Teksts Ināra Appena
Foto BDCC arhīvs (Edgars Pohevičš), pastkartes no Latvijas Arhitektūras muzeja
Parka paviljons Liepājā
Šovasar augustā atklātais Parka paviljons Liepājā ir uztverams kā mitoloģiskais, no pelniem atdzimušais brīnumputns Fēnikss. Pēc daudziem gadiem, pēc vairākiem projektu konkursiem un īpašnieku maiņām Piejūras parks ir atguvis savus vēsturiskos vaibstus, pateicoties uzņēmīgajai liepājnieku Kirhneru ģimenei, kas vēlējusies atstāt savai dzimtajai pilsētai ko vērtīgu un paliekošu.
Sagaidīšanas paviljons ķeizaram
Pirmo reizi Piejūras parkā paviljons atspirdzinājumiem tika uzcelts 1903. gadā, kad inspicēt jaunuzcelto nocietinājumu fortu sistēmu Liepājā oficiālā vizītē ieradās Krievijas cars Nikolajs II. Paviljona celtniecība bija Kurzemes muižniecības cieņas izrādīšanas žests valdniekam un vēlme piedalīties šajā svinīgajā pasākumā, uzņemot caru tam īpaši paredzētā celtnē. Par ēkas projekta autoru tiek uzskatīts vācbaltu arhitekts Pauls Demme (1857–1919). Atsaucoties uz Liepājas vēsturnieka Gunāra Silakaktiņa pētījumiem, zināms, ka Nikolajs II savas vizītes laikā paviljonā uzkavējās tikai īsu brīdi, baudot izmeklētus dzērienus un ēdienus, bet pēc cara apmeklējuma kafejnīca, saukta par Ķeizara paviljonu, tika uzdāvināta pilsētai, un baudīt dzērienus un uzkodas varēja visi pilsētas iedzīvotāji un viesi. Paviljons darbojās tikai vasaras sezonā. 1906. gadā no koka celtā ēka nodega, bet pēc diviem gadiem tika atjaunota sākotnējā izskatā ar dažām nenozīmīgām vizuālajām atšķirībām. Tādā izskatā paviljons, vēlāk saukts par Liepājas Jūrmalas paviljonu, darbojās daudzus gadus.
Vēsturiskā paviljona nojaukšana
Padomju laika 50. gados tas bija pazīstams gan kā kafejnīca Dzintars, gan no 60. gadiem kā restorāns Banga, bet, kā redzams tā laika fotogrāfijās, paviljonam trūka liekto un izteiksmīgo līniju raksta – lielo logu rūšu dalījums bija novienkāršots līdz nelieliem kvadrātiņiem. Diemžēl 1977. gadā paviljons vēlreiz piedzīvoja ugunsgrēku un tika nojaukts. Liepājnieki vēlējās šajā iecienītajā atpūtas vietā to atjaunot, un 70. gadu beigās tika rīkoti skiču projektu konkursi, taču būvniecība netika sākta.
Kirhneru ģimenes tiesības būvēt
Kad 2020. gadā UPTK īpašnieks Zigurds Kirhners ieguva īres tiesības kafejnīcas gruntsgabalam un atpirka no iepriekšējā zemesgabala nomnieka 2018. gadā izstrādāto restorāna būvprojektu, tad jau 2020. gada augustā UPTK projekta vadītāja Sanda Kirhnera vadībā sāka būvniecības darbus, un pēc diviem gadiem – 2022. gada augustā – paviljons atdzima vēsturiskajā veidolā – tādu to esot vēlējušies redzēt iepriekš aptaujātie liepājnieki.
Sarežģītā būvprojekta izstrāde
Projektu nācās izstrādāt, izmantojot tikai vēsturiskos attēlus – pastkartes un fotogrāfijas, kā arī dažus uzmērījumus, kurus veiksmīgi izdevās atrast, jo vēsturiskais ēkas projekts nav saglabājies. Arhitektiem tas bija diezgan sarežģīts uzdevums, jo no vecās kafejnīcas Banga bija saglabājies tikai kāds arhitekta Paula Demmes parakstīts griezuma zīmējums, kas ļāva saprast izmērus, un ļoti noderīga projektēšanai bija kafejnīcas Bangas topogrāfija, pēc kuras speciālisti varēja aprēķināt ēkas proporcijas. Turklāt izpētes laikā izdevās atrast tikai vienu ēkas aizmugures fotogrāfiju, jo tradicionāli tikusi uzņemta izteiksmīgā galvenā fasāde ar kafejnīcas terasi priekšpusē.
