Agrita Lūse, foto Alekandrs Kendenkovs (BDCC arhīvs)
Adrese Mazcenu aleja 39, Jaunmārupe. Pasūtītājs Mārupes novada dome. Projekts AR4, arhitekti Andris Vītols, Ieva Spriņģe. Būvnieks Selva Būve. Nodots ekspluatācijā 2023. gadā.
Mākslai, mūzikai un sportam novados tiek atvēlēti arvien lielāki līdzekļi, piedāvājot skolēniem daudzpusīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Atbilstoši pašvaldību līdzekļiem tiek būvētas jaunas interešu izglītības skolas vai stadioni vai rekonstruēti un modernizēti agrāk būvētie. Mārupes mūzikas un mākslas skola apvieno abas tendences – padomju laikā būvētā divstāvu ēka ir atjaunota un tai apkārt apliecas jauns, divus stāvus augstāks apjoms. Arhitektu piedāvātā ideja ir spējusi ietilpināt pilnu prasīto telpu programmu 423 audzēkņu apmācībai mākslas un profesionālās mūzikas jomā, neraugoties uz to, ka būvniecībai atļautā zemesgabala izmēri ir salīdzinoši nelieli, stāvu augstums ir ierobežots un arī virs esošā apjoma neko būvēt nedrīkstēja. Tāpēc jaunais apjoms ir kā savdabīgs aizkars, kas no ielas puses aizsedz veco būvi un pieslēdzas bijušajai galvenajai ieejai ar jaunu, plašu gaiteni un logu vitrīnām. Katra kvadrātmetra lietderīgās izmantošanas koeficients šajā projektā ir īpaši augsts, viss ir pamatots un pārdomāts. Projekta vizualizācijās skatā no augšas var redzēt abu apjomu līmeņu starpību un tehnisko telpu izvietojumu uz jumta, kas, skatoties no ielas, nemaz nav pamanāmas. Diemžēl veikt fotosesiju ar droniem šajā apkaimē nav iespējams, to aizliedz tuvumā esošā lidosta un tās drošības tehnikas noteikumi. Tā kā zemesgabals bija neliels, labiekārtojums veidots tikai gar ielas fronti starp fasādi un pašvaldībai piederošo ielu.
Vēsturiskā būve
Esošais apjoms ir tapis padomju laikā kā kultūras nams, ietverot kolhoza dispečeru punkta funkciju, kas plānoja darbus smagajai tehnikai, tāpēc pie ēkas bieži bija vērojams liels skaits traktoru. Vēlāk ēka pārtapa par Mārupes kultūras namu, bet laikā, kad pašvaldība ēku iegādājās no saimniecības Mārupe, tika ierīkota skola mākslu un mūzikas apguvei. Augot novada iedzīvotāju skaitam un pateicoties lielajai interesei par ārpusskolas interešu izglītību, dome izlēma, ka pienācis laiks paplašināt telpas un atjaunot esošo apjomu. Starptautiskais trends jaunais Bauhaus tieši to arī paredz – vecā saglabāšanu un atjaunošanu, kur vien tas iespējams, jo ne vienmēr jātērē resursi jaunu objektu būvniecībai.
Skaņa un māksla fasādē
Andris Vītols, AR4, arhitekts:
− Fasādes faktūru veido divu atšķirīgu būvmateriālu kompozīcija – pirmā stāva līmenī eksponējas betons, bet virs tā matēts, zeltīts metāls visā fasādes augstumā. Elegantā liekumā risinātajā šampanieša toņa fasādē ietverti simboli, kas raksturīgi mākslām – līniju zīmējums fasādē atgādina fiksētus skaņu viļņus vai tikpat labi tā var būt īpaša grafikas kompozīcija, kas veidota no šaurām līnijām dažādā garumā. Ne mūzikā, ne mākslā nekas nav viendabīgs un taisns, mainīgums ir pamats, uz kura balstās abas mākslas. Par to arī stāsta fasādes plūdlīnija, forma un izvēlētais tonis – tie visi pasvītro mākslas procesu plūdumu. Uzmanība jāvērš arī uz fasādes toni kā atsevišķi izceļamu niansi – tā ir atsauce uz daudzu pūšamo instrumentu zeltīto nokrāsu. Turklāt, mainoties saules staru leņķim, fasādes tonis dažādās diennakts stundās atbild ikreiz ar nedaudz citu nokrāsu, bet naktī fasādi pievilcīgu padara mākslīgais apgaismojums. Jāatzīmē, ka fasāde izgatavota no šauriem, taisniem paneļiem, bet liekums panākts to montāžas procesā, rezultātā paneļu savienojumu vietās iegūstot arī savdabīgu gaismēnu ritmu – kā to paredzēja arhitektūras koncepts.
Apjomi un apdare – mūsdienu un vēsturiskā
Ieva Spriņģe, AR4 arhitekte:
− Plašais pirmā stāva vestibils savieno veco un jauno apjomu, nodrošinot nokļūšanu uz administrācijas un mācību telpām un kamerzālēm. Vecā apjoma ārsiena šobrīd ir kļuvusi par interjera sastāvdaļu, administrācijas kabineti atrodas aiz bijušajiem logiem, kas pārbūvēti par durvju ailām un dienasgaismu saņem pastarpināti caur jaunā apjoma pirmā stāva vestibila stikla vitrīnām. Augstāk šampanieša toņa jaunā apjoma fasāde slēpj orķestra un kora mēģinājumu telpas, mācību klases mūzikas un vizuālās mākslas apguvei. Jaunā un vecā savienojuma mezgli nebija tie vienkāršākie. Savienojot divas mājas, neizbēgama ir līmeņu starpība, tāpēc ar pandusu sistēmām risināta vides pieejamība un ērta lielo mūzikas instrumentu pārvietošana.
