Teksts Ināra Appena, foto Andrejs Jemeļjanovs (BDCC arhīvs)
Būvprojekta autori SIA REM PRO, būvprojekta vadītāja arh. Ilze Ratniece, atsevišķām daļām I. Antonova, A. Ugrimovs, Rūdolfs Liberts, Dailis Buliņš, Igors Musijenko, Raimonds Vanags, SIA KONVENTS (vad. arhitekts Pēteris Blūms, arhitekti Līva Garkāje, Oto Ozols, Līga Ganiņa). Ģenerāluzņēmējs Sabiedrība LAGRON un BŪVUZŅĒMĒJS RESTAURATORS. Galvenie apakšuzņēmēji SIA ML būve, SIA DM Buvex, SIA DEREX. Projekta vadītājs Aleksejs Drozdovs, atbildīgais būvdarbu vadītājs Dāvis Priede, ēku būvdarbu vadītājs Vladimirs Pučkovs, inženiertīklu būvdarbu vadītājs Andrejs Zinkevičs, elektroietaišu izbūves būvdarbu vadītājs Aleksejs Fomins, elektronisko sakaru sistēmu būvdarbu vadītājs Sergejs Ziļs. Autoruzraudzība SIA REM PRO (I. Ratniece, L. Antonova, I. Tereskina, O. Novickis, N. Kļimoviča, V. Hlopoks). Restaurācijas/konservācijas procesu konsultants arh. Pēteris Blūms. Būvuzraudzība SIA FORTUM (atbildīgais būvuzraugs Viktors Taraškevičs, M. Draudiņš, A. Prelatovs, T. A. Grauds, J. Pučenkins). Pasūtītājs Daugavpils pilsētas pašvaldība. Pasūtītāja pārstāvji objektā: pašvaldības izpilddirektores vietniece Tatjana Dubina, projekta vadītājs Artjoms Mahļins, projekta būvinženieri Jānis Rudzinskis, Jūlija Mihailova, Nadežda Aļhimoviča. Būvprojekts īstenots divu Eiropas Savienības fonda projektu ietvaros. Kopējās izmaksas 7 196 368,11 eiro ar PVN.
Daugavpils cietoksnis, pateicoties vēstures entuziastu un augsti kvalificētu meistaru iesaistei, lēnām atdzimst kā militārās inženierbūves piemineklis un kļūst par pilsētas pievilkšanas magnētu un nozīmīgu vietzīmi, ko sākotnēji iezīmēja slavenā Marka Rotko mākslas centra izveide un atklāšana 2013. gadā. Inženieru arsenāls ir viena no lielākajām un būtiskākajām Daugavpils cietokšņa struktūras ēkām, tās stāvoklis daudzu pamestības gadu laikā bija kļuvis visai kritisks, taču profesionāļu skats un vietas nozīmīguma adekvāts novērtējums lika pieņemt pareizos lēmumus, un Inženierarsenāla ēka atdzimst un kļūst par vietu, kur var rīkot izstādes, iekārtot muzeja ekspozīcijas, izmantojot to dažādām kultūras aktivitātēm. Inženieru arsenāla kompleksa telpas šobrīd pielāgotas Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centra Inženieru arsenāls ekspozīciju izvietošanai.
Vēsture
Inženierarsenāls ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 4718. Latvijā ir saglabājušās vēl tikai divas līdzīgas tipoloģijas arsenāla ēkas – Artilērijas arsenāls turpat Daugavpils cietoksnī, kurā ierīkots Marka Rotko mākslas centrs, un arsenāla ēka Vecrīgā, Torņa ielā. Daugavpils Inženieru arsenāla ēka celta pēc Krievijas impērijas Kara ministrijas arhitekta Aleksandra Štauberta projekta 1836.−1845. gadā, izmantojot Krievijas impērijas paraugfasāžu zīmējumus, un tā raksturojama kā ampīra stilistikai atbilstoša. Ēka savas ilgās pastāvēšanas laikā tikusi izmantota gan kā darbnīcas, gan noliktava celtniecības, medicīnas un artilērijas materiāliem, tur tikuši izgatavoti inženieru un celtniecības instrumenti, kā arī remontētas artilērijas ieroču lafetes un munīcijas kastes. Padomju gados tajā atradās kara aviācijas skola, bet no 1994. gada ēka netika izmantota un lēnām bruka kopā, tāpēc 2016. gadā Inženieru arsenālu no valsts savā īpašumā pārņēma Daugavpils pilsētas pašvaldība. Pašvaldība nekavējoties rīkoja konkursu par būvprojekta izstrādi, un tajā uzvarēja SIA REM PRO.