Parka paviljona koptēls
Jaunā Parka paviljona centrālo ieeju, ko sedz neliels pusloka jumtiņš, iezīmē tornītis ar kupolu un zibensnovedēju, tur senajās atklātnēs redzams karoga masts ar nelielu karodziņu. Galvenajā fasādē uz abām pusēm simetriski izkārtoti lieli logi ar jūgendstilam raksturīgo dalījumu un izliekumiem, tādi ir arī ēkas galos. Sarežģītās formas logus izgatavoja prasmīgi meistari. Paviljona fasādes apdarē izmantots balti krāsots koka dēlīšu apšuvums ar gaiši pelēkiem koka dekoriem atbilstoši vēsturisko fotogrāfiju paraugiem. Ēkai ir koka karkass, balstīts uz betona pamatiem, jumtu sedz skārda loksnes, bet tornītī iebūvēta ventilācijas sistēma. Ir izbūvēts arī pagraba stāvs ar tehniskajām telpām – katlutelpu un noliktavu. Kopējā ēkas platība ir 202 m2, ieskaitot 124 m2 lielu apmeklētāju zāli un plašu āra terasi.
Parka paviljona interjers viesu ērtībām
Iekštelpu interjers lielā mērā ir pašu īpašnieku – Kirhneru ģimenes – radīts, par paraugu izmantojot 20. gs. sākuma Liepājas un citu Eiropas pilsētu restorānu attēlus un aprakstus, jo atrodami tikai daži vēsturiskā paviljona interjera kopskata attēli, bet tajos, kas glabājas liepājnieku ģimeņu fotoalbumos, galvenokārt redzami pie galdiem sēdošie apmeklētāji, nevis telpas iekārtojums. Kirhneru ģimenei ir izdevies radīt gaišu un omulīgu interjeru ar atsaucēm uz pagājušā gadsimta sākumu, tomēr atbilstoši mūsdienu apmeklētāju prasībām. Telpas stūros ierīkoti ērti ādas dīvāni ilgākai atpūtai un ēdienu baudīšanai, bet nelielie apaļie un četrstūra galdiņi uz vienas kājas un Toneta tipa krēsli tiem apkārt ļauj iejusties senākā paviljona gaisotnē, vērojot apkārtni un dabas mainību caur plašajiem logiem. Videi un laikam atbilstoši ir gaismas ķermeņi ar apaļiem pienbaltā stikla kupoliem gan lielajai centrālajai lustrai pretī ieejas durvīm un kafejnīcas letei, gan pārējām griestu un sienas lampām.
Izglābtais kultūras mantojums
Parka paviljona īpašnieki izglābuši un izmantojuši ēkas iekārtojumā arī vairākus vēsturiskā mantojuma priekšmetus. Durvis, kas ved uz virtuvi un viesu tualetēm, savulaik atradās vecajā Liepājas dzemdību namā, bet tā jaunajiem saimniekiem pārbūves laikā nebija vajadzīgas. Kirhneri tās nopirka, restaurēja un atrada veiksmīgu pielietojumu. Savukārt nelielajai priekštelpai iegādātas un ieklātas ornamentētas keramikas flīzes, kas ņemtas no kādas nojaucamās cara laika virsnieku dzīvojamās mājas kāpņu telpas Karostā.
Paviljona āra terase
Lai kafejnīca būtu pieejama visiem apmeklētājiem, pie galvenās fasādes ierīkota slīpa uzbrauktuve un visas publiskās telpas izbūvētas bez sliekšņiem. Jauns un svaigs skats piešķirts āra terasei, to nokrāsojot un labojot trūkstošās detaļas. Apaļās ziedu kastes ar sezonai atbilstošiem ziedošiem augiem priecē uz terases sēdošos, kā arī sānu dobes papildinātas ar kupliem apstādījumiem. Neiztrūkstoši mūsdienu pilsētas dzīves stilam ir paredzēts statīvs velosipēdu novietošanai.
Kafejnīca, atšķirībā no sava vēsturiskā prototipa, darbosies visas sezonas, bet āra terase, kas iekārtota ar tai īpaši piemeklētām mēbelēm un vairākām gaismas laternām ar baltiem stikla kupoliem, apmeklētājiem būs atvērta tikai siltos laikapstākļos.
Parka paviljons veiksmīgi darbojas kopš pirmās tā atklāšanas dienas un kļuvis par iemīļotu pilsētnieku atpūtas vietu gan ikdienā, gan brīvdienās un īpašos svētku brīžos. Liepāja var būt lepna par saviem patriotiem un viņu veikumu.
