Jau gadiem mums tiek klāstīts, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls digitālajā jomā. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss, ko Eiropas Komisija izstrādājusi ES valstu attīstības novērtēšanai, mūsu valstī pārsniedz vidējos rādītājus tādos aspektos kā savienojamība, interneta izmantošana un digitālie publiskie pakalpojumi.

Potenciāls ir skaists vārds, kas sākotnēji dod cerības, bet, saskaroties ar realitāti, nereti liek arī vilties. Digitālie publiskie pakalpojumi vēl tikai pretendē uz labu izpildījumu. Kā veiksmīgu projektu var minēt VID izveidoto sistēmu, bet gan e-veselība, gan e-skola ir mūsu bēdu stāsti, kam tagad pievienojusies arī Būvniecības informācijas sistēma (BIS).

Šo vilšanās stāstu aizsākām jau iepriekšējā žurnāla numurā. Toreiz ciemojāmies Ķekavas novada būvvaldē, bet tagad nolēmām paviesoties Vidzemes pusē, lai uzzinātu, kā citās Latvijas būvvaldēs sokas ar Būvniecības informācijas sistēmas apguvi.

Situācijas izklāsts gandrīz ne ar ko – tikai ar lielākām vai mazākām emocijām un krāšņākiem epitetiem – neatšķīrās no Ķekavas novada būvvaldē dzirdētā. Arī šoreiz speciālisti teica, ka BIS izmanto tik minimāli, cik vien tas iespējams. Kā norādīja Jolanta Brūniņa, Valmieras pilsētas būvvaldes vadītāja – pilsētas galvenā arhitekte: „Sākums bija ļoti daudzsološs. Viss sākās ar apņemšanos pildīt visas BIS prasības, bet gandrīz uzreiz radās saprašana, ka mēs to nevaram izdarīt programmas nepilnības dēļ. Mēģinājām BIS radīt būvatļaujas un sapratām, ka, lai visi būtu apmierināti, būvatļaujas jārada divas reizes – vienu, kā ierasts, otru BIS vidē. Tā nācās pieņemt lēmumu ievadīt BIS tikai pamatinformāciju, bet citādi turpināt strādāt pa vecam. Mēs reģistrējam ienākošo dokumentāciju un būvniecības procesā to secīgi papildinām.” Iepriekšējā gadā Valmieras būvvaldē tika saņemts vairāk nekā 300 dažādu iesniegumu, bet šogad tiek lēsts, ka šis skaitlis būs par trešdaļu lielāks. Jau tagad tiek darīts tikai tas, ko nevar nedarīt, un visi darbi tiek veikti galējās laika robežās, bet ko iesākt, ja darba apjoms pieaugs? Šobrīd BIS tiek lietots tikai kā informatīva vietne, nevis darba platforma. Būvatļaujas tiek veidotas ierastajā kārtībā. Savukārt ar darba uzdevumu deleģēšanu vispār nekas prātīgs nesanāk. Lielākā daļa būvvalžu, ar kurām tika runāts zem četrām acīm, atzina, ka BIS prasības pilda tikai informatīvā līmenī, reāli tajā nestrādājot. Nereti ir viens cilvēks, kam pārējie būvvaldes kolēģi uzticējuši visu pārējo vārdā aizpildīt nepieciešamo dokumentāciju. Tas ir iemesls, kāpēc EM radies iluzors priekšstats, ka BIS tiek reāli strādāts. Viņu statistikā norādītās divtūkstoš izdotās būvatļaujas patiesībā neliecina par to, ka tās reāli ir arī izstrādātas BIS vidē, toties vēlreiz pierāda to, cik šī sistēma ir neveikla un viegli apejama. Daudziem būvvalžu speciālistiem vienkārši nav drosmes atklāti runāt par savām problēmām, baidoties no iespējamām Ekonomikas ministrijas sankcijām, līdzīgi kā tas notika ar Ķekavas novada būvvaldi, kas saņēma vēstuli ar draudiem atlaist būvvaldi, ja tā nepildīs ministrijas uzliktās saistības attiecībā uz BIS.

