Objekts: LU Akadēmiskā centra 1. kārta, Dabaszinātņu akadēmiskā centra būvniecība. Adrese: Jelgavas iela 1, Rīga. Pasūtītājs: LU, projekta vadītāja Kitija Freija. Arhitektūras projekts: „Sestais stils”, Vita Polkovņikova, Ina Kuļikovska, Kristaps Bautra, Aleksandrs Čepiguss u.c. Līguma forma: „design&build”. Ģenerāluzņēmējs un tehniskā projekta autors: pilnsabiedrība „LNK Industries Group”, projekta vadītājs Roberts Trautmanis, atbildīgais būvdarbu vadītājs Juris Latvelis, būvkonstrukciju projekts Grigorijs Kameņeckis; tehniskais projekts: „Nams”. Būvuzraudzība: Edgars Krasņikovs. Apakšuzņēmēji: „SKANSKA” pāļu izbūves darbi, „E Būvvadība” zemes un ceļu darbi, „ENFORT” vispārceltnieciskie darbi, „Consolis Latvija” dzelzsbetona ārsienu paneļu izgatavošana un montāža, „RIKOM” metāla konstrukciju izgatavošana un montāža, „Descon” betonēšanas tehnoloģija ar „Cobiax”, „ALUKON” un „ARČERS” alumīnija fasādes ierīkošanas darbi, „EMIMAR” (jumta ierīkošanas darbi), „Lafivents” vadības un automatizācijas sistēmas. Materiālu zīmoli: „Peikko” stiprinājumi, „Consolis” saliekamās konstrukcijas, „Doka” veidņi, „PAROC”, „TechnoNICOL”, „Pipelife”.
Objekts faktos un skaitļos:
Jaunbūve ar 7. stāviem, kopējā platība ~19 9,80 m2
Funkcionālais telpu sadalījums: ātrijs, auditorijas, 6 valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas, augu pētniecības siltumnīca uz ēkas jumta. Sabiedriskās ēkas ietilpība: 3000 studentu, zinātnieku, mācībspēku. Tehnoloģijas: 2 lietusūdens uzkrāšanas rezervuāri, katrs ar tilpumu 50 m3 un plānotu lietusūdens izmantošanu teritorijas laistīšanai, silto–auksto grīdu sistēma telpu apkurei un dzesēšanai; dabīgā gaisa apmaiņa ātrija daļā, ko nodrošina perimetrāla gaisa sprauga virsgaismas konstrukcijā; nākamajās būvniecības kārtās paredzēts uzstādīt siltumsūkni un vēja ģeneratoru. Dekoratīvie risinājumi: 16 stiklotas kolonnas 1. stāva foajē (mākslinieks Ernests Vītiņš, mākslas darba nosaukums „DABĀ”), kopsvars: 23 t; fasādes dekori un vīteņaugi sargās telpas no pārkaršanas. 1. kārtas projektēšana: 2011.‒2013. gads, būvniecība: 2014.‒2015. gads. Izmaksas: 21,18 milj. eiro (bez PVN), ERAF līdzfinansējums. Visa kompleksa būvniecības realizācija: līdz 2023. gadam.
Latvijas Universitāte kā mācību iestāde ar senu izglītības un pētniecības vēsturi šogad ir sākusi vērienīga projekta realizāciju, kas mainīs studiju vidi un radīs modernus apstākļus ciešākai zinātņu nozaru sadarbībai. Topošais zinātņu centrs Torņakalnā apvienos vairākas ēkas un labiekārtotu teritoriju, mērķējot uz Eiropas līmenim atbilstošu studiju kampusu. Pirmajā kārtā paredzēts uzbūvēt Dabaszinātņu akadēmisko centru, kur izvietosies Bioloģijas fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte, Medicīnas fakultāte, kā arī Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un Ķīmiskās fizikas institūts. Ēkā tiks iekārtotas 6 valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas: Enerģijas un vides resursu ieguves un ilgtspējīgas izmantošanas tehnoloģiju, Farmācijas un biomedicīnas, Lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas, Meža un ūdens resursu, Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju, kā arī Sabiedrības veselības un klīniskās medicīnas Valsts nozīmes pētniecības centri. Taču pirms būvdarbu sākšanas, bija jāveic arheoloģiskie izrakumi, tos sāka 2013. gada nogalē, bet 2014. gada maijā tika iebūvēts jaunās ēkas pamatakmens. 2014. gada 28. oktobrī tika atzīmēti LU topošā Dabaszinātņu akadēmiskā centra spāru svētki.