Uzsverama ir vērtīgo padomju laika būvelementu un apdares detaļu saglabāšana projekta attīstībā. Tās ir terraco grīda vecajā vestibilā, atjaunotais lielās zāles īstais koka parkets, vestibila kāpņu metāla konstrukcija ar pakāpienos iestrādātiem parketa dēlīšiem. Saglabāti arī kāpņu margu metāla balsti, kas papildināti ar jaunu margas rokturi un paneļiem – smalku, caurredzamu, elegantu sietu, jo padomju laika horizontālās koka margas bija nolietojušās un neatbilst mūsdienu normatīvu prasībām.
Lielās zāles akustikas risinājums tapis sadarbībā ar RD akustika speciālistu Gundaru Kozlovski, respektējot oriģinālos Andra Zabrauska risinājumus. Arī pēc atjaunošanas saglabāti visi akustisko kvalitāti nodrošinošie koka dēlīšu vairogi griestu daļā. Orķestra vajadzībām paplašinot skatuvi, papildus izbūvēts jauns akustiskais vairogs, kas daļēji nosedz mezglus ventilācijas sistēmai. Zāles interjerā tā iekļauta, izvēloties eksponēt auduma gaisa vadus. Telpās ar augstām akustikas prasībām auduma caurules ir daudz veiksmīgāks risinājums, jo nav daudzo difuzoru, līdz ar to gaisa plūsma ir vienmērīgāka un nerada nekādu troksni. Turklāt auduma caurules ir higiēniskākas – kad sakrājas netīrumi, tās iespējams viegli noņemt un izmazgāt. Mūziķi jau atzinīgi novērtējuši zāles skaņas kvalitāti.
Jaunais apjoms pilnībā pieguļ lielajai zālei. Tās logi, kas kādreiz bija vērsti uz āru, tagad ir vērsti uz jaunā apjoma gaiteni. Tiesa gan, ielikti jauni logi ar augstu skaņas izolāciju, ļaujot no gaiteņa vērot zālē notiekošo, netraucējot darbu citās telpās.
Mākslas darbu izstāžu telpa, kur drīzumā tiks eksponēti skolēnu darbi, organiski veidojas vestibilā pie lielās zāles, tur lietoti prožektoru tipa gaismekļi mākslas darbu izgaismošanai.
Ne vienmēr padomju laika ēkās attaisnojas veikt visus izplatītos modernizācijas paņēmienus, gudrāk ir saglabāt to, kas ir vērtība un funkcionālo un estētisko īpašību dēļ var kalpot vēl labu laiku. Princips vispirms saglabāt to, kas saglabājams, ir mūsdienu tendence, kas liek detalizētāk un niansētāk pievērsties projektēšanas procesam un mācīties no jauna būvētajos apjomos integrēt vēsturisko un saglabājamo, nezaudējot iepriekš izmantoto materiālu un elementu kvalitātes.
Apdares detaļas
Arhitekti strādāja pie projekta rūpīgi, piedāvājot ne tikai lielo apjomu risinājumus, bet arī plānojot interjeru un apdares detaļas. Grīdas sedz vinils, klājuma dažādie toņi norāda uz funkciju atšķirību. Mākslas telpās vinils ir neitrālā tonī, lai radītu fonu mākslas darbiem, bet mūzikas daļā – košāks. Gaiteņiem piemērots vēl trešais atšķirīgais tonis – pelēcīgs.
Griestu apdare risināta ar CEWOOD plātnēm, izmantojot atraktīvu risinājumu koplietošanas gaiteņiem un mācību klasēm. Arhitekti atminas bažas, kas valdīja starp pārējiem projektā iesaistītajiem, kad tika atklātas risinājuma detaļas – divkrāsu plātņu kompozīcija, kas stiprināta pie CD profiliem, stiprināšanas sistēmā integrējot līnijveida gaismekļus. Taču bažas ar laiku pārauga atzinībā, griestu daļa ir izteiksmīga un palīdz telpai dzīvot. Vietās, kur ar plātnēm segta tikai daļa no griestiem, tas noticis saskaņā ar aprēķiniem, kuri norādīja, cik procentuāli liela platība jānosedz, lai nodrošinātu akustisko komfortu. Papildus plātnēm gaiteņos griestu daļā integrēts filca materiāls ar to pašu funkciju – slāpēt atbalsi.
Orķestra un kora mēģinājumu telpās un kamerzālēs kā akustiskais risinājums griestos izmantotas dažādos leņķos piekārtas finierētas plāksnes, nodrošinot atbilstošu skaņas izkliedēšanu. Savukārt skaņas slāpēšanai izmantoti sienu paneļi (orķestra mēģinājumu un bungu telpās) un akustiskie aizkari.
Projektā risinātas fasādes arhitektūras atsauces interjerā, piemēram, jauno kāpņu margām iekštelpās izvēlēts kasešu fasādes tonis. Savukārt fasādes eksponētais betons atkārtojas gaiteņu sienās.
Šur tur tomēr nācās piekāpties, piemēram, nosegt silikāta bloku mūri ar minerālvati un ģipškartona plāksnēm, lai ar garantiju nodrošinātu skaņas izolāciju mūzikas skolas telpām. Arī klasēs betona virsma segta ar ģipškartonu tieši akustisko apsvērumu dēļ.
