Blakus 1301. gadā celtajai vēsturiskajai Jaunpils pilij, kas savulaik pildījusi arī Livonijas ordeņa cietokšņa funkcijas, tek maza upīte – Bikstupe, kurai pāri vēl nesen veda no skata necils un absolūti ne kultūrvēsturisks tiltiņš. Bet kopš 2019. gada nogales iepriekšējā tilta vietā ir arhitektoniski izteiksmīgs jauns tilts. Jaunpils pils ir kultūras piemineklis, un tilts ir tai blakusesošs objekts, tāpēc, lai reglamentētu prasības tilta arhitektūrai un vizuālajai harmonijai ar apkārtējo vidi, NKMP izdeva speciālus tehniskos noteikumus.
Pasūītājs Latvijas Valsts ceļi, būvnieks Rīgas tilti, apakšuzņēmēji IKTK, Tilts, būvuzraudzība Firma L4
Guntis Briedis, ģenerāluzņēmēja SIA Rīgas tilti tehniskais direktors:
‒ Jauns tilts šajā vietā bija nepieciešams galvenokārt tāpēc, ka 1961. gadā būvētā tilta nesošo karkasu veidojošās dzelzsbetona konstrukcijas, precīzāk, to atliekas, savu laiku bija jau nokalpojušas, līdz ar to tiltu ekspluatēja ar slodžu ierobežojumu. Rezultātā vietējā apkārtne ir ieguvusi vizuāli pievilcīgu un pils statusam atbilstīgu infrastruktūras objektu, kas ir izcils priekšplāns fotoattēliem ar pili.
Tilta tehniskais risinājums
Jaunā tilta tehniskais risinājums tika izvēlēts pagalam netipisks Latvijas tiltu būvniecības kontekstā – līmētas koka sijas apvienojumā ar dzelzsbetona plātni. Protams, arī šādu konstrukciju kombinācijas tilti ir sastopami Latvijā, bet to skaits ir niecīgs. Vienlaidu tilta garums ir 11,5 m, un, ieskaitot spārnu sienu konstrukcijas, tā garums sasniedz pat 18,5 m. Brauktuves platums ir 7 m, ietves – 2 m. Cilvēku ērtībām un drošībai, lai izvairītos no nepieciešamības šķērsot ielu, ietve izvietota vienā tilta pusē, tajā, kas tuvāk pilij. Tilta redzamāko daļu veido 8 mainīga augstuma arkveida līmētā koka sijas. Siju augstums ir 1,30 m, vidusdaļā 75 cm. Tās tika dubultimpregnētas ar kreozotu, t.i., vispirms tika impregnēts katrs elements, un pēc tam, kad elementi tika salīmēti savā starpā un izgriezti pēc noteiktas formas, gatavā sija tika impregnēta vēlreiz. Kreozots ir uz darvas bāzes gatavota aizsargkārta, kas pasargā koku no trupēšanas, degšanas un paildzina koka konstrukcijas ekspluatācijas mūžu. Kreozots impregnēšanas vajadzībām tiek plaši izmantots Norvēģijā, kur gan auto, gan gājēju koka tiltu būvniecība cita starpā ir salīdzinoši populāra, turpretim Latvijā kreozots ir salīdzinoši maz izplatīts.
Būvdarbu norises secība
Tilta būvniecība tika sākta 2019. gada maijā, ekspluatācijā tas tika nodots rudenī. Lai neietekmētu vietējo iedzīvotāju ikdienas gaitas, vispirms blakus tika izbūvēts pagaidu tilts gājējiem. Pēc tam norisa komunikāciju – kanalizācijas spiedvada, elektrības un telefona vadu – demontāža un pārcelšana uz pagaidu novietni. Lai netiktu pārtraukta to darbība, sākotnēji blakus tika izbūvēts jauns cauruļvads, uz kuru tika pārslēgti iepriekšējie. Un tikai pēc šiem sagatavošanas darbiem tika nojauktas vecā tilta konstrukcijas. Tilts ir balstīts uz 5 urbpāļiem katrā krastā, kuri vājas ģeoloģijas dēļ iebūvēti 13 m dziļumā, un to diametrs visā šķērsgriezumā ir 880 mm. Pāļu urbšanas laikā būvnieki uzdūrās cilvēku radītam masīvam akmeņu krāvumam 12×2 m platībā, kas veidoja vecos balstus vai vēl senāko upes nostiprinājuma konstrukciju. Daļa izņemto akmeņu pēc tam tika izmantoti krasta nostiprinājuma (konusa) vajadzībām. Jūlija beigās tika samontētas pirmās 4 sijas, augusta sākumā – atlikušās 4. Pateicoties pilnvērtīgam darbam ražošanas procesā, siju montāžas process bija ļoti viegls, un 4 sijas bija iespējams samontēt vienas dienas laikā bez speciāla transporta iesaistes. Pēc siju uzstādīšanas tika betonēta apvienojošā 30 cm biezā plātne, kas, lai darbotos kā viengabalaina konstrukcija, sajūgta ar sijas enkuriem. Pašās beigās tika ieklāts asfalts un montētas atvairbarjeras, kas ir atsevišķas uzmanības vērts process. Lai atvairbarjeras arhitektoniski nedisonētu ar koka sijām, cinkota tērauda vietā (kāds parasti tiek lietots) atvairbarjeras tika veidotas no koka. Tās tika ražotas Itālijā no masīviem koka elementiem tādā pašā tonī kā sijas un pēcāk stiprinātas pie nerūsējošā tērauda plātnēm, kuras… rūsē! Plātnēs lietotais Cor-Ten nerūsējošais tērauds atmosfēras ietekmē veido brūnganu rūsas plēvīti, kas vizuāli rada rūsas efektu bez pašas rūsas klātbūtnes. Laika gaitā (aptuveni pēc gada) pārklājums iegūst vienmērīgu brūnu toni. Lai izvairītos no pārpratumiem, vietējā izpildvara tika laikus brīdināta nesajaukt paredzēto efektu ar rūsu.
Unikālas līmētās sijas
Mainīga augstuma arkveida līmētā koka sijas izgatavoja Jelgavas uzņēmums SIA IKTK, un to pilna cikla ražošanas laiks aizņēma 3 mēnešus. Šajās pat ļoti modernajās ražotnes telpās tika izgatavotas arī koka konstrukcijas Jelgavas Pasta salas lepnumam – Mītavas estrādei – un slavenajam Tērvetes tiltam. Tā kā projektā tika izvirzītas ļoti augstas prasības koka stiprības klasei – GL32 –, ko nevar panākt ar Latvijas koku, tad koks tika ievests no Krievijas. 8 sijām bija nepieciešami 52 m3 koka.
Pēteris Baranovskis, Jaunpils novada domes izpilddirektors:
‒ Iepriekšējā tilta mūris jau bija sācis neapturami drupt, turklāt bija arī par šauru, lai uz tā droši samainītos 2 automašīnas, kā arī gājējiem nebija atvēlēta speciāla ietve. Runājot par jauno tiltu, liels paldies projektētājiem par interesantajiem risinājumiem, rezultāts ir izdevies ļoti labs un sava statusa cienīgs. Protams, kādam var šķist traucējošas spožās skrūves margās, rasties neizpratne par rūsinātajām metāla konstrukcijām, taču sabiedrībai vienmēr nepieciešams laiks, lai pierastu pie jaunām vēsmām. Kopējais sabiedrības verdikts ir tāds: tilts izskatās labi un ir kļuvis draudzīgāks gājējiem un platāks braucējiem.
Teksts Paula Janon, foto Rīgas tilti arhīvs
