauderu muzeju, kādu to pazīstam šodien.
Kolekcionēt nozīmes un apbalvojumus nav nekas jauns pasaulē, tā ir aizraujoša, intelektuāla nodarbe.
Citējot fragmentus no grāmatas Latvijas valsts apbalvojumi 1918–1940, ko sarakstījuši Jānis Vigups, Raimonds Pranks, Vladimirs Balašovs (izdota Rīgā 2014. gadā, 8. lpp.):
Apbalvojumu vēsture meklējama tālā pagātnē, jau Senajā Ēģiptē atrasti apbalvojumi no XVI gs. p.m.ē. Sava garīgo ordeņu sistēma sāka attīstīties Romas Katoliskajā baznīcā. Krustu karu laikā sāka parādīties bruņinieku dalījums pakāpēs. Apbalvojumu sistēmas ar laiku plaši attīstījās. Pēc Latvijas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī valstī radās nepieciešamība pēc savas apbalvojumu sistēmas izveidošanas. Kā pirmais no apbalvojumiem bija nepieciešams militārs ordenis, lai varētu novērtēt savu un ārzemju pilsoņu varoņdarbus Atbrīvošanas kara laikā.
Dārgumu nama ekspozīcijā ietverti pilnīgi visi Latvijas pirmās brīvvalsts laika valsts apbalvojumi, visu lielāko biedrību apbalvojumi, Latvijas armijas vienību, lielāko biedrību un organizāciju krūšu nozīmes. Tās ir piederības zīmes militārajām struktūrām, piederības zīmes apvienībām un biedrībām. Par priekšmetu unikālo raksturu liecina daži tādi apbalvojumi, kas 20 gadu laikā tika pasniegti tikai 10–20 personībām, bet pēc gadiem atraduši ceļu uz privātajām kolekcijām. Ļoti liela daļa ekspozīcijas priekšmetu nav atrodama analogas tematikas valsts muzejos. Iespējams, lielais skaits izstādīto priekšmetu Dārgumu namā var radīt mānīgu iespaidu par to pieejamību, bet papildinošā informācija – apraksti – visu saliek pa vietām, apliecinot priekšmetu retuma pakāpi.