No 2019. līdz 2022. gadam tika īstenoti vērienīgi Inženieru arsenāla ēkas pārbūves, restaurācijas un konservācijas darbi piecās kārtās, kas secīgi paredzēja vecā jumta nojaukšanu, jauna jumta un ar to saistīto elementu – dūmeņu − un jumta logu izbūvi, lietus novadīšanas sistēmas elementu montāžu, rietumu korpusa fasāžu konservējošo restaurāciju, rietumu korpusa iekštelpu konservējošo restaurāciju, rekonstrukciju un pielāgošanu Motormuzeja funkcijām, ziemeļu un austrumu korpusa fasāžu konservāciju un ēkas iekšpagalma labiekārtošanu.
Galvenā fasāde
Inženieru arsenāla ēkas sākotnējais apjoms ir pilnībā saglabājies līdz mūsdienām, tas aptver kvartālu starp Imperatora, Konstantīna un Aleksandra ielu. Mūra žogs noslēdz perimetrālo apbūvi. Diemžēl ierobežotā finansējuma dēļ restaurēts tikai ēkas rietumu korpuss un mūra žogs dienvidu pusē, bet ziemeļu un rietumu korpusiem tikai uzklāts jauns jumts, lai pasargātu visu kopapjomu, un veikta konservācija, lai sagaidītu savu atdzimšanu. Konstruktīvi vissarežģītākais un izaicinošākais būvniecības posms saistīts ar ēkas ziemeļu gala nostiprināšanu, jo velvju sānu spiediena dēļ tas bija sācis atdalīties. Tradicionālās metāla savilces arhitektonisku apsvērumu dēļ nebija vēlamas, tāpēc tika izstrādāts īpašs inženiertehnisks risinājums, veiksmīgi paslēpjot tehnoloģiskos stiprinājuma elementus grīdas un bēniņu konstrukcijās.
Inženieru arsenāla ēka būvēta no sarkanajiem ķieģeļiem, bet fasādes dekoratīvajā apdarē izmantoti profilķieģeļi, no kā veidoti pilastru kapiteļi un citi ordera elementi. Vissarežģītākā un darbietilpīgākā bijusi fasāžu atjaunošana. Veicot pirmsrekonstrukcijas izpēti, secināts, ka sākotnējā ēkas apdare ir sarkanbrūns krāsojums tieši uz ķieģeļiem, bet apmetums fasādei uzlikts 19. gs. 2.−3. ceturksnī, un tā nokrāsota dzeltena ar baltām dekoratīvajām detaļām. Tāpēc saskaņā ar arhitektoniski māksliniecisko koncepciju galvenā, Imperatora ielas fasāde tika atjaunota tās sākotnējā, apmestajā versijā. Vēsturiskā apmetuma posmi saglabāti, zudušajiem uzklāts jauns, graudainībā analogs kaļķa apmetums pēc īpaši šim objektam izstrādātas receptūras. Atjaunoti arī zudušie fasādes dekora elementi – profilētās dzegas, aplodas, atikas, aklie logi un kartuša ar uzrakstu virs centrālās ieejas. Galvenā fasāde restaurēta tās sākotnējā, reprezentablajā izskatā – apmesta un krāsota, bet vietām kā laikmeta liecības saglabāti dažādu laikmetu apmetuma fragmenti, pat ložu pēdas un citi vēsturiski uzslāņojumi.
Pagalma fasāde
Pagalma pusē un iekštelpās mūris protezēts un attīrīts, nodrošinot tā mehānisko stabilitāti un vizuālu viendabību. Plānais kaļķa javas sienu un velvju pārziedums, lazēts ar minerālajiem pigmentiem, aizsargā no turpmākas mūra erozijas un veido neitrālu fonu eksponātiem. Apmestās un pārziestās fasādes apvieno baltās, horizontālās, smalki profilētās dzegas. Ņemot vērā ilgi mirkušo mūru piesātinājumu ar sāļiem, pagalma fasāde atjaunota sarkano ķieģeļu tonalitātē, veicot tikai plānas, samalkgraudainas kaļķa javas pārziedumu un tonēšanu.
