Ansis Cīrulis (1883−1942) – grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars, bija Latvijas Republikas pirmās pastmarkas meta un valsts karoga standarta autors. Viņš ievērojams ar saviem ražīgajiem nacionālā romantisma stila meklējumiem daudzās mākslas nozarēs – dekoratīvajā glezniecībā, stājmākslā un lietišķajā mākslā, projektiem Latvijas naudas zīmēm, metiem latviešu strēlnieku bataljona karogiem un krūšu nozīmēm. Viņš veidojis sava īpaša stila māla vāzes un bļodas, radījis figurālus sienas gleznojumus, projektējis sabiedriskos interjerus ar pieskaņotām mēbelēm, audumiem, intarsijām un metālkalumiem, arī Rīgas pilī. Mākslinieka daiļradi raksturo stilistiski unikāls rokraksts, kas atklājas gan latviskajos ornamentos, gan grafiski oriģinālajos burtos. A. Cīrulis pats sevi uzskatīja par gleznotāju ar cēlu mērķi radīt savdabīgu latvisko izteiksmes veidu.
Cīrulis Ogrē
- gadā pabeigta restaurācija kādreizējās Ogres bērnu sanatorijas ēdamzāles kazeīna freskām, kur romantiska naivisma manierē atainotas bērnu nodarbes.
Sanatorijas ēka Ogrē Gaismas prospektā 2/6, kuru Ogres novada pašvaldība no Veselības ministrijas pārņēma 2015. gada decembrī, ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā ir viena no pēdējām izcilā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētajām ēkām, un tās būvniecība sākās 1926. gadā pēc Rīgas Centrālās slimo kases pasūtījuma. Kopš 1959. gada iestāde pārdēvēta par tuberkulozes sanatoriju Ogre. Līdz 2014. gadam te atradās Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas Rehabilitācijas nodaļa.
Sanatorijas arhitektūru raksturo īpatnējs funkcionālisma un nacionālā romantisma stila savienojums. Ēkas centrālā daļa ir mūrēta, sānu daļas celtas no koka. Galvenajai fasādei piebūvēta stiklota veranda, ko vasarās izmantoja kā guļamistabu, bet citos gadalaikos – kā vingrošanas zāli. Iestāde vasarā uzņēma ap simt piecdesmit bērnu, ziemā ap septiņdesmit. Lielākā un greznākā telpa ir ēdamzāle. To rotā Anša Cīruļa 1927. gadā veiktie sienu gleznojumi fresko secco tehnikā, ko 20. gs. 50. gados aizkrāsoja. Restaurācijas darbu laikā 20. gs. 90. gados atjaunoja tikai sienu gleznojumus, kam piešķirts valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss.
Ar brutālismu pret mākslu
Ar zīmīgu Jāņa Dombrovska teksta citātu no žurnāla Atpūta 1939. gada 29. septembra numura vēlos ieskicēt, ka brutāla mākslas darbu aizkrāsošana pie mums ir praktizēta jau pirms Otrā pasaules kara:
− Arī pilsoņu kulturas trūkums un vienaldzība pret nacionalām mākslas vērtībām tiem dažreiz ļoti kaitē, ko neilgi atpakaļ pieredzēju Jelgavā. Priekš piecpadsmit gadiem pazīstamais saimnieciskais un sabiedriskais darbinieks nelaiķis Bisenieks gleznotājam Ansim Cīrulim pasūtījis liela formata gleznas ar nacionalu saturu, kas bija domātas kādam Jelgavas uzņēmumam. Gleznas darinātas fresku technikā, pieskaitamas Cīruļa labākajiem darbiem un bija vērtīgi ieguvumi mūsu mākslā. Nesen, atrodoties Jelgavā, gribēju atkal pie minētajām gleznām pamielot acis, bet tās vairs agrākā telpā neatradu. No ārienes labi apskatijis pazīstamo celtni, devos otrreiz gleznas meklēt. Izrādijās, ka telpās iekārtota frizētava, gleznas pārklātas ar parasto sienas krāsu un no tām nekas vairs nav redzams. Kāpēc tāda apiešanās ar nacionalam mākslas vērtībām? „Rīgas frizētavu” apmeklētājus gleznas netraucētu.
