Angļu māklas kritiķis un sociālais domātājs Džons Raskins ir sacījis, ka „ir muļķīgi maksāt pārāk daudz, taču vēl muļķīgāk ir maksāt pārāk maz. Ja maksājat par daudz, Jūs zaudējat kādu naudas summu, tas arī viss. Taču ja maksājat par maz, Jūs reizēm zaudējat visu, jo iegādātā manta nespēj pildīt savu uzdevumu. Ekonomikas likumi neļauj iegūt ko vērtīgu par lētu naudu. Ja pieņemat vislētāko piedāvājumu, Jums jārēķinās ar risku, kuru uzņematies, un ja to uzņematies, tad Jums acīmredzot ir pietiekami daudz naudas, lai maksātu par ko labāku.”

Esot nozares dalībniekam savas profesijas un profesionālās darbības ietvaros, galvenā problēma, ar ko saskaros ikdienā, ir apstāklis, ka valsts pārvaldei kā nozares vadošajam elementam normatīvo aktu izstrādes un kontroles jomā nav īsti sapratnes par nozari kopumā. Savukārt tas raisa virkni problēmu starp pašiem nozares dalībniekiem.

Šajā rakstā piedāvāšu virkni darbību, ko izpildot Latvijas valsts varētu sasniegt vērā ņemamu attīstību būvniecības nozares sakārtošanā, procesu uzlabošanā un, pieļauju, arī starptautiskās konkurētspējas stiprināšanā.

Pirmā lieta, kas trūkst nav būvniecības nozarē, ir tās robežas – kur sākas, kur beidzas būvniecība? Kur beidzas katrs process un tā virkne apakšprocesu? Normatīvie akti uz šiem jautājumiem reti kad sniedz izsmeļošas atbildes (varbūt izņēmums varētu būt LBN), kas ikdienā rada virkni strīdu un nepamatoti garas diskusijas. Tajā pat laikā mēs visnotaļ nevērīgi izturamies pret vienu manā skatījumā izcilu standartu, kas Latvijā ieguvis valsts standarta statusu jau no 2013.gada. Runa ir par standartu LVS EN 16310:2013 “Inženiertehniskie pakalpojumi. Ēku, infrastruktūras un rūpniecisko iekārtu inženiertehnisko pakalpojumu aprakstošā terminoloģija”.

Esmu minējis, ka ka Latvijas Arhitektu savienības (LAS) 20.kongresa rezolūcijā tika norādīts uz dažām būtiskām un pašsaprotamām lietām. Pirmkārt, ka Būvniecības likums un atbilstošie Ministru kabineta noteikumi radīti bez analītiska pamata, nevērtējot iepriekšējo būvniecības regulējumu kompleksi. Nav diagnosticētas problēmas un to cēloņi, apkopota un analizēta starptautiskā pieredze, kas noved pie tā, ka Latvijas normatīvo aktu kopums neatbilst starptautiskajiem standartiem un  to pamatnostādnēm.

Otrkārt, normatīvo aktu kopums ir atrauts no objektīvā būvniecības procesa un loģiskām projekta stadijām, ko nosaka LVS EN 16310. Joprojām tiek ignorēta starptautiskā prakse, tajā eksistējošās būvniecības projektu īstenošanas metodes, trūkst zināšanu un izpratnes par reālo būvniecības procesu. Līdz ar to normatīvo aktu regulējums daudzviet cenšas sasniegt savstarpēji konfliktējošus mērķus.

Treškārt, normatīvie akti nosaka procedūras, nevis sasniedzamo rezultātu. Netiek diskutēts par mērķiem, kuri jāsasniedz ar katru darbību, līdz ar to radīts nelīdzsvarots regulējums.

Būtiski, ka normatīvo aktu terminoloģija ir haotiska un nepilnīga un neatbilst starptautiskajai praksei. Tajos nav ieviestas strptautiski atzītas un saprotamas definīcijas, tālab terminu lietojums nav vienots un atsevišķi jēdzieni vispār netiek izskaidroti.

