Teksts Daina Bruža, Gunita Jansone
Foto BDCC arhīvs (Renārs Koris)
Salīdzinoši nesen ir notikusi divu vēsturisko inženierbūvju – Kaķupītes un Līgatnes caurtekas – atjaunošana. Abas caurtekas atrodas uz autoceļa A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene). Kaķupītes caurteka atrodas autoceļa 85,60. kilometrā Vaivē, un Līgatnes caurteka ir 64,80. kilometrā. Abu caurteku atjaunošana ir lielisks piemērs, kā gan nodrošināt nepieciešamo funkciju, gan cieņpilni izturēties pret vēsturisko mantojumu, radot rezultātu, ko vērts ietvert ekskursiju maršrutos.
VSIA Latvijas Valsts ceļi Tiltu daļas vadītājs Māris Dūzelis:
− LVC pārziņā ir 4 šāda veida caurtekas. 3 no tām ir autoceļā A2 – Kaķupīte, Līgatne un Lejasgrāvis, vēl viena − Lorupītes caurteka − ir netālu no Siguldas, autoceļā V96 Klints−Celmi. Caurteku būves gadi precīzi nav zināmi, bet Līgatnes caurtekas atbalstsienā ir redzams akmens, kurā iekalts (neskaidri) gadaskaitlis 1859 (skat. attēlu), kas arī varētu būt būves gads. Visas caurtekas būvētas reizē ar autoceļu Rīga−Pleskava. Autoceļa būvniecība sākta ap 1838. gadu un pilnībā pabeigta 1860. gadā.Visas šīs caurtekas veidotas kā ķieģeļu mūra velves ar kaltu granīta bloku balstiem un atbalsta sienām, un tās ir vēsturiskas, skaistas arhitektoniskas būves, kuras saglabājamas kā kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļa nākamajām paaudzēm. Veicot caurteku atjaunošanu vai pārbūvi, tiek sakārtota arī apkārtējā vide – izzāģēti koki uzbēruma nogāzēs, sakārtota upes gultne u.c., un tas savukārt veicina apkārtējo objektu un apkaimes sakārtošanu. Piemēram, Kaķupītes caurteku vietējā pašvaldība ir ietvērusi nesen izveidotajā dabas takā.
Tuvāko gadu laikā tiek plānota Lejasgrāvja caurtekas atjaunošana. Darbi paredzēti 2023.−2024. gadā a/c A2 77,24.−88,10. km posma pārbūves sastāvā. Lorupītes caurteka atjaunota jau 1994. gadā. Lielākā no šīm caurtekām ir Līgatnes caurteka ar ailu 7,30 m, Kaķupītes aila ir 4,82 m, Lejasgrāvim 4,0 m, Lorupītei 4,88 m.
Ģirts Šķupelis, abu caurteku projektu autors, uzņēmuma Projekts 3 līdzīpašnieks un vadītājs
− Abām caurtekām ir saglabāts to vēsturiskais izskats, to nestspēja pēc atjaunošanas ir atbilstoša mūsdienu satiksmes slodzēm, un kalpošanas laiks paredzēts turpmākajiem 100 gadiem. Ja salīdzinām abu caurteku stāvokli pirms atjaunošanas, tad Kaķupītes caurteka atradās bēdīgākā stāvoklī. Jāuzteic pasūtītāja nostāja, kurš pieņēma lēmumu saglabāt caurteku vēsturisko izskatu. Pasūtītājam pieņemt lēmumu par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu palīdzēja salīdzinoši mazs būves sadārdzinājums, salīdzinot ar jaunas konstrukcijas izbūvi. Katrai nākamajai atjaunotajai caurtekai tiek izmantota iepriekšējās atjaunotās caurtekas labā prakse. Caurtekas ir līdzīgas, bet tomēr atšķirīgas. Atšķirība ir ģeometriskajos izmēros, novietojumā, grunts apstākļos.
Kaķupītes caurteka
Pasūtītājs VSIA Latvijas valsts ceļi. Projektētājs Projekts 3. Būvuzņēmējs Rīgas tilti. Būvuzraudzība Firma L4. Ilgtspējības konk. Logo : 3. vieta konkursā Ilgtspējība arhitektūrā būvniecībā dizainā 2022 nominācijā Ilgtspējīgākais teritorijas labiekārtojums. Kaķupītes caurtekas atjaunošanas darbi pabeigti 2019. gadā.
Kaķupītes caurtekas atjaunošanā tika saglabātas vertikālās sienas no kaltiem granīta akmeņiem, bet pārbūvēta ķieģeļu velves konstrukcija, portālsienas un spārnsienas.
Caurtekas iekšējais platums starp balstu masīvu iekšējām sienām ir 4,85 m, garums 26,75 m, augstums 5 m. Caurtekas jaunā velve izbūvēta no 53 cm bieza monolīta dzelzsbetona un apšūta ar esošajiem ķieģeļiem 13 cm biezumā.
