Ar 2016. gada 1. janvāri spēkā stājās grozījumi Būvniecības likumā, kas nosaka, ka pēc 30. jūnija tiesības parakstīt ekspertīzes atzinumus būs tikai tiem speciālistiem, kas būs saņēmuši BVKB izsniegto sertifikātu. Raksta autors Agrita Lūse.

Kā uzsver Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadītājs Pēteris Druķis: „Šai sistēmai ir jābūt tādai, lai sabiedrība un visas celtniecības procesā iesaistītās puses turpmāk varētu droši paļauties uz būvekspertīžu rezultātiem. Tirgū jānonāk tikai tādiem būvprojektiem un būvdarbiem, kas atbilst normatīvo aktu prasībām. Tas, cik lielā mērā ir samilzusi problēma ar pavirši veiktām ekspertīzēm, jau pierādījies vairākās BVKV veiktajās pārbaudēs.”

Katru mēnesi – 4 speciālisti

BVKB katru mēnesi plāno sertificēt 4 būvspeciālistus katrā no 25 būvekspertīžu jomām, sākot no arhitektūras un beidzot ar specifiskām inženiertehniskajām būvēm. Tajās jomās, kur Latvijā nebūs sertificēts neviens eksperts, BVKB nodrošinās ekspertīzes, pieaicinot ārvalstu speciālistus. Fiziskās personas, kas būs veiksmīgi izgājušas sertifikāciju, tiks iekļautas BVKB ekspertu sarakstā, bet interesenti BVKB mājaslapā varēs pārliecināties, vai viņu izvēlētais speciālists ir tiesīgs veikt ekspertīzi.

Būvspeciālistu sertifikācija sastāvēs no 2 posmiem

• Pirmajā speciālisti tiks testēti par normatīvā regulējuma, t.i., būvniecības likuma un vispārīgo būvnormatīvu, izpratni.
• Otrajā posmā tiks pārbaudītas eksaminējamā praktiskās zināšanas. Tās pārbaudīs kompetenta komisija, kas līdz divu stundu garā sarunā analizēs kādu no pretendenta izstrādātajām ekspertīzēm.

Vai ekspertīžu pakalpojums sadārdzināsies?

Neraugoties uz labajiem nodomiem, ar kādiem tika radīta jaunā sertificēšanas sistēma, publiskajā telpā tā jau ir radījusi daudzas asas diskusijas. Nozares speciālistiem radušās bažas, vai jaunā kārtība netiek ieviesta pārāk lielā steigā, kā rezultātā būvniecības nozarē var rasties zināms juceklis un tirgus kropļošana. Tā „Būvkonsultants” vadītājs Normunds Eglītis skaidro: „Latvijā nav statistikas datu par to, cik būvniecības ekspertīžu mēnesī vidēji tiek veikts un cik speciālistu ir iesaistīts šajā procesā, līdz ar to nevar izdarīt nekādus tālejošus secinājumus, kas notiks ar tirgu pēc jaunās sertifikācijas kārtības sākšanas. Taču jau tagad ir skaidrs, ka četri sertificēti būvspeciālisti mēnesī katrā būvekspertīžu jomā noteikti radīs ekspertu deficītu nozarē un attiecīgi arī konkrēto pakalpojumu cenu pieaugumu. Lai šo situāciju glābtu, ekspertīzes veiks pats birojs, pieaicinot savus speciālistus, kuru piesaiste atkal rada daudzus jautājumus. Nav skaidru kritēriju, pēc kuriem BVKB izvēlas piesaistīt kādu konkrētu speciālistu un kā par viņu kvalifikāciju var pārliecināties ekspertīzes pasūtītājs un citas ieinteresētās puses. Tātad jāpaļaujas uz godaprātu.”