Standarts LVS EN 16310:2013 apraksta galvenās projekta īstenošanas metodes, kas ir pirmais mēģinājums adaptēt starptautiskās prakses projektu pārvaldības principus Latvijas būvniecības praksē. Standarta mērķis – palīdzēt panākt efektīvus risinājumus, mazināt riskus visās standartā aprakstītajās stadijās, jo efektīvā vidē ir pieņemts uzskatīt, ka būvniecības process ir jāiedala secīgi – stadijās. Minētais standarts aptver projekta īstenošanas procesu visā būves dzīves cikla ietvaros – no projekta ieceres līdz būves nojaukšanai vai pārbūvei, ekspluatācijas laiku ieskaitot.

Tātad, kā to nosaka minētais standarts, tajā iekļauti ar ēku, infrastruktūras un rūpniecisku objektu būvniecību saistītu atslēgvārdu skaidrojumi. Tie būvniecības inženierpakalpojumu sniedzējiem (tajā skaitā arhitektiem) var atvieglot brīvas konkurences nosacījumu un citu ar būvniecību saistītu darbību nodrošināšanu Eiropas Kopienā.

Tāpat, minētā standarta ievādā norādīts, ka katram būvprojektam ir vairākas stadijas. Tas jāņem vērā būvniecības inženierpakalpojumu vadībā un novērtēšanā. Tomēr būvniecības inženierpakalpojumu sniedzēju (tajā skaitā arhitektu) pieņemtās un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās projektēšanas stadijas dažādās valstīs ir atšķirīgas, bet šī standarta mērķis nav harmonizēt nacionālos normatīvos aktus. Tomēr starpvalstu darbībās un sadarbībā ir svarīgi, ka visām iesaistītajām pusēm ir vienots skatījums uz projektēšanas stadijām un būvniecības procesa pakalpojumu pasākumiem, kurus katrā stadijā veic. Tā veicināšanai standartā ir iekļauta informācija par celtņu dzīves cikla stadijām. Standartā iekļautās stadijas (par stadijām rakstīšu atsevišķā rakstā) piedāvā vienotu mehānismu, ar kuru inženierpakalpojumu sniedzēji (tajā skaitā arhitekti) nacionālajos un starpvalstu projektos var noteikt specifiskā darba apjomu viņu projekta daļā, ja faktiskais darbu apjoms ir noteikts līgumos.

Ko mēs varam iegūt no šī standarta? Vienotu izpratni par projektēšanas stadijām, kas ļautu precīzi izstrādāt prasības un noteikt robežas katras stadijas saturam. Tāpat mēs skaidri saprastu katra būvniecības procesa dalībnieka uzdevumus katrā no stadijām un apakšstadijām, kas manā skatījumā būtiski mazinātu strīdus starp procesa dalībniekiem, veicinātu vienotu izpratni par būvniecības gaitā notiekošajiem procesiem utt. Un mēs iegūtu vienotu terminoloģiju, kas būtu ne tikai ieguvums Latvijas mērogam, bet arī Latvijas būvniecības nozares dalībniekiem startējot starptautiskajos iepirkumos. Īsākiem vārdiem sakot, būvniecības process kļūtu strukturēts, pamatojoties uz “secīgām stadijām” būvniecības īstenošanā.