Lai sargātu un saglabātu nozīmīgo kultūrvēsturisko mantojumu, Ogres novada pašvaldība 2018. gadā ēkā sāka atjaunošanas darbus. ERAF līdzfinansētā projekta Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā ietvaros pārbūvēts jumta segums 500 m2 platībā, veikta ēkas pamatu horizontālās un vertikālās hidroizolācijas atjaunošana, atjaunoti skursteņi; lielajā zālē veikta cokola un grīdu pamatnes atjaunošana, iekšējās apdares darbi, kas iekļauj grīdu izbūvi, sienu un griestu apmetuma, krāsojuma atjaunošanu, restaurētas podiņu krāsnis; vides pieejamības nodrošināšanai uzstādīti pacēlāji. Projekts īstenots Kultūras ministrijas pārziņā esošā ERAF līdzfinansētā 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus ietvaros. Kopējās projekta izmaksas ir 4 198 599,66 eiro, t.sk. ERAF finansējums – 1 392 352,96 eiro, savukārt nacionālais publiskais finansējums 372 352,93 eiro (t.sk. valsts budžeta dotācija pašvaldībām 66 176,44 eiro un pašvaldību finansējums 198 529,46 eiro) un cits publiskais finansējums 107 647,03 eiro.
Restaurācijas atklājumi
Anša Cīruļa sienu gleznojumu restaurācijas gaitā zem baltās krāsas kārtas atklājās vēl arī griestu gleznojumi, par kuriem nebija saglabājušās nekādas ziņas. Gleznojumi veidoti uz cieta kaļķa apmetuma sausās kazeīna freskas tehnikā. Uz sienām attēlotas figurālas kompozīcijas, veltītas bērnu nodarbēm – pasaku stāstīšanai, dejām, rotaļām, koka stādīšanai. Griestos ornamentālo gleznojumu ap lustrām nav daudz, tomēr tie parāda, ka Cīrulis visu zāli veidojis kā vienotu ansambli.
Četros griestu stūros bijušas lustru vietas, tāds vienkāršs rombiņš ar maliņu, un šeit, vidū, lielajai lustrai apkārt ir Cīrulim raksturīgs augu motīvs. Te ir vārpas, un var redzēt arī saules starus, − apraksta RERE MEISTARU restaurācijas darbu vadītāja Elga Zariņa. Papildus projektā paredzētajiem darbiem jaunatklāto griestu gleznojumu restaurācija veikta par pašvaldības līdzekļiem.
Gaismas ķermeņi tapa LMA
Ēkas atjaunošanas darbu turpinājumam 2020. gada pašvaldības budžetā tika ieplānots finansējums ieejas vestibila jeb verandas atjaunošanai, kā arī apgaismes ķermeņu izgatavošanai. Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis stāsta: saprotot, ka ir skopa vēsturiskā informācija par to, kādi šeit bijuši oriģinālie gaismekļi, vērsāmies Latvijas Mākslas akadēmijā, lai ar mākslas profesoru palīdzību, kuri jau pētījuši A. Cīruļa daiļradi, atrastu gaismas ķermeņu risinājumus, kas harmoniski iekļautos Ogres sanatorijas vidē. A. Cīruļa veidotajiem gaismekļiem raksturīga bronza kā izejmateriāls, etnogrāfisko elementu un latvju zīmju izmantojums, zaru lukturu, kroņlukturu forma. Ņemot vērā šīs raksturīgās iezīmes, LMA Metāldizaina nodaļas vadītājs Arvīds Endziņš izstrādāja lielās zāles lustru karkasa skices, Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītāja, Stikla mākslas katedras vadītāja profesore Vineta Groza – skici stikla kupoliem. Savukārt LMA Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Stikla mākslas specialitātes studenti vasaras praksē sagatavoja 9 apgaismes ķermeņu skices sanatorijas vestibilam.
Sadarbība ar Ogres novada pašvaldību studentiem devusi neatsveramu pieredzi – īstenot pasūtītāja ieceri praktiski, kā arī savu mākslas izpratni ielikt realizējamā projektā, − atzinusi V. Groza. Rezultātā atbilstoši izstrādātajām skicēm izvietošanai lielajā zālē ir izgatavoti un šo telpu rotā 5 apgaismes ķermeņi – 1 centrālais un 4 mazāki, savukārt vestibilam paredzētie 9 apgaismes ķermeņi vēl ir izgatavošanas procesā.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis uzsver, cik būtiski ir novērtēt Ogres pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu un saglabāt to nākamajām paaudzēm: − Jebkurai tautai, tāpat arī pilsētai, bez vēstures nav arī nākotnes. Ogres pilsētai ir bagāta vēsture. Mēs vēlamies, lai vēsturiskās ēkas atdzimst. Ceļā uz atdzimšanu ir arī bijušās sanatorijas ēka Ogres Zilo kalnu pakājē.
Ināra Gauja, Mag. art
Foto Aleksandrs Kendenkovs