Bet ir arī labā ziņa. Mums palaimējās atrast vienu būvvaldi, kas patiešām visu dokumentāciju ģenerē tieši BIS un tikai pēc tam veic projektu reģistrāciju savā lietvedības uzskaites sistēmā. Burtnieku novada būvvaldes vadītāja Rasma Liepiņa kopš pagājušā gada beigām apgūst BIS pašmācības ceļā, vadoties tikai pēc EM izstrādātās instrukcijas. Viņai tas izdevās, pateicoties īpašai mīlestībai pret tāda veida programmām. Uz jautājumu par sistēmas plusiem un mīnusiem, kā ieguvumu viņa uzsvēra mazāku kļūdas iespējamību, ģenerējot dokumentus BIS. Arī darbs ar kadastra karti, pēc viņas domām, ir vienkāršs un ērts, ar piebildi, ka to dara cilvēks ar būvnieka izglītību. Savukārt, kas attiecas uz programmas mīnusiem, tie pa vienam vien sāka parādīties sarunas laikā. Pirmkārt, gluži kā visās citās būvvaldēs, arī te vadītāja uzsvēra, ka BIS ir ļoti laikietilpīga sistēma. Jau tagad Liepiņas kundzes darba laiks ir krietni virs astoņām stundām dienā, bet tuvākajā laikā Burtnieku novadā paredzēts sākt kādu vērienīgu būvprojektu, un tad laika trūkums būs vēl lielāks. Otrkārt, tuvāk apskatot BIS ģenerētos dokumentus, atklājās daudzas nepilnības, ar ko būs jāsaskaras visiem BIS lietotājiem, kad viņi sadūšosies nopietni strādāt šajā sistēmā.

1. Neviens projekts būvvaldē nav iesniegts caur BIS elektroniski (kam ir paredzēts BIS), un reti kurš grib saņemt atbildi elektroniski. Tātad atbilde jāsniedz papīra formātā, bet tās būvatļaujas, kas tiek sagatavotas BIS, ir derīgas TIKAI ELEKTRONISKĀ formā. Tiklīdz tās tiek izdrukātas, tās zaudē savu juridisko spēku, jo dokumentiem nav attiecīgo rekvizītu. Lai būvatļaujas atbilstu savam statusam, tās vēl jāparaksta ar roku vai arī jāizgatavo šī dokumenta noraksts atbilstoši normatīvajiem aktiem. Burtnieku novada pašvaldībā tieši tā arī dara, paraksta izdrukāto būvatļauju, lai klienti vispār piekristu šādu dokumentu pieņemt.
2. Agrāk atzīmes par projektēšanas nosacījumiem, par būvdarbu sākšanu tika veiktas viena dokumenta ietvaros. Šobrīd BIS katra šāda atzīme tiek uztverta kā atsevišķs dokuments, kas savstarpēji nav tieši saistīti. Līdz ar to hronoloģiskā būvprojektu attīstība kļūst sarežģīti izsekojama, bet kāds no starpposmiem vienkārši var tikt izlaists. Loģiska būtu iepriekšējā kārtība, kad visas būvatļaujā veiktās atzīmes atradās vienā dokumentā. Turklāt dokumentācija lielākoties tiek izsniegta papīra formā, un tad viena dokumenta vietā klienti saņem veselu kaudzi papīru.
3. BIS veidlapas nesaskan ar Būvniecības likuma MK noteikumos noteiktajām veidlapām. Kā apgalvo Ekonomikas ministrija, pašlaik izstrādes stadijā ir jauni Ministru kabineta noteikumi, kuros būs jaunas veidlapas. Taču šobrīd tās vēl neeksistē.
4. Savukārt ar būvatļaujām, kas izdotas pāris gadus iepriekš, rodas vēl kāda problēma – nav skaidrs, kurā brīdī tās var nodot arhīvā. Šobrīd būvatļauja, kas tiek izsniegta konkrētajā gadā, tā beigās jānodod arhīvā, bet būvdarbi vēl var turpināties gadiem ilgi, un atzīmes attiecīgajā būvatļaujā var tikt veiktas arī krietni vēlāk.
5. BIS prasa parakstīt dokumentus ar e-parakstu. Lai arī neliela, bet tam ir cena. Mēnesī vidusmēra būvvaldē nepieciešami aptuveni 100 e-paraksti, kas gada griezumā rada visai nopietnus izdevumus. Nākamais jautājums – kāpēc jāmaksā par to, kas patiesībā nevienam nav vajadzīgs? Jo, kā jau minējām, klienti lielākoties izvēlas visu dokumentāciju saņemt papīra formātā, bet izdrukāts ar e-parakstu parakstīts dokuments zaudē savu juridisko spēku. Un atkal viss jādara dubultā – jāmaksā gan par e-parakstu, gan par noraksta izgatavošanu.
6. Par kopīgā darba rezultātu, veidojot būvatļauju BIS, atbildību pilnā mērā nevar uzņemties neviens. Pašreizējā praksē par to, vai būvatļauja izdota atbilstoši visiem normatīvajiem aktiem, atbild būvvaldes vadītājs. Savukārt BIS, parakstot būvatļauju, būvvaldes vadītājs neredz visu savu kolēģu veiktās atzīmes un komentārus, t.i., neredz visu projektu kopumā. Ja gadījumā kāds kolēģis kļūdās, vadītājam pat nav iespējas to savlaikus novērst.

