VBN darba grupa, tai skaitā jautājumā par regulējuma izmaiņām attiecībā uz pienākumu piesaistīt atbildīgos būvspeciālistus tikai uz darba līguma pamata piedalījās šādi nozares pārstāvji: Baiba Fromane – Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētāja, piedalās: Kaspars Zeme (Latvijas Būvuzņēmēju Partnerība), Anna Upena (Latvijas Būvuzņēmēju Partnerība), Normunds Grinbergs (Latvijas Būvnieku asociācija), Kaspars Bondars (LĢTS), Ervīns Tomofejevs (Latvijas Arhitektu savienība), Elīna Rožulapa (Latvijas Arhitektu savienība), Agnese Frīdenberga (biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”), Roberts Vecums -Veco (Latvijas Amatniecības kamera), Ilmārs Leikums (Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācija), Zane Koroļa (SIA CMB), Normunds Tirāns (Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija), Jānis Rāzna (Transportbūvju inženieru asociācija), Jānis Klismets (Transportbūvju inženieru asociācija), Vilnis Puļķis (Latvijas Būvinženieru savienība), Igors Ponomarjovs (Latvijas Būvinženieru savienība).
Ja tiek spriests par būvniecības nozarei svarīgām izmaiņām likumdošanā, ir svarīgi zināt speciālistus, kuri piedalījušies lēmumu pieņemšanā. Lūk, balstīšanos uz speciālistu pieredzi tikai uz darba līguma pamata, startējot iepirkumu konkursos, ir atzinuši par labu augstāk minētie speciālisti. Kā norāda pieredzējis arhitekts Laimonis Šmits, kura kontā ir vairāki desmiti realizētu projektu un pieredze darboties ar publiskās naudas turētājiem un pasūtītājiem – pašavaldībām, tas ir neloģiski. “Publisko iepirkumu likuma 46. panta (3) punkts pieļauj neloģisku un absurdu neierobežotu iespēju pretendentam balstīties uz citu personu profesionālajām spējām, kas rada projekta budžeta līdzekļu noplūšanu starpniecībai, samazina patieso projektēšanas darbu izpildītāju atalgojumu un veicina zemas kvalifikācijas speciālistu iesaisti būvprojektēšanā. Ieteikums: 1. nenoteikt pieredzes laika ierobežojumu. 2. Būvprojektēšanas iepirkumos noteikt dalības iespējas tikai projektēšanas uzņēmumiem vai to apvienībām, nosakot par obligātu pretendējošo uzņēmumu atbilstību Būvkomersantu reģistra nosacījumiem un nodokļu nomaksas saistību izpildes pārbaudi.” Ja pati nozare atbalsta absurdus likuma punktus, kā var gaidīt būvniecības kvalitātes celšanos?
Taču tas nav vienīgais, uz ko uzmanību vērš arhitekts Laimonis Šmits:
“Būvniecības un projektēšanas nozarē strādāju kopš 1970. gada. Kopš 1996. gada esmu sertificēts arhitekts un vadu 1994 gadā dibināto SIA “Arhitekta L. Šmits darbnīca”.
Aktīvi piedaloties publiskajos iepirkumos un dažkārt piedaloties būvdarbu iepirkumu komisiju darbā, varu secinu, ka būvprojektu un īpaši arhitektūras kvalitāti būtiski ietekmē pasūtītāju izstrādātās iepirkumu un projektēšanas dokumentācijas kvalitāte, kā arī Publisko iepirkumu likuma nosacījumi. Diskusijās arhitektūras profesionāļu vidē ir radušās vairākas atziņas un situācijas izskaidrojumi.
Būtiskākie iemesli:
Ieteikums: Projektēšanas uzdevumus sastādīšanā noteikt obligātu sertificēta būvspeciālista (vēlams arhitekta) līdzdalību.
Publisko iepirkumu likuma 46. panta (3) punkta 2) apakšpunkts nosaka diskriminējošu 3 gadu ierobežojumu pieredzes apliecināšanai. Minētais ierobežojums ir prettiesisks un neloģisks, jo pieredze paaugstina kvalifikāciju, turklāt, bieži triju gadu laikā nav veikti projektētā objekta būvdarbi, līdz ar to projekts nevar apliecināt pieredzi, ja konkursa nolikumā ir prasīts uzbūvēts objekts.”