Jumts ir viena no svarīgākajām ēkas konstrukcijām, kuru būtiski ietekmē laika apstākļi. Lēzeno savietoto jumtu slīpums nepārsniedz 7%, bieži tie ir arī ekspluatējami jumti, tādēļ jo svarīgāka ir pareizā siltumizolācijas materiāla izvēle.
Lēzenajiem jumtiem funkcionāli jābūt noturīgiem pret atmosfēras un ekspluatācijas faktoriem.
ROCKWOOL akmens vates tehniskie parametri garantē:
1.Augstu ugunsdrošības klasi. Saskaņā ar standartu LVS EN13501-1 akmens vate atbilst visdrošāko izstrādājumu A1 klasei, tā nedeg, ugunsgrēka laikā neveido biezus dūmus vai liesmojoša daļiņas.
2.Augstu skaņas izolācijas koeficienu, nodrošinot akustisko komfortu.
3.Zemu ūdens absorbciju, vidējā īstermiņa ūdens absorbcija nepārsniedz 1,0 kg/m2.
4.Neuzņēmība pret gaisa mitrumu, uzsūcot nenozīmīgu mitruma daudzumu. Piemēram, ja relatīvais gaisa mitrums ir 90%, tad akmens vate uzsūc 0,004% no materiāla tilpuma.
5.Ģeometrisko noturību. Pie temperatūras +70ᵒC un relatīvā gaisa mitruma 90% izstrādājuma izmēru izmaiņas nepārsniedz 1%).
ROCKWOOL akmens vate tiek izmantota daudzās tautsaimniecības nozarēs. To var izmantot tur, kur nepieciešama augstu mehāniska noturība un ugunsdrošība. Akmens vati izgatavo no inertajiem minerālu izcelsmes materiāliem, kuri nereaģē ar citām vielām vai vielu komponentiem, līdz ar to materiāls ir piemērots lietošanai kopā ar visu veidu uzkausējamajiem mitruma vai tvaika izolācijas segumiem, kas izgatavoti no bitumena vai polimēra. Tas pilnībā atbilst lēzeno savietoto jumtu efektīvam slāņu salikuma principam.
Divslāņu akmens vates plāksnes jumtiem ar vienslāņa siltumizolāciju
Divējāda blīvuma akmens vates plātņu izmantošanu praksē sekmēja izmaiņas jumtu ieseguma tehnoloģijā, kā arī nepieciešamība samazināt darba izmaksas un saīsināt būvniecības laiku.
Jaunie materiāli MONROCK PRO ar siltumvadītspēju λ = 0,037 W/mk un HARDROCK MAX ar siltumvadītspēju λ = 0,040 W/mk ir specifiski ar to, ka viena plātne veidota no diviem slāņiem. Plātnēm ir ciets virsmas slānis ar spiedes slodzi cietākajai pusei ≥ ar 60-90 kPa, izstrādājumam kopumā ≥ ar 40-70 kPa. Jumta konstrukcijā šāda plātne var darboties kā pilnvērtīga viena slāņa siltumizolācijas klājumā ierasto vairāku dažāda cietuma un blīvuma akmens vates plātņu vietā, kas veido siltumizolācijas sistēmu. Šos materiālus var izmantot kā virsējo slāni un stabilu jumta membrānas vai ruļļveida jumta seguma plātnes pamatni, piemēram, ekspluatējamos jumtos ar paaugstinātām slodzēm. Lēzenajiem jumtiem vienslāņa siltumizolācija ir īpaši ekonomisks, ātrs un vienkāršs risinājums. Lietošanas risinājums – uz jumta pamata ierīko tvaika izolāciju, uz tā klāj divējāda blīvuma (divslāņu) akmens vates plātnes un veido hidroizolācijas seguma joslu, kuru gar malām piestiprina pie pie jumta pamata ar enkuriem.