Minēšu, ka standartā ir veidotas sekojošas stadijas (stadijas latviešu valodā aprakstītas LAS izstrādātajos materiālos):

1. ieceres definēšana. Stadija, kurā tiek apzināta nepieciešamība pēc jauna objekta vai esošā objekta pārbūves un tiek definēti būvniecības ieceres mērķ Pie šīs stadijas kā apakšstadijas ir tirgus izpēte un tehniski ekonomiskais pamatojums;
2. pirmsprojekta uzdevums. Stadija, kurā tiek izvērtēts objekta konteksts un noteiktas galvenās prasī Šajā stadijā kā apakšstadijas ietilpst nosacījumu definēšana un priekšizpētes veikšana un projektēšanas uzdevuma izstrāde;
3. projektēšana. Stadija, kurā klienta un/vai lietotāju mērķi un prasības, kā arī piemērojamās normatīvās prasības tiek ietvertas dokumentu kopumā, uz kā pamata visas iesaistītas puses vienojas par projekta īstenošanu. Stadija sevī ietver vairākas apakšstadijas: projekta koncepciju; skiču projekta izstrādi; tehniskā projekta izstrādi; darba projekta izstrādi;
4. iepirkums. Tas ir būvniecības pakalpojumu, būvmateriālu, iekārtu un aprīkojuma iepirkumu process ar divām starpstadijām – ražošanas iekārtu piegādi un būvdarbu iepirkumu kopā ar būvdarbu līguma noslēgšanu;
5. būvdarbi. Stadija, kurā atbilstoši būvdarbu līguma dokumentiem un normatīvajiem aktiem projekts pārtop būvē. Stadija sevī ietver lielāko skaitu starpstadiju: būvdarbu sagatavošanu; būvdarbu veikšanu, pārbaudes veikšanu pirms nodošanas ekspluatācijā, būves pārņemšanu (nodošanu) un pieņemšanas ekspluatācijā procesa norisi;
6. eksplautācija. Stadija, kurā būve tiek izmantota un uzturēta projektā paredzētiem mērķiem. Atšķirībā no citām stadijām, šī ir visilglaicīgākā stadija un sevī ietver tādas pašsaprotamas starpstadijas kā ekspluatāciju (apsaimniekošanu) un apkopi (uzturēšanu);
7. beigu posms. Stadija, kurā būve tiek pārveidota vai nojaukta pēc tās funkcionālās un/vai ekonomiskās dzīves cikla beigām. Stadija sevī ietver divas starpstadijas – pārbūves vai nojaukšanas.

Autora ieskatā minētā standarta stadijas ir saprotamas arī cilvēkam, kuram nav specifisku zināšanu par būvniecības procesu, kas starpcitu ir bieži attiecināms uz pasūtītāju.

Protams, īss katras stadijas apraksts pats par sevi vēl negarantē kopējā procesa efektīvitātes uzlabošanos. Kā piemēru autors vēlas minēt Lielbritānijas standarta institūcijas veidoto sistēmu pie EN 16310:2013, kur zem minētā standarta uzskaitīti citi standarti, kas uz to atsaucas un uzskatāmi par saistītiem (skat., tabula Nr.1)