Jumts
Milzīgs darbs tika ieguldīts jauna jumta izbūvē, ķieģeļu mūra konstrukciju protezēšanā un sanācijā. Vecais jumts bija avārijas stāvoklī – iebrucis un bojāts, līdz ar to pakļaujot atsegtos mūrus nokrišņu ietekmei. Jaunais jumts pēc arhīvā esošajiem rasējumiem tika izbūvēts vēsturiskajā augstumā, atjaunojot arī tam piederošos arhitektoniskos elementus – lukarnas un dūmeņus. Jumta segumam izmantots cietoksnim raksturīgais cinkotais skārds.
Apareles
Viena svarīgajām arsenāla ēkas daļām ir slīpā uzbrauktuve iekšpagalmā – aparele. Tā kā apareles mūris nebija saistīts ar pamatbūvi, tas draudēja nobrukt. Tika veikti sarežģīti atjaunošanas darbi, kuru laikā divus ar pusi ķieģeļus biezā velve tika pārmūrēta un ar īpaši projektētām tērauda konstrukcijām nostiprināta. Apareles virsma ieklāta ar laukakmeņu bruģi.
Iekštelpas
Iekštelpās maksimāli saglabāta vēsturiskā substance. Un, lai nerastos pārpratumi un maldinājumi, visi jaunizveidotie ēkas funkcijas nodrošinošie papildinājumi – starpsienas, durvis, lifts un pandusi − risināti mūsdienīgās konstrukcijās.
Ķieģeļu mūra izdrupušie posmi ir protezēti, visas šuves aizpildītas ar kaļķa javu, bet vietām saglabājies vēsturiskais apmetums prasmīgi nostiprināts. Restaurācijas autori daudz laika veltījuši mūra tonalitātes meklējumiem, lai iegūtu atbilstošo toni un radītu nepieciešamo noskaņu. Nodrošinoties pret seno ķieģeļu eroziju un nobirumiem, velves un sienas tika pārziestas ar plānu kaļķa javu, pēc tam to tonējot, lazējot vairākos slāņos ar minerālajiem pigmentiem tika iegūts katrā telpā tonāli nedaudz atšķirīgs, taču kopējā skatā ļoti harmonisks rezultāts.
Viena no interesantākajām arsenāla telpām ir krusta velvēm segtais centrālais vestibils ar četrām plašām kalta granīta kāpnēm tā stūros un izeju uz apareli otrā stāva līmenī. Otrajā stāvā viena no krusta velvēm ir tikai attīrīta un nostiprināta, tādējādi saglabājot to kā liecību par ēkas sākotnējo stāvokli pirms restaurācijas.
Veicot būvdarbus ēkas centrālajā daļā, zem kultūrslāņa tika atsegti 3 granīta pakāpieni. Esot bijis zināms, ka sākotnēji Inženierarsenāla ēkā ticis plānots caurbraucams centrālais joms, taču būvprojekta izstrādes un izpētes laikā nekas neliecināja, ka šāds risinājums ticis realizēts. Tika atrasts arī caurbrauktuves segums – apaļo laukakmeņu bruģis. Līdz ar to tika koriģēta galvenās ieejas vestibila grīdas augstuma atzīme, tuvinot to vēsturiskajai, un tas ļāva atteikties no slīpās uzbrauktuves pie Imperatora ielas galvenās ieejas.
Visu publisko telpu apdarei izmantoti kvalitatīvi apdares materiāli, kurus vieno neitrāla, pelēka krāsu gamma. Grīdas segums – pelēks dabīgais linolejs, uz kura nepaliek automašīnu riepu nospiedumi, pelēkas lielformāta akmensmasas flīzes. Anfilādes noslēgumā eksponējas restaurētās ķieģeļu grīdas. Restaurācijas laikā izklaudzinot un pārbaudot gluži vai katru ķieģeli, atjaunoti vēsturisko klona grīdu fragmenti. Darba gaitā atklājās arī īpaši atradumi – ķieģeļi ar dažādu fabriku zīmogiem un viens pat ar suņa ķepas nospiedumu, tie visi ir iemūrēti kāpņu margās vērīgu apmeklētāju apskatei.
