Konkursā Latvijas Būvniecības gada balva 2021 nominācijā Restaurācija 1. vieta
Teksts Ināra Appena, publicitātes foto
Egils Elksnis, būvdarbu un restaurācijas vadītājs, Velve-AE:
− Katrs restaurācijas objekts ir citāds, arī tehnoloģijas, kas tajā tikušas izmantotas. Katrā objektā mēs gūstam jaunu pieredzi, jo dažādas ir bijušas būvniecības metodes un arī amatnieki. Sākot darbu pie jauna objekta, iepazīstam tā vēsturi un tikai tad ķeramies klāt restaurācijai. Smiltenes baznīca ir interesanta ar sienu trafaretu zīmējumiem, kādu nav citās baznīcās. Baznīca ir liela un grezna. Nozīmīga bija misiņa kroņlukturu restaurācija, uz viena no tiem atradām gadaskaitli 1655 un dāvinātāja Otto Wenzlow iegravējumu, veltītu Smiltenes baznīcai, visus kroņlukturus atjaunojām pēc vecām tehnoloģijām. Restaurējot grīdas, atsedzot tās no vecajiem dēļiem, kas bija satrupējuši un tāpēc tika demontēti, kreisajā jomā atradām vecos pamatus, kas liecina, ka sākotnēji baznīcai nav bijis sānu piebūves, kas tagad izbūvēta krusta veidā. Tātad varam redzēt, kā senatnē izskatījusies baznīca un no kādiem materiāliem tā tikusi būvēta.
Gita Mūrniece, Smiltenes ev. lut. draudzes priekšniece:
− Latvijā ir ļoti daudz kultūras vietu – īstu pērļu: pilis, muižas, baznīcas −, bet ļoti bēdīgā stāvoklī. Ja katrs uzņēmējs pieķertos kādas sev tuvas kultūrvietas sakopšanai, tad valsts būtu sakārtota. Priecātos ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī tūristi un valsts viesi. Ja nesakopsim savu vēsturisko mantojumu, tā būs liela apgrēcība pret senčiem. Ja viņi varēja uzcelt, mums jābūt atbildīgiem un jāprot uzturēt. Draudzes diemžēl nav turīgas, valsts atbalstā tiek piešķirta ļoti maza nauda, tāpēc privātais atbalsts ir ļoti būtisks. Tautai nav nākotnes, ja nesaglabā pagātnes mantojumu, ja neciena savu pagātni. Smiltene man ir ļoti mīļa, dzimta te mīt jau četrās paaudzēs, tāpēc Smiltenes baznīcas sakopšanu uzskatīju par savu misiju, jo ir lietas, kas jānodod tālāk – nākamajām paaudzēm.
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Smiltenes luterāņu baznīca atrodas pašā pilsētas centrā – Baznīcas laukumā. Šī ir vienīgā tipiska krusta veidā celtā baznīca Latvijā. Tā celta 15. gs., atjaunota 17. gs., bet 1857.−1859. gadā pārbūvēta pēc arhitekta Fridriha Vilhelma Hessa projekta, un būvniecības darbus veica būvmeistars Mārcis Sārums. Pārbūvētās baznīcas iesvētīšana notika 1859. gada 30. oktobrī. Tās ietilpība tika paredzēta kopskaitā 1200 cilvēkiem, ieskaitot 850 sēdvietas.
Baznīcas vēsturiskās vērtības
Baznīca ir apmesta laukakmens mūra celtne ar māla dakstiņu jumtu un gotikas stila logiem. Tai ir astoņstūru tornis ar smaili, ko vainago kapara lode un apzeltīts gailis. 1890. gadā baznīcā tika ierīkotas jaunas ērģeles, ko būvējuši Liepājas meistari Racmanis un Rollers, iegādāti lieli kroņlukturi, lūgšanu telpā izbūvētas trīs apkures krāsnis, lai uzlabotu mikroklimatu un pasargātu ērģeles no bojāšanās. Baznīcā atrodas arī divi vērtīgi, valsts aizsargāti interjera priekšmeti – Ernsta fon Lipharda altārglezna Kristus augšāmcelšanās (1887), ko pēc dažiem gadiem papildinājis Janis Rozentāls (1896), kā arī pēc arhitekta Johana Felsko skicēm radītais greznais neogotiskais altāris un kancele, ērģeles, ērģeļu prospekts.
