Jaunā Ogres bibliotēka. Pasūtītājs Ogres dome. Adrese – Ogre, Brīvības iela 35. Arhitektūras projekts – Valdis Onkelis, Rūdis Rubenis, arhitektu birojs PBR. Rothoblaas stiprinājumi. Smart win logi. Ēkas tips – sabiedriska multifunkcionāla ēka, kuras pamata darbība ir bibliotēkas pakalpojumu sniegšana. Enerģija – pasīvā ēka jeb 0 enerģijas patēriņa, kas apkurei, siltajam ūdenim, vēdināšanas sistēmas darbībai enerģiju iegūst no saules paneļiem, rēķinot gada griezumā. Līdzfinansējums – VARAM mērķprogramma zema energopatēriņa ēku būvniecībai.
Lai izvairītos no jau apnikušās svešvārdu izmantošanas, virsrakstā jēdzienu inovatīvs aizstāju ar jēdzienu viedā. Nu nav jau gluži liekama vienādības zīme starp zaļš (būvniecības kontekstā), vieds un inovatīvs, bet tomēr zināma sasaiste ir. Būvniecībai vajadzētu pagriezties par 180°, no resursu pārietilpīgas nozares kļūt par daudz gudrāku nozari, kurā ikdienas prakse būtu modernu zaļu risinājumu lietošana. Kādā tālā senatnē būvniecība jau ir bijusi zaļiem risinājumiem bagāta, taču pie saknēm atgriezties arī gluži nevaram. Jābūt atvērtiem ne vien jaunu materiālu un iespēju teorētiskā apzināšanā, bet savā domāšanā, kas liek saredzēt optimālu, ērtu un uz ilglaicīgu kalpošanu orientētu risinājumu potenciālu. Viss garais ievads ir vērsts uz to, lai sāktu stāstu par jauno Ogres bibliotēku. Objekts būs mācību platforma citiem pasūtītājiem un sabiedrībai, kuru interesēs oriģināli arhitektoniskie un būvnieciskie paņēmieni, kur galvenā loma atvēlēta augstvērtīgam vizuālajam tēlam, standartus tālu pārsniedzošai energoefektivitātes nodrošināšanai, tehnoloģiju jaunumiem un atjaunojamam resursam kokam, no kā topošajā bibliotēkas ēkā tiek būvētas visas nesošās konstrukcijas. Par zaļu projekts uzskatāms arī tuvumā esošā meža dēļ, kā arī koku daudzuma teritorijā dēļ, kuri ieskaus ēku. Pavisam tiek saglabāti 152 koki!!!
Telpu programmas pētniecība, iesaistot sabiedrību
Darbs pie mūsdienīgas bibliotēkas struktūras un telpu programmas pētniecības sākās, PBR arhitektam Rūdim Rubenim izstrādājot diplomdarbu RTU APF. Rūdis bija ieinteresēts praktiskos pētniecības rezultātos, tāpēc pats tikās ar bibliotekāriem, potenciālajiem lasītājiem no dažādām sabiedrības grupām – ar studentiem, bērniem, jaunajām māmiņām, ar dažādu profesiju pārstāvjiem. Izstrādājot ēkas programmu, bija jāņem vērā arī pilsētas vadības uzstādītais koncepts par ēkas tēla sasaukšanos ar Ogres kūrortapbūves raksturu, dabas tuvuma sajūtas akumulēšanu un multifunkcionāla sabiedriska centra radīšanu, kam viena no funkcijām ir bibliotēka. Ēkā paredzēta iespēja izglītoties, baudīt kultūru, strādāt, socializēties un izklaidēties. Rūdis Rubenis saņēma vairākus ieteikumus, piemēram, lai bibliotēkā būtu zonas ar mīkstākiem matračiem speciāli mazuļiem, pārtinamā telpa. Nav arī noslēpums, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir konservatīvāki savos uzskatos, tāpēc jāmāk atrast gudrs kompromiss, izvētījot saņemtos ieteikumus no visām sabiedrības grupām. Katrā ziņā šis ir pozitīvs piemērs ēkas programmas sastādīšanai, kas tika paveikts jau diplomdarba un PBR veiktā priekšprojekta izstrādes laikā. Ja būtu tik vien laika, kā pēc līguma par projektēšanu parakstīšanas un projekta nodošanas pasūtītājam, tad šis vajadzīgais lietotāju aptaujas darbs nebūtu paveicams. Sabiedrības aptauja ir ļoti nozīmīga ēkas precīzas programmas sastādīšanai un iespējai to būvēt tieši mūsdienu lietotājam, nevis arhitekta ambīcijām vai naudas iztērēšanai.