Vita Polkovņikova, „Sestais stils” arhitekte:
„LU ēku komplekss izvietots teritorijā starp dzelzceļu (Jauno ielu), Jelgavas ielu, Vienības gatvi un plānoto Raņķa dambja un Vienības gatves savienojumu. Akadēmiskā centra ēku komplekss plānots ap centrālo laukumu – Akadēmisko laukumu, kas būs reprezentatīva LU publiskā ārtelpa un vienlaikus pa visīsāko ceļu – Jelgavas ielu ‒ saistīs ar Rīgas plānā paredzēto gājēju promenādi. Akadēmiskā centra izbūve paredzēta ilgākā laikā, katra no ēkām taps kā autonoms objekts. Dabas mājai ir kompakts brīvstāvošs apjoms ar 2 komunikāciju mezgliem un ar līdzvērtīgām fasādēm. Viens no uzdevumiem bija izveidot aktīvu, redzamu un atpazīstamu kompleksa pirmo kārtu – ēku, kas kļūtu par vietas vizītkarti. Par nozīmīgu ēkas sastāvdaļu uzskatāmas izmantotās inovatīvās tehnoloģijas – no zaļajiem augiem veidotā dubultā fasāde, kas mazina ēkas temperatūras svārstības saules gaismas ietekmē, ar sukulentu stādījumiem pārklātais zaļais jumts. Pirmo reizi Latvijas vēsturē mainīti augstskolas ēkas plānošanas principi, vairs neakcentējot dalījumu – auditorijas, mācībspēku kabineti, bet plānojumu pilnībā atverot un tajā pašā laikā piedāvājot dažādas iespējas apvienoties mazās grupās un vadīt seminārus. Ēkā ir 2 vestibili, kas veidoti kā rekreatīva zona un saistīti ar plašām kāpnēm. Tā kā ieejas vestibils no Jelgavas ielas puses tieši saistīts ar lielo auditoriju bloku, iespējams nodrošināt arī lielāku pasākumu (konferences, semināri) darbības norisi līdztekus studiju procesam. Virs lielākās auditorijas izveidots iekšpagalms, ko iespējams izmantot gan kā atpūtas vietu, gan vietu lielākiem kopīgiem pasākumiem. Ēkas R puses ātrijs saistīts ar katra stāva vestibilu, kurā atradīsies digitālās bibliotēkas un studentu patstāvīgā darba vietas. Ēkas 1. un 2. stāvā izvietotas publiskās telpas: bibliotēka, lasītava, patstāvīgā darba vietas, kā arī nelielā pašapkalpošanās virtuve ar ēdamzonu, kas studējošajiem būs pieejama 24 stundas diennaktī. Darbam nelielās grupās paredzētas gan mobilas kabīnes uz riteņiem, gan nelielas norobežotas darba vietas. Ēkas 1. stāvā paredzēts izvietot trīs lielo auditoriju blokus, bibliotēkas zonu un kafejnīcu, 2. stāvā – plūsmas auditorijas, studentu servisa centra un studentu pašpārvaldes telpas, kā arī ēkas administratīvā un apkalpojošā personāla telpu grupu. Šāds koncepts studentu rosinās augtskolā uzturēties pēc iespējas ilgāk un labāk apgūt mācību vielu.
