Reaģējot uz Valsts kontroles paziņojumu par padomju laikā mājokļu bīstamību, lūdzām institūcijai situāciju skaidrot un sniegt paplašinātas atbildes uz jautājumiem.
Pilns revīzijas ziņpojums pieejams šeit.
- Kuri speciālisti piedalījās izpētē, uz kuru atzinumu balstījāties secinājumos?
Revīziju veica Valsts kontroles Piektā revīzijas departamenta valsts revidenti. Vērtējumu par pašvaldības īpašumā un/vai pārvaldīšanā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa atbilstību drošuma prasībām (atbilstoši eksperta darba uzdevumā noteiktajam) sniedza sertificēts tehniskās apsekošanas un konstrukciju pārbaudes eksperts Aigars Ūdris (LBS sertifikāts Nr. 20-827). Atsauces uz eksperta secinājumiem ir pieejamas revīzijas ziņojumā.
- Kad tika veikta izpēte?
Revīzija tika uzsākta 2018. gada beigās. Lēmums par revīzijas slēgšanu tika pieņemts 2019. gada decembrī. Revīzija tika veikta par laika posmu no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim.
3.Cik ēkas tika izpētītas?
Revīzijas izlasē tika iekļautas desmit pašvaldību 119 dzīvojamās ēkas, bet iegūt un apkopot informāciju varējām par 82 daudzdzīvokļu ēkām. Eksperts ēku apsaimniekošanu dabā veica 20 izlasē iekļautajām ēkām.
4.Kādas metodes tika veiktas izpētē – vai arī tika veikta tikai vizuālā apskate?
Revīzijas pierādījumu iegūšanai tika izmantotas šādas metodes: dokumentu analīze, tai skaitā mājas lietās esošā informācija, dzīvojamās mājas apsekošanas žurnālu vai vizuālās apskates aktu informācija u.c.; ēku apskate uz vietas pašvaldībās; intervijas ar pašvaldību vadību un atbildīgajiem darbiniekiem, pašvaldību būvvalžu vadītājiem/būvinspektoriem u.c.
Revīzijā pieaicinātais eksperts veica ēku apsekošanu dabā.
5.Kāda būs tālākā rīcība?
Revīzijas ietvaros kopumā tika sniegti 32 ieteikumi, tajā skaitā Ekonomikas ministrijai viens un desmit pašvaldībām kopumā 31 ieteikums.
Lai risinātu ēku drošuma jomā pastāvošās problēmas – tostarp saistībā ar finansējuma nepieejamību un nepietiekamiem ēku apsaimniekošanas uzkrājumiem, iesaistīto personu nepietiekamo izpratni par drošu ēku ekspluatāciju un pienākumu izpildes nepieciešamību, ar būvvalžu neatkarību un darba metodiskās vadības trūkumu saistītās problēmas, kā arī ēku pārvaldnieku profesionālās kvalifikācijas un darba kontroles trūkuma jautājumus –, Ekonomikas ministrijai sniedzām ieteikumus:
– apzināt ekspluatācijā pieņemtu ēku drošumu ietekmējošās problēmas un to cēloņus;
– izstrādāt risinājumus identificēto problēmu novēršanai, tostarp finanšu instrumentus ieguldījumiem mājokļu tehniskā stāvokļa uzlabošanai, un veikt iespējamo risinājumu salīdzinājumu atbilstošākā risinājuma izvēlei;
– noteikt mērķus un sasniedzamos rezultatīvos rādītājus, kas ļaus novērtēt risinājumu ieviešanas progresu.
Savukārt revīzijas apjomā iekļautajām desmit pašvaldībām sniegts ieteikums apzināt to īpašumā un pārvaldīšanā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apjomu, tehnisko stāvokli un nepieciešamos ieguldījumus tālākai rīcībai, kā arī – ieteikums uzlabot nedzīvojamo ēku pārvaldīšanas procesu.
Ieteikumi revīzijas apjomā iekļautajām pašvaldībām sniegti arī ēku drošības kontroļu efektivitātes uzlabošanai:
– pašvaldību būvvaldēm palielināt risku novērtējumā balstītu pārbaužu īpatsvaru, lai sniegtu samērīgāku ieguldījumu apdraudējuma novēršanai;
– aicinām pašvaldības izvērtēt nepieciešamību mainīt būvvalžu institucionālo padotības formu un saturu.
Par revīzijas rezultātiem tika informēts arī Ministru prezidents ar aicinājumu lemt par tālāku rīcību un uzdot Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar ēku drošuma nodrošināšanā iesaistītajām valsts pārvaldes iestādēm veikt visaptverošu problēmu un to cēloņu izpēti un izstrādāt atbilstošus risinājumus to novēršanai.
Revīzijas rezultātā esam sagatavojuši materiālus, ko var uzskatīt par revīzijas pievienoto vērtību:
– Informatīvais materiāls ēku īpašniekiem (kā pārliecināties par mājas drošību, kādi ir īpašnieku pienākumi, ko prasīt no apsaimniekotāja);
– Pašnovērtējuma anketas pašvaldībām (daudzdzīvokļu ēku pārvaldīšana, nedzīvojamo ēku pārvaldīšana, drošuma kontrole).