Bibliotēka, dzimtsarakstu nodaļa, konferenču zāle, darba telpas
Jaunā ēka netop tukšā vietā, te bijusi padomju laika tipveida ēka, kas tika demontēta, bet mantojumā jaunajam apjomam atstāja iezīmētas apbūves robežas. Šīs robežas ļāva saglabāt gandrīz visus zemesgabalā augošos kokus. Starp jauno bibliotēku un Ogres kultūras namu atrodas gājēju iela – Brīvības ielas posms, savienojot divus nozīmīgus kultūras centrus. Pavisam netālu ir Ogres dzelzceļa stacija. Topošā bibliotēkas ēka atrodas pilsētas aktīvajā centrā, tuvumā ir arī vairākas izglītības iestādes, un, kā apliecināja Rūda pētījums, lielāko daļu bibliotēkas apmeklētāju veido un veidos bērni un jaunieši. Pilnīgi lieki teikt, ka visā ēkā ir ievērotas vides pieejamības prasības un universālā dizaina vadlīnijas.
Sekojot pašvaldības norādēm, ka ēkai jābūt sabiedriski nozīmīgam centram un tas ir acīm redzami jāuztver, viss topošās bibliotēkas pirmais stāvs ir skatam atvērts ar vērienīgiem stiklojumiem un ātriju divu stāvu augstumā, kalpojot par atskaites punktu orientācijā ēkā. Pirmajā stāvā atrodas bibliotēkas lasītava, kurā izsniedz grāmatas līdzņemšanai, bērnu bibliotēkas lasītava, mazuļu zona, krājums ar mobilajiem plauktiem, darbinieku telpas. Ātrijā būs vieta izstādēm, to caur virsgaismām un jumta logiem izgaismos rīta un vakara saule. Atsevišķa telpa būs jaunajiem uzņēmējiem – startapiem. Pirmo un otro stāvu savieno reprezentatīvas kāpnes ar zaļajām sienām – biofiltriem. Otrajā stāvā savukārt ir jauniešu telpa, lasītava, konferenču zāle, tai piekļauta un ar stiklu atdalīta bērnu telpa, lai māmiņas var klausīties lekcijas un vienlaikus redzēt, ko dara mazuļi. Papildus vēl ir individuālās lasītavas un grupu darbu telpas ar iespēju veikt rezervāciju internetā. Jauniešu telpā palodzes, kuras izmantojamas sēdēšanai, plānotas 70 cm dziļas, tur novietos mīkstus spilvenus, ailu aprīkos ar lampām un kontaktligzdām datoru vai telefonu uzlādei.
Konferenču zālei ieplānotas 100 sēdvietas, un tā izvietota zem slīpa jumta apjoma. Lai veicinātu konferenču zāles pievilcību, tai līdzās ieprojektēta āra terase.
Vēl viena lieliska funkcija šai ēkai ir dzimtsarakstu nodaļas integrēšana, ieprojektējot telpu ēkas centrā, taču parūpējoties, lai tai garām nevestu ļaužu plūsmas. Lai svinīgo zāli patiešām padarītu iespaidīgu, pozitīva un latviska tradicionālisma piestrāvotu, telpas fasādes daļā, aizņemot visu sienu, tiks iebūvēta 3 pakešu pilnstikla konstrukcija – kā viens veselums ar skatu uz mežu. Svinīgo ceremoniju nemainīgs pavadošais fons būs pati Daba, saplūstot ar telpu un radot īpašas emocijas. Telpas vērsums ir pret ziemeļu pusi, nav nepieciešamības stiklu aizsegt ar aizkariem vai žalūzijām. Apjomīgo stikla konstrukciju 2,6×7 m, kas būs lielākais pasīvās ēkas kritērijiem atbilstošais logs Latvijā, piegādās no Somijas.
Lai pilnvērtīgāk izmantotu ārtelpu, līdzās bibliotēkai paredzēts vēl viens salīdzinoši vienkāršs, bet proporcijās pievilcīgs un bibliotēkas semantikai pieskaņots stiklots apjoms ar vasaras kafejnīcas funkciju. Velonovietnes ir vairākas – zem jumta pārkares pie ēkas un arī teritorijā. Ēkas ieejas daļā, kuras durvis būs atvērtas 24 stundas diennaktī, atradīsies grāmatu pakomāts.
