Privātmāja Bauskas novada pusē. Pasūtītājs privātpersona. Projekts arhitekte Aija Ziemeļniece. Būvnieks Kaskāde Būve, Ēriks Pažemecks.
Vēsturiskām ēkām ir dažāds mūžs. Vienām palaimējas pārdzīvot dažādus laikus labu saimnieku rokās, citām bēdīgāki periodi mijas ar labākiem. Ēkai ar garu mūžu Bauskas pusē ir klājies vidēji labi, turklāt mainīgās funkcijas vienmēr ir viesušas kādus mazākus vai lielākus uzlabojumus. Sākotnēji ēka tikusi būvēta 20. gadsimta 30. gados kā gubenis (siena šķūnis), apvienots ar kūti un nodalītu vienu dzīvojamo istabu ar virtuvi. Kara laikā ēkā atradās sakarnieku štābs, padomju laikā te dzīvesvieta bija gucuļiem, kuri Latvijā tika ievesti dažādu melno darbu veikšanai kolhozos. 90. gados ēka kā īpašums tika atgūta pēc padomju laika nacionalizācijas un ieguva paplašinājumu – dzīvojamo piebūvi jau ar nopietnāku komfortu: lielāku virtuvi un labierīcībām. Kādu brīdi te bijis birojs agronomiem, lauksaimniecības menedžeriem un citiem speciālistiem.
Kopš 2023. gada nogales ēka beidzot kļuvusi par māju, kas pilnībā atjaunota un ieguvusi vēsturiskās un modernās dzīves stila notis, kuras, savstarpēji mijoties, vēsta par lielisku gaumi. Mājas saimniecei piemīt reta spēja iztēloties visu līdz sīkākajai detaļai, ar to saprotot pat tādas nianses kā šuvju tonis ķieģeļu mūrī, kā arī īstenot idejas bez kompromisiem ar estētiku un kvalitāti. No uzburtās vīzijas mājas īpašniece nav atkāpusies, skaidri zinot, kādas formas logus, durvis vēlētos, kādam jābūt grīdas segumam, ar kādām dekoratīvajām metāla margām jābūt kāpnēm, kas ved uz otro stāvu. Vīzijā iederējās katrs elektrības slēdzis un skursteņu tonis.
Viena kvalitatīva detaļa interjerā noteikti palīdz citai kvalitatīvai detaļai, kopumā radot neatkārtojamu, individuālu gaisotni. Salīdzinoši daudz interjera raksturā izmantots koks un tā faktūra, kas vienmēr ir pateicīgs, turklāt ekoloģisks materiāls, ja nonāk prasmīgās rokās. Dabīgo materiālu priekšrocība ir neskaitāmas toņu un faktūru versijas, tās nekad neatkārtojas un vienmēr piešķir telpai eleganta mājokļa veidolu.
Ne visa mājas vēsturiskā substance pārcieta dažādo laiku un cilvēku ietekmi. Dažas konstrukcijas un būvelementi bija jāizgatavo no jauna, bet ļoti izturīga izrādījās senā ķieģeļu siena – tā droši var dzīvot tālāk, jo ir attīrīta un pāršuvota, liekot iemirdzēties māla virsmai fasādē un arī iekštelpās. Estētiskā uzdevuma centrā mājas atjaunošanā bija vēlme saglabāt redzamu, taustāmu vēstures elpu. Augstvērtīgais rezultāts ļauj lepoties ar MĀJU un liecina arī par lielisku kopdarbu un komandas garu projekta īstenošanas laikā.
Mājas īpašniece uzsver arī labiekārtojuma nozīmi, kura scenogrāfijas autore bija viņa pati. Rūpīgi piemeklētās detaļas, augi, nelielās arhitektūras formas un lielākie stādi ir kā mūžam elegants pavadonis mājai, vēstot par vienotu stila rokrakstu interjerā, fasādē un apkārtējā vidē. Lai māja pilnībā izceltos vidē, augu stādījumu tiešā fasādes tuvumā nav, to kopums māju ieskauj no neliela attāluma.
Foto Aleksandrs Kendenkovs (BDCC arhīvs)