BIS speciālistu vidē tiek uztverta kā iracionāla darbība, kas jāpārcieš kā dabas katastrofa. Sākotnējā ideja bija ideāla – visi klienti būvvaldē iesniedz savus projektus elektroniski, būvvalde to elektroniski saskaņo, visiem procesā iesaistītajiem ir elektroniskie paraksti, un tas viss notiek ideāli izveidotā platformā BIS. Tikai realitāte ir tāda, kāda tā ir. Kā norāda Ķekavas novada būvvaldes vadītāja Inese Aizstrauta: “Mums neviens projekts nav iesniegts caur BIS elektroniski, un reti kurā iesniegumā tiek norādīts, ka dokumentus vēlētos saņemt elektroniskā formātā. Un tad būvvalde pati interpretē iespējas, kā izsniegt šos dokumentus papīra formā, lai tiem būtu juridisks spēks. Izdrukājot no elektroniskās sistēmas, dokuments zaudē juridisko spēku.” Un tā būvvaldes turpina strādāt ar papīra formas dokumentiem sistēmā Namejs, kas savulaik, tieši tāpat kā šobrīd BIS, tika „ieteikts” no valdības puses. Rezultātā visas darbības, ko veic būvvalde, jādublē abās šajās sistēmās. Laikam jau ir par daudz prasīts jau sākotnēji abas šīs sistēmas izveidot savstarpēji savienojamas. Taisnības labad jāsaka, ka šobrīd tiek apspriesta iespēja BIS savietot ar Rīgas pilsētas būvvaldes sistēmu. Tā, protams, ir lielākā valsts būvvalde, caur kuru tiek realizēta aptuveni puse visu Latvijas būvprojektu, taču arī ārpus Rīgas notiek celtniecība.

Šobrīd BIS iet pa priekšu laikam. Sistēma jau strādā, bet daudzi normatīvie akti, kas tajā ģenerētos dokumentus padarītu juridiski saistošus, vēl ir izstrādes stadijā. Tas nozīmē, ka visas līdz šim BIS vidē izdotās būvatļaujas var viegli apstrīdēt tiesā. Un, visticamāk, biznesa vide neatstās bez uzmanības šādu iespēju. Par nederīgas būvatļaujas izdošanu strīda gadījumā būs jāatbild tās izdevējiem, t.i., konkrētajai būvvaldei, nevis valdībai, kas uzspiedusi šādu būvatļauju izdošanas sistēmu. Un atruna, ka normatīvā bāze atrodas izstrādes stadijā, tiesā nebūs nekāds arguments. Skriešana pa priekšu ātrgaitas vilcienam pašam skrējējam nekad nebeidzas laimīgi. Pēc būtības tas ir dakšas princips, strādājot ar BIS, nevar nepārkāpt kādu no būvniecības normatīvajiem aktiem, bet būvvalžu darbinieku ziņā paliek izvēle, tieši kurus normatīvos aktus pārkāpt. Jau tagad būvniecība ir nozare ar bagātu tiesāšanās vēsturi. Kā var secināt no nebeidzamās iepirkumu pārsūdzēšanas procesu gūzmas, tiesvedība ir instruments, kas bieži vien tiek izmantots godīgas konkurences graušanai un iedragā visu būvniecības jomu kopumā.

Katram no mūsu sarunu biedriem bija savi iebildumi un ieteikumi attiecībā uz strādāšanu BIS, taču, tiklīdz sākās sarunas par laiku, viss koris sāka skanēt perfektā unisonā. Pēc Zolitūdes traģēdijas par jaunā Būvniecības likuma virsuzdevumu tika pasludināta būvju drošība. Tās pārbaude jau tā prasa ne mazums laika, kas, zinot būvvalžu noslodzi, ir liela greznība, bet ar BIS parādīšanos laika kļuvis katastrofāli par maz. Nu par realitāti kļuvusi situācija, ka BIS uzdevumu izpilde drošības jautājumus nobīda otrajā plānā, jo lielākā daļa darba laika tiek veltīta tieši formalitātēm. Rodas situācija, kad likuma burts tiek ievērots pretrunā tā būtībai. Katra minūte, kas no lieka pavadīta BIS, kādam speciālistam tiek atņemta no reālas projektu kvalitātes pārbaudes. Un jau tagad būvvalžu darbinieki ir tik noslogoti, ka nespēj pietiekami detalizēti pārbaudīt projektus un inspektēt būvniecības procesus uz vietas būvlaukumos, bet nākotnē arī šis laiks vēl vairāk tiks tērēts BIS, t.i., birokrātijas apmierināšanai.