Arhitektūra un iekštelpas
Pieskaņojoties apkaimes kūrortapbūvei raksturīgajiem smalkumiem, bibliotēkas ēkas projekts mērogā harmonē ar apkaimi, ēkai ir mansarda tipa jumts, sasaucoties ar Brīvības ielas vēsturisko apbūvi, augšējais stāvs ierauts uz iekšu, un ir veidots vizuāls dalījums vairākos apjomos, raisot asociācijas ar vasarnīcās sajūtamo vieglumu, ko paspilgtina arī plašie logi. Par demokrātisku ēkas atvērtības principu liecina arī vairāku ēkas telpu pieejamība bez reģistrācijas un kontroles. Apmeklētājiem būs iespēja ienākt ātrijā, uzkāpt otrajā stāvā, iziet uz balkona, lai no augšas palūkotos uz pilsētu. 3D modelī, kurā vērojama ēkas forma no putnu lidojuma, skats ir patiesi estētisks.
Ēkas pirmā stāva fasāde tiek veidota gaiša, ar koka apdari no kalibrētiem trapeces šķērsgriezuma termiski apstrādātiem dēļiem, kas stiprināti ar Rothoblaas Vertilock skrūvēm. Dēļi pārklāti ar eļļu, kas laika gaitā balēs, bet nekādā gadījumā neveidos plēksnes, kā tas bieži notiek ar krāsas slāni. Fasādes faktūra būs vizuāli baudāma visos starpstāvokļos – no pārklāšanas ar eļļu līdz tās izbalēšanai. Kontrastējoša stila arhitektūras izteiksmes līdzekļi lietoti, veidojot ēkas otro stāvu, kur sienu apdarē un jumta segumam paredzēts izmantot vertikālo šuvju titāncinka materiālu tumši pelēkā tonī, kas iegūts patinēšanas, ne krāsošanas procesā. Tumšais segums pieskaņosies saule paneļiem un to stiprinājumiem, kuri ir gandrīz melnā tonī.
Ēkas iekštelpu materialitāte pārsvarā būs veidota no eksponētām koka konstrukcijām – GLT (vienvirziena līmēti), CLT (krusteniski līmēti) paneļi, koka kolonnas. Plašais koksnes lietojums radīs omulīgāku noskaņu, palīdzot apmeklētājiem sabiedriskajā ēkā justies brīvāk un būt komunikablākiem.
Aiz ēkas pagalmā, ziemeļaustrumu stūrī, izvietota autostāvvieta, tādējādi tā nodalīta no reprezentatīvā pagalma ar meža koku audzi.
BIM kā resursu optimizētājs
Projektēšanas gala produkts izstrādāts BIM vidē, izmantojot arī ar PHPP programmatūru iegūtos aprēķinus un ēkas energoefektivitātes aprēķina analīzi, lai sasniegtu nulles patēriņu. Arhitekts Valdis Onkelis demonstrē ēkas uzbūvi slāni pa slānim, ir iespēja izsekot visām būvprojekta daļām – konstrukcijām, komunikācijām, pārbaudīt to izvietojumu un salāgošanu, lai dažādas inženiersistēmas cita citai netraucētu. BIM vides projekts nosaka arī secību, kādā top visas ēkas sadaļas. Komunikāciju tīkla izvietošanai vieta atrasta 50 cm starptelpā starp pirmā stāva GLT pārsegumu un otrā stāva pacelto grīdu, kurai izmantots tirgū esošs, kvalitatīvs standarta risinājums ar 50 cm stiprinājumu soli. Telpu griesti ir pilnībā brīvi no komunikācijām. Arhitekts Valdis Onkelis uzskata, ka komunikāciju precīzs 3D BIM modeļa izvietojums ļauj kontrolēt to izbūvi un izslēdz bieži vien praksē novēroto – kurš pirmais atnāk, tas arī instalē savu komunikāciju sadaļu. Rezultātā komunikācijām vienmēr nākas atvēlēt lielāku telpu, un tas atsaucas uz izmaksām vai arī liek samazināt lietderīgi izmantojamās telpas platību. Ogres bibliotēkā komunikāciju izvietojumā atkāpes instalācijas laikā nav pieļaujamas.
