Publiskās ārtelpas labiekārtojums “Zaļā birzs” A.Saharova ielā, kuru galvenokārt izmanto Rīgas mikrorajona Pļavnieki iemītnieki, konkursa “Latvijas Būvniecības Gada balva 2015” nominācijā “Publiskā ārtelpa” ieguva 1. vietu.
Pasūtītājs Rīgas Austrumu izpilddirekcija, projekts ainavu arhitekte Daiga Veinberga, būvnieks “Tilts”.
“Zaļā birzs” Pļavniekos ir Rīgas Pļavnieku apkaimes lielākais publiskās ārtelpas objekts, kura izbūve tika uzsākta 2013.g. un pabeigta 2015.g.
Pēc Pļavnieku mikrorajona izbūves 80-tajos gados apskatāmās teritorijas starp A.Saharova, Dravnieku un Pļavnieku ielām lielāko daļu aizņēma dabisks, biezi saaudzis un pārmitrs bērzu mežs, kura ieplakās sliktās noteces dēļ uzkrājās ūdeņi. Gājēju celiņi bija ierīkoti veidojot uzbērumus, bet tie bija sadrupuši, jo bija uzbūvēti virs ap 1.8 m bieza kūdras slāņa. Pirms projektēšanas uzsākšanas no Nacionālā botāniskā dārza direktora Andreja Svilāna un bioloģijas zinātņu doktora Andra Zvirgzda tika saņemti ieteikumi pakāpeniski retināt bērzu audzes un veidot apstākļus, kas būtu piemēroti arī citām koku sugām.
Pēc labiekārtošana uzlabota parka ainaviskā daudzveidība un mikroklimats, saglabāta un pilnveidota esošās bērzu birzs ainaviskā kvalitāte un atpūtas iespējas tajā. Palielināta dabas daudzveidība, papildinot parku ar citu sugu kokaugiem, pameža un pļavu augiem, kā arī daudzgadīgajām puķēm dekoratīvajos stādījumos.
Materiālu izvēle un to pielietojums. Parka ceļi izbūvēti no betona bruģakmens, centrālajā laukumā un bērnu laukumu zonā izmantojot krāsainus bruģa segumus. Vingrošanas zonā un suņu pastaigu laukumā grants segumā integrēti saglabājamie koki. Ceļu pamatnes konstrukcijās izmantotie ģeosintētiskie materiāli deva iespēju nenomainīt grunti visa kūdras slāņa biezumā. Demontēto ceļu pamatne izmantota projektēto pauguru reljefa veidošanai, un līdz ar to nebija nepieciešama būvgružu pārvietošana lielos attālumos.
Sociālie ieguvumi. Izveidoti ērti un droši (apgaismoti) gājēju tranzīta ceļi cauri parkam visos virzienos. Ir radītas sportošanas un ikdienas fiziskās aktivitātes iespējas bērniem, jauniešiem, strādājošiem un vecākiem cilvēkiem. Izveidojot parka centrālo laukumu, kā arī zonas mākslas objektu izvietošanai un dekoratīvos puķu stādījumus, ir radīta vieta brīvdabas kultūras norisēm Pļavnieku apkaimē. Ir dotas iespējas suņu īpašniekiem dzīvnieku aktīvam treniņam, netraucējot pārējo iedzīvotāju atpūtu.
Vides pieejamības risinājumi. Atpūtas funkcijas ir integrētas esošajā parka vidē, saglabājot bērzu birzi kā parka galveno ainavisko vērtību. Uzlabojot labiekārtojuma līmeni ir palielināta teritorijas izmantošanas intensitāte, radot iespējas aktīvākai sociālajai komunikācijai un daudzpusīgai Pļavnieku apkaimes iedzīvotāju grupu atpūtai.
Realizācijas gaitā pārvarētie izaicinājumi. Teritorijas centrālo daļu šķērso 45m plata, no kokiem brīva josla – inženierkomunikāciju koridors, kas būtiski ierobežo parka attīstības ieceres. Pļavnieku iedzīvotāju attieksme pret paredzamajiem pārveidojumiem nebija viennozīmīga, daļa no viņiem vēlējās saglabāt esošo situāciju. Arhitekte veica detalizētu gājēju plūsmu analīzi, noteica esošos un perspektīvos gājēju tranzīta virzienus, ņemot vērā infrastruktūras objektu izvietojumu mikrorajonā. Pamatojoties uz analīzi, tika veidota parka plānojuma kompozīcija un funkcionālais zonējums, kas tika saskaņots publiskās apspriešanas gaitā.
Tehniskie rādītāji. Zemes gabala platība 28620 m2, projektētā labiekārtojamā platība sarkano līniju robežās 10713 m2.