Būvgaldniecība
Ēkā bija saglabājušies tikai nedaudzi vēsturiskie būvgaldniecības izstrādājumi – vārti, durvis, koka palodzes, logu aplodas. Tie visi tika rūpīgi restaurēti, lietojot senās tehnoloģijas, un pēc tam iebūvēti atpakaļ savās vietās. Visi logi izgatavoti no jauna. Arī galvenās ieejas koka vārti ir jauni, to zīmējums veidots, izmantojot vēsturisko fasādes rasējumu. Rūpīgi un profesionāli ar tradicionālām metodēm ir restaurēti visi oriģinālie koka vārti un palodzes.
Inženierkomunikācijas
Ēkā izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas – ūdensvads, kanalizācija, elektroapgāde un apsardzes sistēma. Tās izvietotas zem paceltās grīdas un bēniņos, dodot iespēju vajadzības gadījumā ērti piekļūt komunikācijām. Restaurācijas autori lielu vērību pievērsuši telpu lietotāju ērtībām, meklējot neuzkrītošu, funkcionālu inženiertīklu montāžas veidu, tāpēc visās ekspozīciju telpās izbūvēta moduļveida paceltā grīda. Savukārt vietās, kur kabeļi bija jāmontē atklāti, tie ievietoti vara caurulēs, kas ar laiku iegūst patinu un vairāk atbilst vēsturiskajai videi. Arī apgaismojumam tika izvēlēti neitrāli gaismas ķermeņi – LED prožektori, ko iespējams regulēt atbilstoši ekspozīcijas iekārtojumam, turklāt gaismekļi tika pasūtīti pie to ražotāja un izgatavoti tonī, kas atbilda interjera autoru iecerēm.
Iekšpagalms
Restaurācijas darbu noslēgumā tika labiekārtots milzīgais ēkas iekšpagalms, kurā būvdarbu laikā tika atklāti daudzi negaidīti atradumi. Piemēram, zem pusmetru biezā, noņemtā kultūrslāņa atklājās labi saglabājušies vēsturiskā laukameņu bruģa fragmenti. Bruģa raksts tika fotografēts no drona, akmeņi saudzīgi demontēti un pēc ārējo inženiertīklu izbūves ieklāti atpakaļ. Savukārt kādreizējās katlu telpas piebūves laukakmeņu pamatu un unikālās (ap 12 m garās un ap 2 m diametrā) kniedētā metāla tvaika turbīnas dēļ nācās pārstrādāt pagalma labiekārtojuma risinājumu, bet tādējādi ir saglabātas un eksponētas būtiskas ēkas būvvēstures liecības.
Savukārt, pazeminot esošo planējuma līmeni, norokot zemes uzslāņojumus, tika atsegts ēkas cokols un konservējamam austrumu korpusam piegulošie kādreizējās katlumājas un dūmeņa laukakmens pamati. To tuvumā atklājās vēsturiskā aka ar ķieģeļu mūra grodiem. Atsegto pamatu vidū ir saglabājušies mūrēti kanāli, pa kuriem savulaik tvaiks tika novadīts ēkā esošo darbagaldu piedziņai. Līdz ar to laukuma labiekārtojums risināts plastiskās formās, integrējot gan piebūves un dūmeņa pamatus, gan aku.
Vēl iekšpagalmā pie mūra žoga ir atjaunota pussabrukusi neliela vienstāva ēka – kādreizējā kareivju tualete, kas tagad pielāgota vasaras kafejnīcas funkcijai un papildināta ar plašu koka terasi.
Viss iekšpagalms paredzēts kā rekreācijas zona, izgaismots ar segumā iebūvētiem gaismekļiem, segumam izmantots laukakmens, betona un granīta bruģis. Lietusūdens novadīšanai iekšpagalmā projektēti līnijveida drenāžas kanāli un gūlijas ar pieslēgumu Imperatora ielā esošajai lietus kanalizācijai.
Vides pieejamība
Mūsdienu tehnloģiskie un vides pieejamību nodrošinošie elementi – lifts, pandusi, margas un gaismekļi − organiski un pašsaprotami iekļaujas būves struktūrā. Projekta autori tiem pievērsuši lielu vērību. Nodrošinot vides pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, ceļi, laukumi un pārvietošanās joslas ir ar gludu segumu, labiekārtojuma elementi – soliņi, atkritumu urnas − ievietoti īpašās kabatās, netraucējot pārvietošanos. Līmeņu starpības pārvarēšanai paredzēti vismaz 1,2 m plati pandusi ar cietu, neslīdošu virsmu, kas aprīkoti ar margām abās pusēs. Visi ārējie pakāpieni marķēti ar 5 cm platu kontrastējošas krāsas joslu. Centrālās ieejas uzbrauktuves virsma ir bruģēta, raupjais granīta segums veido arī centrālā lieveņa pakāpienu brīdinājuma joslu. Centrālā ieeja pagalma pusē veidota bez pakāpieniem, ar lēzenu seguma kritumu un aprīkota ar automātiskajām durvīm. Kompleksa galvenajā ieejā un pagalma ieejā projektētas automātiskās durvis bez sliekšņa. Savukārt iekštelpās ierīkots atbilstoši aprīkots sanitārais mezgls, pieejams lifts, visu kāpņu laidu pirmais un pēdējais pakāpiens marķēts, margās iestrādāts Braila raksts.