~Tabula Nr.1

ISO 6707-1 : 2017	BUILDING AND CIVIL ENGINEERING WORKS – VOCABULARY – PART 1: GENERAL TERMS
EN 15643-3 : 2012	SUSTAINABILITY OF CONSTRUCTION WORKS – ASSESSMENT OF BUILDINGS – PART 3: FRAMEWORK FOR THE ASSESSMENT OF SOCIAL PERFORMANCE
EN 15643-4 : 2012	SUSTAINABILITY OF CONSTRUCTION WORKS – ASSESSMENT OF BUILDINGS – PART 4: FRAMEWORK FOR THE ASSESSMENT OF ECONOMIC PERFORMANCE
ISO 10845-1 : 2010	CONSTRUCTION PROCUREMENT – PART 1: PROCESSES, METHODS AND PROCEDURES
ISO 10006 : 2003	QUALITY MANAGEMENT – GUIDELINES FOR QUALITY MANAGEMENT IN PROJECTS
EN ISO 14040 : 2006	ENVIRONMENTAL MANAGEMENT – LIFE CYCLE ASSESSMENT – PRINCIPLES AND FRAMEWORK
ISO/IEC GUIDE 51 : 2014	SAFETY ASPECTS – GUIDELINES FOR THEIR INCLUSION IN STANDARDS
ISO 6707-2 : 2017	BUILDINGS AND CIVIL ENGINEERING WORKS – VOCABULARY – PART 2: CONTRACT AND COMMUNICATION TERMS
ISO 15686-1 : 2011	BUILDINGS AND CONSTRUCTED ASSETS – SERVICE LIFE PLANNING – PART 1: GENERAL PRINCIPLES AND FRAMEWORK
ISO 15686-10 : 2010	BUILDINGS AND CONSTRUCTED ASSETS – SERVICE LIFE PLANNING – PART 10: WHEN TO ASSESS FUNCTIONAL PERFORMANCE
ISO 9000 : 2015	QUALITY MANAGEMENT SYSTEMS – FUNDAMENTALS AND VOCABULARY
ISO 21931-1 : 2010	SUSTAINABILITY IN BUILDING CONSTRUCTION – FRAMEWORK FOR METHODS OF ASSESSMENT OF THE ENVIRONMENTAL PERFORMANCE OF CONSTRUCTION WORKS – PART 1: BUILDINGS
ISO 21500 : 2012	GUIDANCE ON PROJECT MANAGEMENT
ISO 10007 : 2017	QUALITY MANAGEMENT – GUIDELINES FOR CONFIGURATION MANAGEMENT
ISO 14040 : 2006(R2016)	ENVIRONMENTAL MANAGEMENT – LIFE CYCLE ASSESSMENT – PRINCIPLES AND FRAMEWORK
EN ISO 9000 : 2015	QUALITY MANAGEMENT SYSTEMS – FUNDAMENTALS AND VOCABULARY (ISO 9000:2015)
ISO GUIDE 73 : 2009(R2016)	RISK MANAGEMENT – VOCABULARY
ISO 15392 : 2008(R2014)	SUSTAINABILITY IN BUILDING CONSTRUCTION – GENERAL PRINCIPLES

Lai minētais standarts tiktu efektīvi izmantots dabā, ir svarīgi, ka būvniecības nozares dalībniekiem ir pieejama vienāda informācija par projektu realizēšanas metodām un sekām to pareizai izvēlei. Autors pievienojas LAS paustajam, ka projekta īstenošanas metode ir praktisko pasākumu sistēma, ar kuru tiek organizētas, vadītas un finansētas ar projekta īstenošanu saistītas darbības – pirmsprojekta stadija, projekta izstrāde, būvdarbu iepirkums, būvdarbi un būves ekspluatācija un apsaimniekošana. Katrai projekta īstenošanas metodei ir atšķirīgs būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku līgumsaistību modelis.

 

Svarīgi ir metodes izvēles kritēriji, Par tādiem uzskata drošību, izmaksas, kvalitāti, laiku, vietas kontekstu un atbilstību plānotiem mērķiem, kā arī visu risku novērtējumu. Ar projekta īstenošanas metodi ir cieši saistīta iepirkuma stratēģija, līgumu noteikumi, maksājumu veidi un arhitekta īstenotā projekta valdības un koordinācijas forma. Tātad, ja ir runa, piemēram, par publisko iepirkumu, tad svarīgi vēl pirms tā organizēšanas būtisku uzmanību pievērst kādai no projekta īstenošanas metodēm, jo tālāk vēl jāveido sistēma, kurā ietilpst apdrošināšana un garantijas, līguma izvēle, prasības un kompetences speciālistiem utt.

Kā zināms, galvenās būvniecības īstenošanas metodes ir:

1. projekts – iepirkums – būvdarbi (Design – Bid – Build (BDB));
2. būvniecības vadība (Construction Management (CM));
3. projekts – būvdarbi (Design – Build (DB));
4. integrētā būvniecības īstenošana (Integrated Project Delivery (IPD))^[1].