Būvkonstrukciju risinājumi un izaicinājumi
Valdis Onkelis
Ēkas nesošā konstrukcija tiek risināta kokā, ko papildina metāla jumta konstrukcija. Galvenie koka konstrukcijas izvēles kritēriji ir ekoloģiskums, energoefektivitāte, inovatīvums, krusteniski un vienvirzienā līmēto konstrukciju priekšrocības, vietējo resursu izmantošana, montāžas ātrums un iederība kūrortpilsētas vēsturiskajā koka vasarnīcu kontekstā. Šī būvniecības sistēma nodrošina vienu no augstākajām prefabrikācijas pakāpēm un montāžas ātrumu, kas samazinātu būvdarbu laiku, troksni. Valdis Onkelis atzīmē, ka koka karkasa ēka ir precīza burtiski līdz milimetram, visas būvdetaļas ir izgatavotas rūpnieciski, ar augstu precizitāti. Būvlaukumā ēku atliek vien saskrūvēt kopā kā mēbeli. Arhitektūras koncepcija paredz koku atstāt plaši eksponētu, bet tādā gadījumā ugunsdrošības noteikumi prasa visas telpas aprīkot ar ugunsdzēsības sprinkleriem.
Metāla konstrukcija jumtam izvēlēta, jo eksponēta koka jumta konstrukcija traucētu bibliotēkas telpiskajam dalījumam, apgrūtinātu sienu pieslēgšanu pie griestiem, kā arī komunikāciju izvietošanu. Metāla konstrukcija arī nepieciešama, lai izveidotu pēc iespējas kompaktāku un noturīgāku jumtu ģeometriju, atstājot gana vietas komunikācijām, tās nosedzot ar dekoratīviem un akustiskiem paneļiem. Tādējādi būs iespējams panākt vēlamo vizuāli askētisko rezultātu un funkcionālās īpašības.
Ēkai projektētas šādas nesošās konstrukcijas:
- līmētas koksnes pārseguma paneļi (GLT);
- līmētas koksnes pārseguma sijas (GLT);
- līmētas koksnes kolonnas (GLT);
- krustiski līmētas koksnes sienas (CLT). CLT paneļu platumu ierobežo transportēšanas iespējas – parasti 3 m. Tāpēc Ogres bibliotēkā sienu paneļi likti vertikāli – 8 m augsti (divu stāvu augstumā) un 3 m plati ar iestrādātām logu ailu vietām;
- tērauda konstrukcijas stieņu sistēmas četrstūra kontūras kupolveida jumti;
- monolītā dzelzsbetona lifta šahta un kāpņu sienas;
- saliekamā dzelzsbetona elementu kāpņu laidi un laukumi;
- tērauda kolonnas;
- tērauda sijas;
- monolīta dzelzsbetona pamatu plātne;
- monolītā dzelzsbetona seklie pamati – lentveida un stabveida.
Izaicinājums bija iekšējo nesošo koka konstrukciju pasargāšana no laika apstākļu ietekmes, jo, pakļaujot tos nokrišņiem, paneļi sāk zilēt, maina savu ģeometrisko formu. Koku plānots eksponēt telpā, tā faktūrai jābūt nevainojami estētiskai, koka konstrukciju iebūvei jānodrošina pienācīgi apstākļi, kuros maksimāli jāizslēdz saskare ar mitrumu. Tā kā ēka pieder kategorijai inovatīva, protams, pieredzes trūkums bija daļēji jūtams, vismaz sākuma posmā. Taču no kļūdām visi ātri mācījās, un ar katru pieredzes soli tika iegūta kompetence.
Akustika
Andris Zabrauskis, profesors, RTU docents, akustiķis:
− Koks tradicionālajā arhitektūrā bieži tiek asociēts ar kvalitatīvu akustiku, taču – tikai kā interjera materiāls. CLT tehnoloģija, kas ļauj izgatavot lielas vienlaidu plātnes ar dažādu biezumu, bet zemu tilpumsvaru (490 kg/m3), šo materiālu pārvērš par konstruktīvu un piedāvā veidot arī sienas un pārsegumus. Par jaunu problēmu kļūst skaņas izolācija, jo viens pats CLT slānis, pat 250 mm biezs, spēj nodrošināt skaņas gaisa izolāciju vien Rw = 46 dB, kas vairākumā situāciju ir daudz par maz. Rezultātā sienām ir papildapšuvumi, nereti no speciālām plātnēm uz īpašiem karkasiem, bet pārsegumiem – masīvs javas virsslānis, kas prasa īpašu enkurojumu ar CLT plātni. Papildu problēmas sagādā arī mezgli, kur dažādu materiālu korektam kontaktam nepieciešama kvalificēta akustiķa līdzdalība. Secinājums – CLT sienās un pārsegumos eksponējams vienpusēji, otru pusi rezervējot speciāliem papildmateriāliem un konstrukcijām, kuru kopējais darbs var palielināt skaņas izolāciju līdz aptuveni 55 dB.