Ēkas augšējo stāvu ārējā perimetrā izvietotas laboratorijas, auditorijas, pret iekšpagalmu vērstajā – akadēmiskā personāla darba telpas. Tur paredzēts arī neliels konferenču centrs, sporta zāle un siltumnīcu bloks pētījumiem, vides pētniecības laboratorija. Iekšējais pagalms pārsegts ar stiklotu metāla nesošās konstrukcijas jumtu, kas veidota kā brīvstāvoša stiklota struktūra, aizsargājot iekšpagalmu no nokrišņiem, tajā pašā laikā veicinot dabīgo vēdināšanu gada siltajos mēnešos, bet aukstajos mēnešos kalpojot kā papildu siltumizolējošs gaisa aizsargslānis. Ēkas fasādē paredzēta vieta pieclapu mežvīteņu stādījumiem, tie atbilstoši gadalaikam mainīs ēka tēlu un nodrošinās pasīvo energoefektivitāti. Atbalstošās konstrukcijas forma ir tēlnieka Āra Smildzera iecere.
Pastāv pilsētbūvnieciska teorija, ka cilvēki mūsdienās kļūst arvien introvertāki un noslēgtāki. Akadēmiskā centra plānojumā esam centušies studentus pēc iespējas vairāk ievilkt sabiedriskajās zonās, lai viņi būtus spiesti tās šķērsot dažādu iemeslu dēļ.”
Arheoloģija pirms būvniecības
Vēsturiskās vērtības būvlaukumā vienmēr bijušas un būs apgrūtinājums objekta realizētājiem, jo jāievēro noteiktas laikietilpīgas procedūras atradumu apzināšanā, izmantojot galvenokārt roku darbu, un jāveic atradumu fotofiksācija, kas apēd laiku un kavē kopējos būvniecības termiņus. Šāda situācija bija arī LU Akadēmiskā centra būvlaukuma teritorijā, kur savulaik atradies Kobronskanstes cietoksnis. Pirms būvdarbu sākšanas ģenerāluzņēmējam, sadarbojoties ar speciālistiem, bija jāveic arheoloģiskās izpētes darbi. Tas bija tā vērts, jo senie atradumi ir unikāli Baltijas kontekstā. Turklāt būvnieki arheologu vadībā labāk iepazina vietas stāstu. Pēc atrasto koka būvju konstrukciju elementiem, priekšmetiem un apbedījumiem bija iespējams rekonstruēt senus notikumus – cik daudz cilvēku te dzīvojuši, kāds bijis kontingents (bērni, sievietes, vīrieši), ar ko iedzīvotāji nodarbojušies, kāds bijis dzīves ilgums un saimniekošanas veids. Vienīgi žēl, ka 400 gadus vecie cietokšņa pamatu un sienu baļķēni, kas lieliski saglabājušies zem zemes, nonākot saskarē ar gaisu, ātri deformējās un zaudēja formu. Kokmateriālu precīzo vecumu noteica arheologi – dendrologi. Latvijā īsti nav pieejamas tehnoloģijas šādu artefaktu konservācijai.
Eksponētais betons – ēkas vērtība
Jaunā centra teritorija nevar lepoties ar nestspējīgām un labām gruntīm, nebija nodrošināma arī pilnvērtīga ģeoloģiskā izpēte, grunts situācija teritorijā ir mainīga plašā amplitūdā. Tāpēc Dabaszinātņu ēkas betona apjoms tika balstīts uz 24 m dziļumā urbtiem pāļiem. Izmēģinājuma pāļi tika instalēti vēl ziemas laikā, vienlaikus ar arheoloģiskajiem izrakumiem. Darbu izpildes laikā zemi bija nepieciešams sildīt ar elektriskajiem paklājiem. Pāļi balsta dzelzsbetona pamatu plātni, bet ēkas pirmā stāva grīda atrodas aptuveni 50 cm virs tās, izveidojot dubultgrīdu un radot tehnoloģisko telpu komunikāciju izvietojumam un pasargājot ēku no gruntsūdeņiem, kuru līmenis šajā vietā ir salīdzinoši augsts. Lai papildus pasargātos no mitruma, pamata plātne ir ietīta bentonītmāla paklājā ar teicamām mitruma izolācijas spējām.
Foto: “LNK Industries” arhīvs, “Sestais stils” arhīvs, Aleksandrs Kendenkovs, Mārtiņš Vilnītis