Ja reiz mēs nonākam pie idejas, ka standartiem tiek piešķirta būtiska nozīme būvniecības procesa organizēšanā, tad nevar nerunāt par tipveida līgumiem. Autora ieskatā Latvijas būvniecības nozare nav gatava pilnībā standartizētām attiecībām starp visiem būvniecības procesa dalībniekiem visās stadijās, tāpēc FIDIC pieejamie tipveida līgumi šobrīd ir lieliska iespēja Latvijai standartizēt arī līgumiskās attiecības būvniecības procesa dalībniekui vidū.

Kā jau autors vairrākkārt minējis, tad VARAM un FM pieredze FIDIC līgumu ieviešanas aktualizēšanā ir būtisks solis, lai izpildītu Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģijas 2017.-2024.gadam vienu no 2018.gada uzdevumiem. Prioritāte un ka uzdevums ir ieviest tipveida līgumu noteikumus pēc FIDIC parauga kā obligātus publiskajos būvdarbu iepirkumos (Ekonomikas ministrija savā prezentācijā to dēvē par juridisko risku mazināšanu publiskajos iepirkumos. Ir zināms, ka Finanšu ministrijas darba grupa, kurā piedalījās CFLA, IUB, FM, VNĪ, AST un LIKA pārstāvji, šī gada sākumā pabeidza darbu pie trim FIDIC standarta būvniecības līgumu veidnēm (Sarkanās, Dzeltenās un Zaļās grāmatas). To galvenais uzdevums ir standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu. Sarkanās un Dzeltenās grāmatas līgumu veidnes pieejamas Finanšu ministrijas un Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapās. Iepirkumu uzraudzības birojs pēc darba grupā paveiktā darba pauda viedokli, ka “abas būvniecības līgumu veidnes^[2] kā paraugu varētu izmantot jebkurš pasūtītājs”.

 

Starptautiskā inženierkonsultantu federācija (International Federation of Consulting Engineers) dibināta 1913. gadā, tās biedri ir nacionālās inženierkonsultantu asociācijas. Federācijas uzdevums ir tajā uzņemto nacionālo asociāciju vārdā atbalstīt un īstenot inženierkonsultāciju nozares stratēăiskos mērķus. FIDIC organizācija ir pasaules mēroga organizācija, kas pārstāv valstu konsultatīvo inženieru asociācijas (Latvijā LIKA), vairāk nekā vienu miljonu inženierzinātņu speciālistu un 40 000 uzņēmumu vairāk nekā 100 valstīs visā pasaulē. FIDIC organizācijas globālā pieredze liecina, ka, jo vairāk klienti un finansētāji pieņem vienotu pieeju līgumu un finanšu nodrošinājuma jomā, jo efektīvāki ir realizēto projektu galīgie rezultāti.

FIDIC būtiskākie mērķi un uzdevumi:

• pārstāvēt inženierkonsultāciju nozari pasaules mērogā;
• uzlabot inženierkonsultanta profesijas reputāciju;
• sniegt pārbaudītu, ar praksi pierādītu informāciju jautājumos, kas saistīti ar uzņēmējdarbības praksi būvniecības nozarē;
• sekmēt dzīvotspējīgas inženierkonsultāciju nozares attīstību visā pasaulē;
• uzlabot būvniecības un tās procesu kvalitāti;
• aktīvi popularizēt ētikas kodeksa un uzņēmējdarbības ētikas principu ievērošanu;
• atbalstīt centienus nodrošināt ilgtspējīgu būvniecības nozares attīstību.