Ieteikums
Būvprojekta autore arhitekte Ilze Ratniece ierosina, lai, izstrādājot Motormuzeja ekspozīciju, tajā tiktu ietverts arī taktils Inženierarsenāla ēkas modelis, kas, novietots ieejas zonas tuvumā, ļautu cilvēkiem ar redzes traucējumiem apjaust būves apjomu un konfigurāciju. Šāds mēroga modelis būtu noderīgs ikvienam Inženieru arsenāla apmeklētājam, lai saprastu grandiozās ēkas novietojumu pilsētvidē un plānojumu vesela kvartāla lielumā.
Ilze Ratniece, REM PRO galvenā arhitekte, būvprojekta vadītāja:
− Lai gan ēkas atdzimšana ilga divus gadus un bieži nācās risināt dažādas neordināras un mūsdienu būvniecībā neierastas situācijas, visi – gan pasūtītājs, gan projekta autori, gan būvnieki − strādāja ar vislielāko atbildību un rūpību. Sasniegtais rezultāts sniedz gandarījumu visiem. Ir rūpīgi saglabāti visi oriģinālie dažādu laikmetu industriālā mantojuma elementi, kuri katrs savā veidā liecina par ēkas dzīvi gadsimtu gaitā. Lai integrētu un eksponētu negaidītos atradumus pagalmā – pamatus, aku, laukakmeņu bruģi −, tika pilnībā mainīts labiekārtojuma risinājums, kurā vēsturiskā substance lieliski sadzīvo ar laikmetīgajiem materiāliem. Ņemot vērā Inženieru arsenāla milzīgos izmērus, mūru masivitāti, katastrofālo sākotnējo stāvokli un pieejamo finansējumu, šīs ēkas restaurācijai tika izmantota cita – brīvāka un mākslinieciskāka − pieeja. Ar tradicionāliem materiāliem un metodēm radīta iedvesmojoša telpa, kurā laikmeta noskaņu rada toņu, materiālu un faktūru saspēle.
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš:
− Inženieru arsenāls – vēl viens ievērojams objekts, kas ideāli papildinās Daugavpils cietokšņa kultūras dzīvi. Tagad mūsu cietoksnis būs interesants gan mūsdienu mākslas cienītājiem, gan arī tiem, kam patīk tehnika un inženiertehniskā domāšana.
Lai gan Inženieru arsenāls apmeklētājiem vēl nav atvērts, ēkas pagalms jau kļuvis par unikālu vietu, kur notikuši daudzi pasākumi: motosezonas atklāšana, Muzeju nakts, tūnēto auto izstāde un grupas Bermudu divstūris koncerts.
Inženieru arsenāla ēkai, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, ir bagāta vēsture, ko pašvaldības speciālisti respektēja, plānojot un veicot restaurācijas darbus. Būvniecības procesā bija daudz izaicinājumu. Daudz darba būs arī turpmākajos gados, kad ēka sāks pilnvērtīgi dzīvot un elpot.
Vēlos īpaši atzīmēt kolekcionāru atsaucību, kuri sniedza tehnikas centram interesantus eksponātus, un pateikties visiem, kuri jau ieguldīja un turpina ieguldīt savu darbu un dvēseli, lai jau šogad šī vieta varētu atvērt savas durvis apmeklētājiem.
Aicinu šoruden ikvienu apmeklēt Daugavpils Tehnikas un industriālā dizaina centra Inženieru arsenālu un pašiem izbaudīt vienreizējo atmosfēru, kas šeit valda.
Raksta tapšanā izmantoti Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras mantojuma informācijas centra materiāli un arhitektes Ilzes Ratnieces izstrādātais skaidrojošais apraksts.