Automātika ekspluatācijā
Izvērtējot viedo ierīču izmantošanu ēkas ekspluatācijā, tika secināts, ka konkrētajam lietotājam tās daudzviet ir liekas. Jo vienkāršāk, jo labāk. Piemēram, plaši tiek izmantota metode, ka loga atvēršanas laikā atslēdzas apkure, ekonomējot siltuma resursus. Bet ieguvumi ir daudz mazāki nekā šādas sistēmas uzstādīšanas un apkalpošanas izmaksas. Pasīvajai ēkai, kurai ir izteikti energoefektīvs siltinājums, loga atvēršana uz 10 minūtēm faktiski neietekmēs resursu izmantošanu. Pasaulē zaļuma vārdā mīl pārspīlēt daudzas lietas, bet Ogres jaunā bibliotēka nav tas gadījums. Darba grupai bija diskusijas, cik daudz no apjomīgā BMS piedāvājuma iekļaut ēkas ekspluatācijā. Jo lietotājs parastais, kas ikdienā uzturēsies bibliotēkas telpās, neuztvers visus automātiskās sistēmas darbības smalkumus un, visticamāk, to atslēgs.
Viena no viedajām ierīcēm sistēmu regulēšanai ir izmantota apgaismojuma režīma vadīšanai. Apgaismojuma spilgtums ir lielāks telpas dziļumā, bet ne tik spilgts telpas zonā, kas ir tuvāk logiem. Gaisa kvalitātei telpās seko līdzi CO2 sensori, kuru dati automātiski nosaka vēdināšanas iekārtu režīmu un gaisa apmaiņai nepieciešamo jaudu atkarībā no cilvēku skaita telpā.
Atjaunojamo resursu tehnoloģijas
Līdzfinansējuma programmas nosacījumos bija ietverta prasība uzbūvēt pasīvo ēku un ieviest 10 dažādas zaļās tehnoloģijas, viena no tām bija lietusūdens akumulācija. Lietusūdens ir lielisks, par brīvu no dabas saņemts resurss, turklāt bioloģiski pietiekami aktīvs, lai to iepludinātu zaļās augu sienas automātiskajā laistīšanas sistēmā.
Primārais, kas nodrošina ēkas augsto energoefektivitāti vai pat atbilstību nulles enerģijas ēku kategorijai, ir zemas temperatūras siltumnesēju izmantošana, palielināts siltumizolācijas slānis, atjaunojamo resursu un zaļo tehnoloģiju izmantošana enerģijas iegūšanai. Ogres bibliotēkā viens no enerģijas piegādātājiem ir siltumsūknis, kura efektivitāte ir daudz augstāka nekā standarta risinājumos un arī sākotnējās izmaksas attiecīgi lielākas. Siltumsūknim jānodrošina ventilācijas sistēmas piesildīšana 14,56 MWh gadā un karstā ūdens sagatavošana 14,53 MWh gadā. Ēkas pirmā stāva grīdās ir instalēts apkures kontūrs, otrajā stāvā apsilde notiks ar gaisa konvektoriem, kas iemontēti paceltajā grīdā, tie papildus aprīkoti ar ventilatoru.
Siltumsūkņa darbības efektivitātes paaugstināšanai siltuma avots tika rasts kanalizācijas ūdeņos, īpašā pazemes rezervuārā instalējot siltummaiņa kontūru. Kanalizācijas ūdeņi ir silti, to temperatūra ir +15−16 °C – enerģija, ko iespējams lietderīgi izmantot. Pasaulē lielākoties ir zināmi kanalizācijas ūdeņu caurplūdes siltummaiņi, kas tiek instalēti notekcaurulē. Tika veikts notekūdeņu caurplūdes intensitātes un temperatūru monitorings, un, ņemot vērā dažādo notekūdeņu plūsmu konkrētajā vietā, tika nolemts veidot atsevišķu rezervuāru – tā ir jauna sistēma, nesen patentēta, nodrošinot daudz prognozējamāku un vienmērīgāku enerģijas iegūšanu nekā caurplūdes gadījumā. Risks ir siltummaiņa sistēmas apaugšana ar bioplēvi, tāpēc jāpievērš uzmanība siltummaiņa tīrīšanai. Lai simboliski parādītu iegūto siltuma daudzumu, ēkā paredzēts izvietot displeju, uz kura atainot vizuālu informāciju un datus par siltummaiņa darbību.