Cenšoties sasniegt savus mērķus, FIDIC publicē starptautiskus standarta noteikumus līgumiem par darbu izpildi un līgumiem starp pasūtītājiem, konsultantiem, konsultantu palīgiem, kopuzņēmumiem un pārstāvjiem, kā arī ar tiem saistītus materiālus, piemēram, sākotnējās atlases standarta noteikumus, inženieru un konsultantu atlases noteikumus. Minētos noteikumus iespējams izlasīt FIDIC organizācijas, LIKA mājas lapās. FIDIC publicē arī ar nozares praksi saistītus dokumentus, piemēram, politikas paziņojumus, atzinumus, pamatnostādnes, rokasgrāmatas un mācību materiālus par vadības sistēmām (kvalitātes vadība, riska vadība, uzņēmējdarbības ētikas vadība, vides vadība, ilgtspēja) un uzņēmējdarbības procesiem (konsultantu atlase, konsultantu atlase, pamatojoties uz kvalitāti, piedāvājumu konkursi, iepirkums, apdrošināšana, atbildība, tehnoloăiju pārnese, resursu palielināšana).

Būtiski, ka FIDIC nodrošina līdzsvarotu pieeju procesā iesaistīto subjektu lomām un pienākumiem, kā arī riska sadalīšanu un pārvaldību būvniecības procesā. FIDIC līguma noteikumu piemērošana ir balstīta uz tūkstošiem veiksmīgu projektu visā pasaulē, tāpēc ieguvēji no FIDIC ir visas procesā iesaistītās puses. Ir ļoti svarīgi saprast, ka šobrīd pieejamās veidnes nav un nevar būt piemērotas visiem projektiem vienādi. Katrs projekts ir unikāls un katram projektam ir jāveido veidne tā, lai tā atbilstu projekta realizācijas vajadzībām.

Būtiskākais jauninājums līdz ar FIDIC ieviešanu ir inženiera institūts. Līdzšinējā praksē būvuzraudzībā Latvijā saskaņā ar Būvuzraudzības noteikumiem noteicošās ir būvuzrauga kontroles funkcijas, proti, vai būvdarbi tiek veikti atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem un LBN, vai materiāliem un tehnoloģiskajām iekārtām ir nepieciešamie sertifikāti, utml., kā arī ar materiālu sagatavošana objekta nodošanai ekspluatācijā saskaņā ar LBN. Autora ieskatā FIDIC Sarkanās grāmatas līguma noteikumos noteiktās Inženiera tiešās funkcijas nav pretrunā ar Latvijas normatīvajiem aktiem attiecībā uz būvuzraudzību. Tāpēc FIDIC līguma gadījumā Inženieris vienlaikus ir arī būvuzraugs Latvijas normatīvo aktu izpratnē.

Saskaņā ar FIDIC līgumu noteikumiem Inženiera pilnvaras un kompetence ir daudz plašākas, jo Inženiera uzdevums ir nodrošināt projekta procesu sistemātisku vadību un kontroli. Inženieris darbojas kā Pasūtītāja pārstāvis un arī kā vidutājs starp Pasūtītāju un Būvuzņēmēju. Inženieris savus pienākumus veic saskaņā ar līgumu ar Pasūtītāju, pamatojoties uz detalizētu Inženiera darba uzdevumu un noteiktajām Inženiera pilnvarām.

Inženieris parasti ir juridiska persona, kas slēdz līgumu par Inženiera funkciju veikšanu un nozīmē vienu galveno atbildīgo Inženieri un vairākus Inženiera asistentus, kas kopā veido Inženiera komandu. Inženieris darbojas kā Pasūtītāja pārstāvis un arī kā vidutājs starp Pasūtītāju un Būvuzņēmēju. Inženieris savus pienākumus veic saskaņā ar līgumu ar Pasūtītāju, pamatojoties uz detalizētu Inženiera darba uzdevumu un noteiktajām Inženiera pilnvarām.Varētu uzskatīt, ka Pasūtītājam tikai rodas atkal jauni un nevajadzīgi izdevumi, apmaksājot veselas Inženieru komandas darbu. Tomēr prakse pierāda, ka lielos projektos šie izdevumi atmaksājas vairākkārtīgi, jo nodrošinot projekta procesu sistemātisku vadību un kontroli, tiek iegūts maksimāli kvalitatīvākais rezultāts līdzekļu un laika ietvarā.

