Līdz ar mākslinieces Evijas Zausajevas lielformāta gleznu personālizstādi Pilsētas pulss 2023. gada 22. septembrī Rīgā durvis vērusi jauna mākslas un kultūras vieta Eviart gallery rūpnieciskajā teritorijā Dambis, kas ierobežota ar Bukultu un Ganību dambja ielu. Galerijas īpašniece Evija atzīmē, ka Rīgas kontekstā tas ir unikāls notikums, jo plašā, vēsturiski nozīmīgā telpa ļauj šeit vienlaikus atrasties mākslinieces darbnīcai un izstāžu zālei, līdztekus šīm funkcijām ir iespēja organizēt performances un dažādus kultūras pasākumus. Telpa ir atbilstoša arī semināriem un kamerkonferencēm. Vietas pietiks visiem. Radošo industriju pārstāvji aicināti pieteikt savas idejas un kopīgi raudzīties to realizācijas virzienā. Iespējams, šeit tiks organizētas mākslas skolu studentu un skolēnu skates. Potenciālais notikumu klāsts ir bagātīgs, un tas galeriju drīz vien dinamiski iekļaus Rīgas kultūras kartē un mākslas apritē. Laipni aicinātas arī aģentūras ar promocijām, prezentācijām un degustācijām, kuras integrējas mākslā. Radošā sinerģija ir Eviart gallery galvenā vērtība.
Vēsturiskā vērtība
Eviart gallery iemājojusi 1894. gadā celtā ēkā, kuras arhitekti – kā uzskata RTU profesors J. Krastiņš – visai ticami ir Reinholds Šmēlings un Ādolfs Agte. Un jāpiemin, ka ēka ir vēl plašāk nezināms un pieejamos avotos neminēts Šmēlinga projekts, tātad atklājums Rīgas arhitektūras vēstures pētniekiem. Reinholds Šmēlings (1840−1917) no 1879. līdz 1915. gadam, kad notika pilsētas strauja attīstība un aktīva būvniecība, bija Rīgas pilsētas galvenais arhitekts. Vēsturiski ēkā, iespējams, atradās Rīgas pilsētas fermas komplekss ar ūdenstorni, ēka ir arhitektoniski mākslinieciska vērtība, kas ietver Šmēlinga rokrakstā dominējošo sarkano ķieģeļu fasādi, velvju rakstu telpas griestu daļā, dekoratīvi risinātu 5 m augstu čuguna kolonnu režģi ar savilcēm. Logu ailas savulaik bijušas arkveida, kā liecina vēsturiskie foto, bet padomju laika nivelēšanas mānija arkas likvidējusi, pasaudzējot tikai vienu ēkas ailu. Tomēr logi ir gana plaši un daudz, lai telpa būtu dienasgaismas pielieta, kas tik ļoti nepieciešams radošajos procesos.
Radīt šeit 21. gs. cienīgu kultūrvietu mākslinieci iedvesmoja pirmās iepazīšanās laikā ēkas radītais iespaids – vēsture un plašums. Atjaunošanas process ir vērtējams kā delikāts, būtībā pilnībā saglabājot autentisko materialitāti, drīzāk attīrot, nevis atjaunojot. Čuguna kolonnu tonis maksimāli pietuvināts vēsturiskajam, bet pārkrāsošana bija nepieciešama, lai pasaudzētu konstrukcijas no mitruma. Neuzbāzīgā veidā telpā ir iebūvēti apjomi galerijas funkcionēšanas nodrošināšanai un labierīcībām. Atjaunošanas rezultātā izveidota galerijas galvenā ekspozīcijas zāle 414 m2 platībā, bet kopējā telpas platība ir 536 m2. Griestu daļā eleganti instalētas inženiersistēmas – apsilde un ventilācija.