Aplēses par to, cik ātri pēc jaunās kārtības ieviešanas būvniecības tirgus atgriezīsies savās ierastajās sliedēs, gan BVKB, gan nozares pārstāvjiem atšķiras. Būvnieki uzskata, ka vēl tuvākos četrus gadus tirgū būs pieejams ierobežots skaits sertificētu speciālistu un pasūtītāji būs spiesti vērsties pie BVKB ar lūgumu nodrošināt ekspertīzes veikšanu. Latvijā ir ap pieciem tūkstošiem būvinženieru. Pat ja pieņem, ka sertificēties vēlēsies tikai daļa no tiem, tīri matemātiski šim procesam būs nepieciešami vairāki gadi, bet līdz tam tie speciālisti, kuri pirmie būs saņēmuši šos sertifikātus, varēs diktēt savus nosacījumus un cenas. Savukārt, pēc BVKB aplēsēm, šobrīd tirgū ir ap 360 interesentiem, kas varētu vēlēties saņemt šādus sertifikātus, no tiem aptuveni 300 šogad tos varētu arī saņemt, tātad deficīts nebūs tik liels. Turklāt, ņemot vērā situāciju, kas varētu izveidoties pēc 2016. gada 1. janvāra, īsi pirms gada beigām Saeima lēma, ka esošie būvniecības speciālisti savas kompetences ietvaros ir tiesīgi veikt ekspertīzes līdz 2016. gada 30. jūnijam. Tā kā būvekspertīzes līgumi var būt noslēgti līdz 2016. gada 30. jūnijam, bet to izpilde var turpināties pēc šī datuma, pārejas nosacījumi paredz, ka sertificētie būvspeciālisti būs tiesīgi pabeigt būvprojekta ekspertīzi vai būves ekspertīzi. Vai šie valdības pasākumi būs pietiekami, lai sākumposmā izvairītos no kvalificētu speciālistu trūkuma, to varēs redzēt jau šī gada otrajā pusē.

Pasūtītājiem ekspertīzes izmaksas pieaugs

Pasūtītājiem ekspertīzes izmaksas turpmāk pieaugs, jo, kā norādīja BVKB vadītājs Pēteris Druķis, BVKB veiktās ekspertīzes maksās aptuveni 10% projektēšanas izmaksu saskaņā ar MK apstiprinātu cenrādi. Šobrīd tirgū ekspertīžu cenas svārstās 1‒2% projekta cenas, bet lielākoties šīs divas izmaksu pozīcijas nav tieši saistītas. Tātad BVKB piedāvātās ekspertīžu cenas varētu būt aptuveni piecas sešas reizes augstākas nekā neatkarīgu ekspertu piedāvātās. Tas savukārt nozīmē, ka cenas biežāk pārsniegs valstī noteikto iepirkumu slieksni, un publiskām personām būs jāveic iepirkuma procedūras, kas dārgi izmaksā ne tikai finansiālā, bet arī laika izteiksmē. Ņemot vērā to, ka pašvaldības savu būvprojektu realizācijai regulāri piesaista ES finanšu instrumentu līdzekļus, tās ir spiestas rūpīgi plānot savus projektus, lai iekļautos striktos laika grafikos. Daudzo šobrīd vēl neskaidro procedūras jautājumu dēļ būvniecības process kļuvis mazāk prognozējams un attiecīgi grūtāk plānojams. Piemēram, normatīvajos aktos nav noteikts, kādos termiņos BVKB jāsagatavo ekspertīze. Bet pašvaldībām neiekļaušanās laika rāmjos draud ar krietniem finansiālajiem zaudējumiem. Tām šāda informācija ir vitāli svarīga, lai plānotās celtniecības izmaksas neiekļūtu sadaļā „neattaisnotie izdevumi”. Turklāt nav skaidrs, vai gadījumos, kad publiska persona izvēlēsies piesaistīt BVKB ekspertus, tai būs jāveic publiskā iepirkuma procedūra.

Vai sadārdzināsies speciālistu sertificēšana?

Nozares speciālisti uztraucas arī par to, ka jaunais sertifikācijas regulējums, kļūstot par vienu posmu bagātāks, attiecīgi sadārdzinās kopējās speciālistu sertificēšanas izmaksas. Iepriekšējā sertifikācijas sistēma paredzēja vienu samaksu reizi piecos gados 130 eiro plus ikgadējās izmaksas 40 eiro, turklāt nepieciešamie kredītpunkti lielā mērā ir atsevišķu uzņēmēju un īpaši Latvijas Būvinženieru savienības bizness – daudzie kursi, kas nepieciešami to saņemšanai, kā likums ir formāli un nenodrošina nepieciešamās zināšanas veiksmīgai sertifikācijai.