Inženiera pienākumos ietilpst uz tehnoloģijām balstīti intelektuāli pakalpojumi celtniecības un dabiskajā vidē, kas sevī var ietvert:

• projekta plānošanu un tā sekmīgas realizācijas izvērtēšanu;
• projekta novērtēšanu, tai skaitā finanšu analīzi;
• vides novērtējumu un vides ietekmes izvērtēšanu;
• iIlgtspējīguma izvērtēšanu;
• ģeoloģiskās izpētes pakalpojumus;
• arhitektūras un inženieru daļu projektēšanas pakalpojumus;
• konkursu dokumentu sagatavošanu;
• piedāvājumu izvērtēšanu;
• būvniecības procesa uzraudzību;
• projektu vadību;
• kvalitātes vadību;
• būvniecības vadību (FIDIC inženieris nebūvē);
• izmaksu kontroli un vadību;
• līgumu vadību;
• nodošanu ekspluatācijā un ekspluatācijas pārtraukšanu;
• taksācijas pakalpojumus;
• kļūdu un defektu izmeklēšanu;
• tehniskās apmācības;
• riska analīzi un vadību;
• apjomu apsekošanu, kontroli un izvērtēšanu u.c. darbus, kas var būt nepieciešami un svarīgi būvniecības procesa gaitā utt.

Kopumā var konstatēt, ka FIDIC ir pilnveidojis inženiera kompetenci un atbildību tādā apmērā, lai pasūtītājam pēc iespējas tiktu nodrošināts profesionāls atbalsts visā būvniecības procesa gaitā, sākot ar idejas rašanās brīdi un pabeidzot, piemēram, ar būves apsaimniekošanas uzsākšanu

 

Atjaunojot diskusiju par FIDIC kā valsts standartu, 2018.gadā RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes doktoranti sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju aptaujāja vairāk nekā 8000 Latvijas inženieru. Divi no jautājumiem bija par FIDIC:

1. lūdzu novērtējiet, vai, Jūsuprāt, nozarē būtu nepieciešams ieviest tipveida līgumus;
2. lūdzu atzīmējiet, kādus tipveida līgumus Jūs esat izmantojis savā ikdienas darbā? (vairākas atbildes iespējamas).

Aptaujas gaitā tika saņemtas 605 atbildes. Aptaujas atbildes uz jautājumiem uzrādītas tabulās Nr.2 un Nr.3

Tabula Nr.2 Vai nozarē būtu nepieciešams ieviest tipveida līgumus

Nav nepieciešams		Ļoti nepieciešams
1	3.66 / 6	6

Aptaujāto 605 respondentu vidējais novērtējums ir 3.66 (vērtējuma skalā no 1 līdz 6) un no atbildēm var izdarīt secinājumu, ka tipveida līgumi būvniecības nozarē uzskatāmi par nepieciešamiem.

Vācijas tipveida līgumus	12	2%
Anglijas tipveida līgumus	6	1%
Norvēģijas tipveida līgumus	11	2%
FIDIC tipveida līgumus	115	18%
Tipveida līgumus savā darbā neizmantoju	416	66%
Cits	72	11%
Iesniegto atbilžu summa	632

Tabula Nr.3 Kādus tipveida līgumus Jūs esat izmantojis savā ikdienas darbā

No saņemtājām atbildēm var izdarīt secinājumu, ka Latvijas būvniecības nozarē nodarbinātie FIDIC uzskata par zināmāko standarta (tipveida) līgumu formu un to Latvijā ieviest kā obligātu publiskajos iepirkumos būtu visvieglāk.