Divslāņu siltumizolācija
Klasiskākajā vairākslāņu akmens vates siltumizolācijas sistēmā lēzenajiem savietotajiem jumtiem augšējam (tāpat apakšējam ārējam) slānim var izmantot īpaši cietās jumta izolācijas plātnes, kas vienmērīgi sadala un iztur lielāku spiediena vai staigāšanas radīto slodzi. Tās ir īpaši cietas akmens vates plāksnes jumtiem ROOFROCK 80 ar siltumvadītspēju λ = 0,038 W/mk, spiedes slodzi ≥ ar 80 kPa vai cietās akmens vates plāksnes ROOFROCK 50 ar siltumvadītspēju λ = 0,038 W/mk, spiedes slodzi ≥ ar 50 kPa. Savukārt apakšējam slānim var izmantot mīkstākas jumta pamata plāksnes- ROOFROCK 30E ar siltumvadītspēju λ = 0,036 W/mk, spiedes slodzi ≥ ar 30 kPa. Apakšējā slāņa plātņu biezumu, kas materiālam ir no 50 līdz 200 mm, izvēlas atkarībā no tā, cik lielai ir jābūt jumta siltuma saglabāšanas efektivitātei.
Veiktie pētījumi apgāž apgalvojumu, ka divslāņu siltumizolācija ir efektīvāka par vienslāņa siltumizolāciju, jo augšējais slānis nosedzot apakšējā slāņa plātņu šuves. Pētījumi liecina, ka no šuvēm siltumizolācijas īpašības atkarīgas tikai tad, ja tiek ierīkots neliela biezuma siltumizolācijas slānis (mazāks par 50 mm) un ja šuves starp plātnēm ir platākas par 5 mm. Pareizi ierīkota vienslāņa siltumizolācija no divēja blīvuma akmens vates plātnēm ir tikpat efektīva kā siltumizolācija, kas ir veidota no diviem atšķirīga blīvuma plātņu slāņiem.
Viens no būtiskākajiem faktoriem ir vienslāņu siltumizolācijas materiālu augstā ugunsizturība. Arhitekti un būvnieki ir atbildīgi par risinājumiem, kas saistīti ar ēkas ugunsdrošību. Tikpat būtiski tas ir ēku īpašniekiem un pārvaldītājiem. Pēdējos gados kā apdares un izolācijas materiāli arvien vairāk tiek izmantoti polimēru izstrādājumi, kuri, pat tad, ja to sastāvā ir antipirēni – piedevas, kas palielina to ugunsizturību – , tomēr ir degoši. Šādi materiāli ir vairāk piemēroti apdarei, taču nav atbilstoši ugunsdrošas siltumizolācijas izveidei. Lai siltumizolācija pildītu funkciju, tai jābūt hermētiskai un pietiekami biezā kārtā vienmērīgi jānosedz visa siltināmā virsma.
Paredzams, ka nākotnē prasības siltumizolācijas biezumam palielināsies, ņemot vērā tendences un likumu nosacījumus būvēt arvien energoefektivākās ēkas. Jāņem vērā risks, ka aizdegusies bieza, hermētiska, vienlaidus izolācija var veicināt uguns izplatīšanos visā objektā. Risku var samazināt vai izslēgt, izmantojot ugunsizturīgu vai nedegošu izolāciju, kas palēlina un ierobežo ugunsizplatību, garantējot vairāk laika ugunsdzēsējiem glābšanas operāciju veikšanai. No dabiska un cieta akmens izgatavotā ROCKWOOL siltumizolācija neaizdegas, neuzliesmo un spēj izturēt temperatūru līdz pat 1000 C°. Saskaņā ar Eiropas būvmateriālu ugunsizturības klasifikāciju, kas definēta ar standartu LVS EN13501-,1 izstrādājumi no ROCKWOOL akmens vates ir novērtēti kā atbilstoši visaugstākajai A1 ugunsizturības klasei – tas ir nedegošs materiāls, tas tikpat kā neizdala dūmus, līdz ar to neapdraud dzīvību, līdz 1000 C° nekūst un neizplata degošus pilienus un daļiņas, kas var bū butisks gan ugunsgrēka izplatīšanās, gan apdegumu iemesls.
Akmens vate ir ne tikai nedegoša un neveicina uguns izplatīšanos, tai piemīt uguni aizturošas īpašības, līdz ar to ROCKWOOL akmens vate ir arī viens no visdrošākajiem izolācijas materiāliem ēku siltināšanai.
Sertificēta arhitekte Ligita Silkāne, Mg.arch.