Nopietnas bažas gan BVKB, gan dažādiem būvniecības nozares speciālistiem rada fakts, ka būvju ekspertīzes turpmāk nevarēs veikt projektētāji. Būvdarbu vadītājiem un būvuzraugiem, kuriem vajadzēs veikt būvkonstrukciju ekspertīzi, nav nepieciešamās praktiskās pieredzes konstrukciju aprēķinos. Bet tieši šī ekspertīzes daļa vislielākajā mērā attiecas uz būvju drošību, kas ir vissvarīgākais parametrs ekspertīzēs. Līdz šim būvdarbu vadītāju un būvuzraugu kompetencē bija veikt un kontrolēt būvdarbus, vadoties pēc projektiem, nevis pārbaudīt to precizitāti. Ņemot vērā, ka būvniecības nozarē ir vienprātība attiecībā par sekām, ko var radīt šī normatīvo aktu nepilnība, jācer, ka šī problēma tiks atrisināta vistuvākajā nākotnē, bet līdz tam nenotiks nekas traģisks.

Jautājumu vairāk nekā atbilžu

Lielākā publiskajā telpā izskanējusī ažiotāža un neapmierinātība ir saistīta ar neskaidro jaunās sertifikācijas sistēmas procedūru un kārtību, ar daudzajām nepārdomātajām detaļām, kas tuvākajā laikā būvniekiem sagādās zināmas neērtības un problēmas:

• lai uzņēmums, kas nodarbina BVKB sertificētus speciālistus, tiku iekļauts BVKB ekspertu sarakstā, tam jāslēdz standartizēts līgums ar BVKB. Taču vēl līdz iepriekšējā gada decembrim nebija izstrādāts pat šī līguma projekts, lai ar to varētu iepazīties potenciālie interesenti;
• līdz šim nav noteikts, cik ekspertīžu piecu gadu starpsertifikācijas laikā jāveic būvspeciālistam, lai tā sertifikāts netiktu apturēts;
• nav skaidrs to ekspertu saraksts, kas veiks ekspertīzes BVKB labā, un pēc kādiem kritērijiem tos izvēlēsies;
• nav izstrādātas vadlīnijas BVKB ekspertīžu veicējiem, piemēram, par cik lieliem normatīvo aktu pārkāpumiem BVKB izsniegs negatīvus atzinumus (vai neatbilstoši aizpildīts rakstlaukums vai kāda paraksta/skaņojuma trūkums atzinumu padarīs negatīvu vai tomēr tiks izsniegts pozitīvs atzinums ar piezīmi, ka trūkumi jānovērš līdz būvprojekta iesniegšanai būvvaldē? utt.);
• nav skaidras prasības eksāmenu pieņēmējiem;
• nav publicētas eksāmenu tēmas.

Vairākas no šīm nepilnībām attiecas uz periodu, kamēr jaunā būvspeciālistu sertifikācijas sistēma ieies normālās sliedēs. Taču tas, cik daudz ir šo it kā nebūtisko sīkumu, kas vēl prasa nopietnu darbu, ir pamats nopietnām bažām, vai jaunā sertifikācijas kārtība tiešām varēs nodrošināt savu galveno uzdevumu – garantēt uzticamību ekspertīzēm.

Minētās problēmas ir tikai neliela daļa to jautājumu gūzmas, kas šobrīd ir radušies būvniekiem. Atsevišķas sarunas vērti būtu visi jautājumi, kas saistās ar pozitīvajām/negatīvajām ekspertīzēm, kā arī ar atkārtotajām ekspertīzēm objektos, kur būvdarbi notiek ar atkāpēm no saskaņotā projekta. Taču svarīgākais, ka informācijas vakuumā, kas šobrīd radies, dažādi traktējot būvniecības nozari regulējošos normatīvos aktus, ir pārāk daudz vietas subjektīvismam. Tādēļ jaunajā gadā būvniekiem atliek tikai novēlēt pacietību, bet BVKB vairāk laika veltīt informējošiem pasākumiem.