Šāda sistēma eksperimentālā kārtā jau strādā Ikšķiles skolā. Ne vienmēr ir jādarbina siltumsūknis – ja ir noteikta kapacitāte, iespējams darbināt tikai cirkulācijas sūkni, iepludinot to siltumnesēju, kas tiek saņemts no kanalizācijas ūdeņiem.
Iekšpagalmā paredzēts uzstādīt saules paneļus – paceļot tos no zemes 2. stāva grīdas līmenī uz metāla rāmja, lai pagalmu varētu izmantot auto novietnei. Saules paneļu izvietojums netraucē ēkas fasādēm un jumta arhitektoniskajai iecerei, reizē tiek iegūts maksimāls izsauļojums, ņemot vērā zemesgabala specifiku un esošo koku izvietojumu.
Liela nozīme pasīvās ēkas būvniecībā ir norobežojošo konstrukciju un elementu gaiscaurlaidības blīvuma nodrošināšanai, kas atkarīga no tā, cik rūpīgi un pārdomāti veidoti savienojumu mezgli. Būvprojekts paredz būvniecības procesā veikt trīs līmeņu Blower doors gaisa caurlaidības testus.
Lai telpas nepārkarstu
Ogres bibliotēkā vērsumā uz dienvidu pusi bija ideja ieprojektēt plašu stiklojumu ar nedalītu skatu uz ārtelpu. Lai telpa nepārkarstu, kā pirmais variants tika izskatīta žalūzijas uzstādīšana. Taču par labāku risinājumu tika atzīta plašas pārkares izbūve. Rietumu pusē uzstādīta automātiskā žalūzija, austrumu pusē fasādē saules ietekmi mazinās vīteņaugi. Augi fasādē tiek uzskatīti par pasīvo risinājumu – vasarā tie ar lapām pasargā fasādi no pārkaršanas, aukstajā sezonā, kad lapu vairs nav, telpās tiek ielaists saules siltums. Šī pieredze iegūta no kādas citas sabiedriskas zema energopatēriņa ēkas, kurai caur neveiksmīgi projektētu stiklojumu pamatīgi uzkarst telpas, līdz ar to sagādājot pamatīgu slodzi dzesēšanas sistēmai, un attiecīgi pieaug arī enerģijas patēriņš. Ir svarīgi, lai Latvijas zema enerģijas patēriņa ēku projektētāji dalītos ar pieredzi – ne tikai ar to visu labo, kas izdevies, bet arī ar lietām, kas būtu uzlabojamas vai risināmas citādi.
BREEAM
Procesā ir Ogres bibliotēkas projekta sertificēšana saskaņā ar BREEAM sistēmu – tas nozīmē, ka projekts tiks novērtēts saskaņā ar starptautiskajiem standartiem. Papildus jau iepriekš minētajām prasībām obligāta bija dzeramā ūdens pieejamība telpās, tāpēc lasītavās ieplānots uzstādīt strūklakas. Aprēķiniem izmantota PHPP programma. Rezultāts ir estētisks, jo pirmā nāca ideja par funkcionālo un vizuālo risinājumu, tikai tad tika integrēti visi zaļie risinājumi.
Pārseguma risinājums
Uz koka pārseguma plātnēm tika liets betons, abi slāņi sastiprināti ar slīpi ieskrūvētām Rothoblaas skrūvēm, lai risinājums strādātu kā vienota sistēma un kompozītmateriāls. Pāri tika klāta membrāna. Ar vienu reizi tika nošauti vairāki zaķi – iegūta labāka skaņas izolācija un vajadzīgā konstrukcijas masivitāte, Savienojumu mezgli, tā kā tika izmantoti Rothoblaas produkti, ir neredzami, bet tie prasīja konstrukciju izbūvēt ar paaugstinātu precizitāti.
Apkopoja Agrita Lūse, Foto PBR un Rothoblaas arhīvs, kā arī Madara Gritāne
Vairāk par ēku uzzināms lekcijā