Laika trūkums inspektoriem liek pārāk daudz paļauties uz projektētāju kvalifikāciju un godaprātu un būvvaldēm algot speciālus darbiniekus, kas nodarbotos tikai ar BIS apmierināšanu. Taču arī tas izrādījās tikai daļējs problēmas risinājums. Pirmkārt, tāpēc, ka jau tagad lielākajā daļā būvvalžu nav nokomplektēta personālsastāva. Piemēram, Kocēnu, Valkas un Alūksnes novada būvvaldes jau gadiem strādā bez arhitektiem, jo nav nemaz tik viegli atrast speciālistus, kas būtu gatavi uzņemties šādu atbildību par piedāvāto atlīdzību un nenormēto darba laiku. Otrkārt, lai apmierinātu BIS, nepieciešama pieredze gan lietvedībā, gan arī izpratne par tikai būvniecībai raksturīgiem procesiem. Ideālā tam jābūt lietvedim–būvniekam ar specializāciju darbam BIS, un šāda BIS apmierinātāja sagatavošanai nepieciešama skola, nevis kursi. Piemēram, objektus bez konkrētas adreses (un to nav mazums) var piereģistrēt tikai pieredzējis būvnieks. Turklāt BIS vēl nav ieviests pilnībā, un darba apjoms tajā tikai pieaugs, tātad arī ar vienu darbinieku strādāšanai šajā sistēmā vairs nepietiks. Līdz ar to EM apgalvojums, ka BIS neuzliks papildu administratīvu un finansiālu slogu pašvaldībām, nav patiess, jo katra papildu štata vieta jānodrošina ar datoru, darbavietu, datorprogrammām, algu, atvaļinājumu, apdrošināšanu.

Šī ir tikai neliela daļa jautājumu, kas rodas visiem, kas tādā vai citā formā saskārušies ar BIS. Un te nav runas tikai par būvvaldēm. Arī BVKB vadītājs Pētris Druķis atzīmēja, ka desmit gadu laikā Būvniecības informācijas sistēma savu izpildījumu sasniegusi vien par 10-15%, nevis par 100%. Patīkami, ka šobrīd ekonomikas ministrs Ašeradena kungs ir atzinis, ka BIS vēl prasa lielu darbu, līdz to varēs uzskatīt par veiksmīgu projektu, un ka panākta vienošanās par īpašas BIS lietotāju padomes izveidošanu (Diena, 29.08.2016.). Nu ko te piebilst, labi, ka vismaz beigās valdība apņemas darīt to, ar ko vispār bija jāsāk. Jo pat iesācējam projektu vadītājam ir skaidrs, ka nevienu programmu nevar izveidot, pirms visās detaļās izpētīta tās gala lietotāju darba specifika un vajadzības.

Un beigās pāris konceptuālu jautājumu.

1. Ja visiem ir acīmredzams fakts, ka sistēma vēl nav gatava darbam, kāpēc no valdības puses tiek uzstāts, lai būvvaldes tajā darbotos jau tagad?
2. Kāpēc šo termiņu nevar pagarināt līdz laikam, kad tiks sakārtota ne tikai pati programma, bet arī normatīvā bāze, kas tai dos juridisku pamatojumu un ļaus ģenerēt juridiski saistošus dokumentus?
3. Kāpēc, zinot reālo situāciju ar elektronisko un papīra formas dokumentu apriti, sistēmu nevar izveidot tā, lai tā ģenerētu abu veidu juridiski saistošus dokumentus, jo tikai elektroniska dokumentu aprite būvniecībā nebūs vēl ļoti ilgu laiku? Turklāt tādējādi izvēlēties, kāda veida dokumentus saņemt, būtu pašu klientu ziņā, nevis tas tiktu uzspiests ar valdības lēmumu.
4. Kas uzņemsies atbildību par tiem dokumentiem, kas tiek izdoti no šī gada 1. janvāra līdz brīdim, kamēr BIS dokumenti tiks veidoti saskaņā ar Būvniecības likumā noteiktajiem normatīvajiem aktiem un MK noteikumiem Nr. 916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”?
5. Kas varētu kritiski izvērtēt, kura informācija BIS patiešām nepieciešama un kura jau ir lieka? Kā piemēru var minēt būvinspektora atzinumu, kas jāsniedz pirms būvniecības sākšanas par to, ka iecerētajā vietā vēl nekas nav uzbūvēts, lai izvairītos no patvaļīgas būvniecības. Šajā atzinumā jāaizpilda precīza forma par to, kāda būve tur iecerēta – augstums, garums, platums, kvadratūra, stāvu skaits, kadastra numurs  utt., lai pēc tam nākamajā lappusē varētu ievilkt ķeksi, ka būves dabā nav.

Šai sistēmai būs jēga tikai tad, ja tā atvieglos būvniecības jomas speciālistu pašreizējo darbu, samazinot birokrātijai veltāmo laiku, t.i., atbildīs tai vīzijai un mērķiem, kas tai sākotnēji tika uzlikti. Diemžēl patlaban jāsecina, ka tā ne tikai sarežģī ikdienas darbu, bet padara to praktiski neiespējamu.

Foto: RERE GRUPA arhīvs, Kuldīgas Mūzikas skola