Portālsienas izbūvētas no monolīta dzelzsbetona un apšūtas ar esošajiem granīta akmeņiem. Portālsienas ir apmēram 4,3 m augstas, 7,7 m platas, un ir 50 cm biezs monolīts dzelzsbetons.
Caurtekas spārni izbūvēti no dzelzsbetona un apšūti ar esošajiem apšuvuma akmeņiem. Spārnu augstums mainās no 8,5 līdz 5,25 m, pēdas platums ir 5,5 m, garums 6,5 m. spārni veidoti 130° leņķī pret caurtekas galiem.
Sākotnējās caurtekas projekta dokumentācija nav atrodama vai nav saglabājusies. Atbilstoši 1999. gada tehniskā projekta datiem esošā caurteka atrodas ekspluatācijā no 1867. gada. Tās būves veids – arkveida caurteka. Sienas – no kaltiem akmeņiem, velve – no pilnajiem māla ķieģeļiem, grīda – rupji kaltu akmeņu apgriezta velve.
Līgatnes caurteka
Pasūtītājs VSIA Latvijas valsts ceļi. Projektētājs Projekts 3. Būvuzņēmējs 8 CBR. Būvuzraudzība Ceļuprojekts. Pie Līgatnes pielikt atzīmi : 2. vieta konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2021 nominācijā Inženierbūves pārbūve.
Līgatnes caurtekas atjaunošanas darbi pabeigti 2021. gadā.
Caurtekas galvenie ģeometriskie parametri: platums starp balstu masīvu iekšējām sienām – 7,35 m, velves balstu vertikālo sienu augstums ~1,80 m. Caurtekas garums – 21,46 m.
Bija pieņemts lēmums pārbūvēt caurtekas konstrukciju daļas, t.i., tās velves galu mūrējumu aptuveni 3 m garumā no katra gala, portālsienas un atbalstsienas, lai novērstu caurtekas defektus un bojājumus.
Atbilstoši būvprojekta risinājumiem izbūvētas jaunas 50 cm biezas caurtekas portālsienas (gala sienas) no dzelzsbetona, kuras apšūtas ar esošiem apšuvuma akmeņiem, kas pirms tam ir rūpīgi demontēti no esošajām konstrukcijām. Sienu augstums ir mainīgs 1,93−6,40 m, un platums ir 10,35 m. Lai nodrošinātu portālsienu noturību pret apgāšanos, tās savā starpā savienotas ar savilcēm, kas izbūvētas zem esošā autoceļa uzbēruma, neapturot satiksmi (ar caurdures metodi).
Jaunie caurtekas spārni (esošo spārnu vietā izmantojot esošo spārnu balstus) veidoti no dzelzsbetona, enkurojot tos gruntī un izmantojot grunts enkurus. Spārnu konstrukcijas tāpat apšūtas ar esošajiem apšuvuma akmeņiem, kuri pirms tam demontēti no esošajām konstrukcijām un/vai salasīti caurtekas tuvumā no jau nobrukušajām konstrukcijām.
Daina Bruža, Firma L4 tiltu būvinženieris – būvuzraugs, konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2021 žūrijas dalībniece
− Būvuzņēmējam atjaunot abas caurtekas noteikti bija izaicinājums. Mūsdienās ir grūti atrast veco arodu meistarus, piemēram, mūrniekus un akmeņkaļus. Abu caurteku būvniecībā bija nepieciešams atjaunot vēsturisko ķieģeļu mūri un apšuvuma granīta akmeņus. Vēsturiski granīta akmeņi tika plēsti, mūsdienās šādu tehnoloģiju vairs nelieto. Lai pielīdzinātu jauno granīta akmeņu izskatu plēstajiem akmeņiem, tie tika speciāli apdedzināti. Mūsdienās akmeņus dala ar lāzertehnoloģijas palīdzību, un to virsma, salīdzinot ar senajiem akmeņiem, ir gluda.
Manuprāt, ir svarīgi saglabāt vēsturisko mantojumu. Patiess prieks, ka pasūtītājs kopā ar projekta autoriem ir izvēlējies atjaunot mūsu vēsturisko mantojumu, ko varēs novērtēt arī nākamās paaudzes.
Abas caurtekas atklājas savā varenumā, kad nokāpjam pie tām lejā un ieraugām to majestātiskumu. Pati biju būvuzraugs Kaķupītes caurtekas atjaunošanas darbos. Atsedzot konstrukcijas, varējām tikai nobrīnīties, kā darbus varēja paveikt tad, kad nebija traktortehnikas un citu mūsdienu instrumentu. Pēc pieredzes, pārzinot būvnieku ieguldīto darbu šādā objektā, ne velti Līgatnes caurtekas atjaunotāju komandas darbs tika atzinīgi novērtēts ar 2. vietu inženierbūvju pārbūvju nominācijā konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2021. Ne tikai Ēģiptes piramīdas, pilis un citas gigantiskas būves pasaulē, bet arī šādas tepat Latvijā esošas būves ir tā vērtas, lai uz tām paskatītos un ieraudzītu industriālā mantojuma šarmu.