Latvijā FIDIC organizāciju pārstāv Latvijas Inženierkonsultantu asociācija (LIKA, www.lika.lv). LIKA ir biedrība, kas dibināta 2003.gadā ar mērķi popularizēt inženierkonsultanta profesiju sabiedrībā, celt inženierkonsultantu kvalifikāciju un paaugstināt to konkurētspēju būvniecības tirgū. LIKA ir bezpeļņas organizācija, kurā bez būvinženieriem, arhitektiem un citiem ar būvniecības procesu saistītu inženieru specialitāšu pārstāvjiem tiek aicināti darboties arī citu ar projektu vadību saistītu specialitāšu pārstāvji.

Svarīgi, ka FIDIC ir panākusi svarīgu vienošanos ar Pasaules Banku, kas nākamos piecus gadus savā darbā izmantos sešas FIDIC līgumu formas. Tas ir ievērojams pavērsiens FIDIC organizācijas attīstībā un atpazīstamībā, jo Pasaules Banka ir piekritusi pieņemt 2017. gada FIDIC Rainbow līgumu komplektu un izmantot tos kā galveno daļu savos standarta iepirkumos. Tas radīs lielāku noteiktību būvniecības tirgū, jo līdz ar FIDIC Pasaules Banka atbalsta godīgu un līdzsvarotu pieeju, ko FIDIC piedāvā pusēm būvniecības līgumos.

Vēl viens būtisks efekts, ko līdz ar LVS EN 16310:2013 un FIDIC nozīmes veicināšanu Latvijas būvniecības nozarē varētu panākt, ir principa “Tava funkcija – Tava atbildība” ieviešana. Šobrīd atbildības sadalījums starp nozares dalībniekiem ir ļoti plaši traktējams un nereti tas rada strīdus, piemēram, par papildus naudas piešķiršanu projektu realizācijas gaitā. Principa “Tava funkcija – Tava atbildība” galvenā iezīme ir tajā, ka katram būvniecības procesa dalībniekam ir jāpārliecinās par iepriekšējā procesa dalībnieka darba izpildes kvalitāti un, akceptējot un uzsākot darbu, jāatbild par visu, kas darba laikā darīts, vai nedarīts. Šis princips vienlīdz attiecas kā uz pasūtītāju, kuram būtu, piemēram, jāatbild par kvalitatīva inženiera/arhitekta piesaisti un spēju norēķināties ar izpildītājiem, tā arī uz pašu mazāko, vienkāršāko darbu darītājiem, nemaz nerunājot par ģenerāluzņēmēju.

Autors uzskata, ka Latvijas būvniecības nozares pārstāvjiem būtu jāsaprot, ka šīs nozares procesu vadībā virkne pasaules valstu ir aizsteigušās mums priekšā un kā autora minētais standarts, tā arī FIDIC ir bagātas pieredzes augļi. Tos nevajadzētu sākt mainīt, reducēt vai kā savādāk vētīt un pētīt, kā tikai soli pa solim ieviest un ieviešanas laikā jau sākt apzināt kļūdas, problēmas un meklēt to risinājumus caur pētījumiem, analīzi. Tas ietaupīs mūsu laiku, resursus un sniegs iespēju amatpersonām rūpēties par ko svarīgāku darāmu, kā mēģinājumu no jauna radīt divriteni.. Zināma kritika jāppieņem arī nozares sabiedriskā sektora pārstāvjiem, kuri nereti bezjēdzīgi konkurē savā starpā un neuzticas viens otram. Jo sevišķi to var attiecināt uz inženieru daudzajām sabiedriskajām organizācijām, kuru sadrumstalotība un šaurā interešu aizstāvēšanu rada daudz informācijas, bet sniedz vāju efektu nozarei kopumā.

Autors novēl visiem nozares dalībniekiem sekmes un vēsu prātu.

^[1] Turpat

^[2] Veidnes pieejamas sekojošos avotos:

https://www.fm.gov.lv/lv/finansu_ministrija/kapitalsabiedribas/45941-kapitalsabiedribas

https://www.iub.gov.lv/lv/node/881