6.Varbūt ir vērts iepazīties ar būvniecības birokrātijas slogu jauno mājokļu būvētājiem, kas, savukārt, liek sadārdzināt cenu par mājokli, līdz ar to iespēju dzīvot jaunā mājoklī daudziem nepieejamu?
Revīzijā par būvniecības procesa efektivitāti, kas tika publiskota 2018.gada beigās, Valsts kontrole secināja, ka būvniecības procesa administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība būvniecības procesu padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinošu gan būvētājiem, gan uzraugiem. Turklāt apjomīgo un sarežģīto normatīvo aktu prasības ne vienmēr bija saistītas ar drošas būvniecības veicināšanu.
Ekonomikas ministrija, kas ir atbildīga par vienotas valsts politikas būvniecībā izstrādi un īstenošanu, 2019.gadā ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, ir uzsākusi darbu, lai izveidotu risku novērtējumā balstītu pārbaužu sistēmu; izvērtējusi kadastrālās uzmērīšanas nepieciešamību, nododot ēku ekspluatācijā, un sadarbībā ar Tieslietu ministriju ir aktualizējusi jautājumu par kadastrālās uzmērīšanas pieejamības uzlabošanu. Būvniecības valsts kontroles birojs ir pilnveidojis Būvniecības informācijas sistēmu, samazinot lietotāju administratīvo slogu, uzlabojot būvniecības procesa caurskatāmību un sekmējot būvniecības procesa uzraudzību un kontroli.
Rezultātā ir samazinājies administratīvais slogs būvētājiem, jo pirms būvatļaujas izsniegšanas vairs nav nepieciešama būvinspektora pārbaude tukšā vietā (būvlaukumā), būvniecības ieceres saskaņošanas process ir pilnībā elektronisks – nav “papīru kalnu”, ir ātrāka būvniecības ieceres saskaņošana, jo īpaši pateicoties tam, ka elektroniski tiek pieprasīti un saskaņoti arī komunikāciju turētāju tehniskie noteikumi (elektrība, ūdens, gāze u.c.), kā arī ir nodrošināts elektronisks būves pieņemšanas ekspluatācijā process.
Elektroniskā būvniecības procesa dokumentu aprite ir stājusies spēkā no šī gada. Tas ir solis būvniecības procesa vienkāršošanas virzienā, jo visi būvniecības procesā nepieciešamie dokumenti tiek sagatavoti elektroniski, iesniegti Būvniecības informācijas sistēmā, tiek skaņoti un apstiprināti elektroniski – Būvniecības informācijas sistēmā.
Būvētājiem nav nepieciešams klātienē apmeklēt būvvaldi, lai iesniegtu dokumentus vai saņemtu būvatļauju, nav nepieciešams ar būvniecības dokumentiem “staigāt pa kabinetiem un vākt parakstus” – visa saskaņošana notiek e-vidē. Tas viss padara procesu ātrāku un caurskatāmāku.
7.Kāpēc tikai tagad tika pievērsta uzmanība brūkošiem padomju laika mājokļiem, ja tie jau kritiskā stāvoklī bija pirms 15 gadiem. Tie taču tika būvēti, plānojot kalpošanas laiku 50 gadus.
Jautājums vietā un pamatots. Uzmanība padomju laika mājokļiem bija jāpievērš jau sen, ko atbildīgās institūcijas acīmredzami nav darījušas. Ceram, ka Valsts kontroles revīzija un tās secinājumi beidzot liks rīkoties gan atbildīgajiem par mājokļu politikas veidošanu, gan būvniecības kontroles institūcijām.
8.Kāpēc šāds paziņojums nokļuva presē – tā būtībā ir panikas celšana. Ko lai domā tagad tie cilvēki, kas dzīvo mājokļos, kas ir kritiskā stāvoklī, un saprot, ka jaunu mājokli viņiem nenopirkt? Varbūt par velti savlaicīgi iedzīvotājiem izdalīt armijas teltis?
Valsts kontrole saskaņā ar Valsts kontroles likumu (58.panta 1.daļa) nodod atklātībai slēgtas revīzijas atzinumu un revīzijas ziņojumu pēc tā stāšanās spēkā.
9.No kuras valsts institūcijas būtu saņemama informācija par to, kā šī problēma tiks risināta?
Primāri par to ir atbildīga Ekonomikas ministrija kā mājokļa politikas veidotāja, pašvaldības kā dzīvojamā fonda apsaimniekotāji.
Informācija par revīzijas rezultātiem tika nosūtīta arī Ministru prezidentam. Valsts kontrole ir saņēmusi Ministru prezidenta rezolūciju, ar kuru Ekonomikas ministrijai kā būvniecības un mājokļu politikas veidotājai jāveic problēmu un to cēloņu izpēte un jāsniedz priekšlikumi to novēršanai ar mērķi rast risinājumus droša dzīvojamā fonda nodrošināšanai.
- Manuprāt viens no risinājumiem varētu būt daudz lielākas valsts dotācijas mājokļu iegādē jaunajos projektos.
Finansējumu kā vienu no problēmas risinājumiem Valsts kontroles rīkotā preses konferencē minēja arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Turpmākie lēmumi ir ministrijas un valdības ziņā.
Ar cieņu
LR Valsts kontrole
Skanstes iela 50
Rīga, LV-1013
Tel.: 67017500
e-pasts: lrvk@lrvk.gov.lv
