Mežaparka Lielās estrādes pārbūve būs tuvāko gadu vērienīgākais Rīgā īstenotais projekts ar būtisku nozīmi nacionālās identitātes stiprināšanā. Projekta autori “Arhitekta J. Pogas birojs”, arhitekts Juris Poga, “Mailītis A. I. I. M”, arhitekti Austris Mailītis, Ivars Mailītis un Matīss Mailītis. Projekta skiču stadija tapusi 2007. gadā.
Juris Poga, “Arhitekta J. Pogas birojs”, vadītājs, arhitekts:
“Līdz 2017. gada sākumam jānodod BMS (būvprojekts minimālā sastāvā), kurā, salīdzinot ar 2007. gada skiču projektu, būs iekļautas dažas nelielas izmaiņas. Mežaparkam izstrādātais lokālais plāns Dziesmu svētku estrādi izdalījis kā izmantojamu teritoriju, nevis mežu, līdz ar to īstenojama infrastruktūras rekonstrukcija, paredzot izbūvi zem skatītāju lauka, kas no tirgošanās un WC izvietojuma atbrīvos apkārtējo teritoriju. Līdz 2020. gadam pilnībā jāpārbūvē koristiem paredzētā estrāde, paplašinot tās apjomu un piešķirot jaunu vizuālo identitāti. Pagaidām pārseguma risinājumu iecerēts realizēt no metāla konstrukcijām, ja vien tehniskā projekta izstrādes laikā neradīsies citi vērā ņemami priekšlikumi materiālu izvēles jomā.”
Austris Mailītis, “Mailītis A. I. I. M”, arhitekts:
““Estrādes pārbūves risinājuma vizuālā atslēga ir vērienīgais, ažūrais metāla konstrukciju režģis, kura radītais tēls ir Latvijas ainavas simbols. Latviešu tautas dziesmās un pasakās raksturīgs dabas tēlainajos aprakstos bieži sastopams pakalns un birzs, kas sargā no vēja un lietus. Koristu podesti simboliski veido pakalnu, metāla režģis ir kā sidraba birzs, kas sniedz patvērumu. Filozofisko jēgu balsta spēcīga funkcionālā un praktiskā argumentācija.”
Pusaplī lietais un nedaudz elipses formas režģis ir vizuāli izteiksmīgs pats par sevi, bet vienlaikus tā ir noturīga pamatne, kur piestiprināms, piemēram, auduma jumts, skatuves tehnoloģijas, scenogrāfijas elementi, apgaismojums. Metāla režģim ir nozīme akustiskajos risinājumos, ir iespējams stiprināt īpašus akustiskos vairogus, un vējā tas neļaus skaņu aizpūst prom.
Dziesmu svētku estrādes pārbūves projekts tiek izstrādāts ar tālu skatu nākotnē, lai tēls būtu universāls un kalpotu par nacionālās pašapziņas simbolu vismaz nākamos 100 gadus. Tēlaini izsakoties – dziesmu svētki tiek uzskatīti par svētu rituālu un pārbūves rezultātā jāiegūst vieta, ko saukt par Latvijas svētvietu.
Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs:
“Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija ir ievērojamākais Latvijas būvprojekts. Tas ir gan profesionāls izaicinājums, gan pārbaudījums, gan liela atbildība visai projektā iesaistītajai komandai – arhitektiem, pasūtītājiem, projektētājiem, tāmētājiem, celtniekiem – visiem, kas ar savu iepriekšējo profesionālo darbību ir apliecinājuši projektu realizēt kā Latvijas simtgades svinību dāvanu. Domāju, tikai strādājot arī ārpus noteiktā darba laika, pat divās maiņās, komandai būs iespēja realizēt tik grandiozu projektu. Arī projekta īstenošanas termiņš ir ierobežots – dziesmu un deju svētki 2018. gadā.”
Vizualizācijas: „Arhitekta J. Pogas birojs” un “Mailītis A. I. I. M”, foto: RDĪD, Renārs Koris, foto Aleksandrs Kendenkovs