Baznīcas pārmaiņas 20. gadsimtā
20.gs 20. un 30. gados baznīcai tika pievilkta elektrība, tika elektrificētas esošās lustras, izgatavotas un uzstādītas balkonu lustras un izgaismots altāris. Tagadējo baznīcas torņa pulksteni Smiltenes draudzei 1940. gadā uzdāvināja toreizējais valsts prezidents Kārlis Ulmanis, par to vēsta piemiņas plāksne baznīcas fasādē. Iekštelpu remonts – nomainot bojātos griestu dēļus un daļēji sienu apgaismojuma vadus, kā arī pārkrāsojot sienas, veikts 70. gadu beigās. Savukārt 90. gadu sākumā atjaunots interjera krāsojums un izgatavoti iekšlogi bez raksturīgā sīkrūtojuma.
Draudzes locekļu iniciatīva un atbalsts
Intensīvi baznīcas restaurācijas darbi pēc Artūra Lapiņa izstrādātās restaurācijas kartes tika sākti 2018. gada augustā, tie tika veiksmīgi pabeigti, un baznīca ekspluatācijā tika nodota 2021. gada 17. martā. Pirms tam, 2015. gadā, tika atjaunots baznīcas pulkstenis, bet 2016. gadā veikta altāra gleznas restaurācija. 2018. gadā tika nomainīts torņa skārda segums ar Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas (tagad NKMP) finansējumu. Atjaunošanas iniciators bija pati draudze, kuras locekļi nesavtīgi ziedoja līdzekļus baznīcas sakopšanai, un īpaši nozīmīga bija draudzes priekšnieces Gitas Mūrnieces aktīvā darbošanās un materiālais atbalsts visu restaurācijas periodu.
Jumta un fasādes restaurācija pirmajā kārtā
Smiltenes baznīcas restaurācijas darbi bija sadalīti divās kārtās. 2019. gadā tika pabeigta jumta atjaunošanas pirmā kārta un divu lūgšanas telpas krāšņu atjaunošana, kā arī fasādes restaurācija. Fasāde baznīcai ir mūrēta no laukakmeņu un ķieģeļu mūrējuma kaļķu javā. Fasāde tika attīrīta un pārkrāsota, bet rietumu fasādē tika atsegts un attiecīgi eksponēts baznīcas ārsienas 16.–18. gadsimta apmetuma fragments. Rekonstruējamā jumta konstrukcija saglabājusies no 1859. gada. Jumta restaurācijas darbu laikā tika veikta nesošās konstrukcijas bojāto detaļu protezēšana, griestu satrupējušo dēļu apšuvumu nomaiņa un dakstiņu jumta atjaunošanas darbi, kuru laikā vēsturiskie dakstiņi tika noņemti un attīrīti no putekļu un sūnu apauguma, nomainīti saplīsušie, kā arī satrupējušo lubiņu pamatne atsevišķās vietās. Jumta labošanas darbu laikā tika atrasts īpašs jumta kārniņš ar uzrakstu, iespējams, ar Smiltenes novada Kazaiņu māju zemnieka − Johann Kaizain 1876. − parakstu.
Iekštelpu atjaunošana restaurācijas otrajā kārtā
Restaurācijas darbu otrā kārta tika sākta 2020. gadā, tā paredzēja baznīcas iekštelpu atjaunošanas darbus. Šo divu gadu laikā tika ierīkota ugunsdzēsības signalizācija, veikta baznīcas zāles elektroinstalācijas nomaiņa, rekonstruēta apkure sakristejas daļā un atjaunota altārtelpas krāsns. Visās telpās atjaunoti griesti, satrupēšanas dēļ saglabājot tikai 30% vēsturisko dēļu. Griestiem izmantoti priedes koka dēļi, un tie divreiz krāsoti ar otu ar lineļļas krāsu pēc arhitekta Artūra Lapiņa izstrādātās restaurācijas darbu kartes.
Trafaretie sienu zīmējumi
Lūgšanu zālē tika restaurēti interjera trafaretie sienu zīmējumi, atjaunojot to sākotnējo izteiksmīgumu, veicot tikai izbalējušo vietu retušu ar krīta−kaļķa krāsu. Dekoratīvie zīmējumi radīti 1926. gadā, kad Smiltenes krāsotājs Voldemārs Pijole aizstājis iepriekšējo iluzoras dzegas krāsojumu ar dekoratīvu nacionālromantisku polihroma krāsojuma joslojumu pēc arhitekta Haralda Kundziņa meta. Tajā stilizētas latvju rakstu zīmes apvienotas ar Marijas krustu. Krīta−kaļķa krāsa izmantota arī sienu apmetuma krāsošanai, atstājot tām vēsturisko toni.
Interjera koka detaļu atjaunošana
Baznīcēnu koka soli tika attīrīti, pēc nepieciešamības protezēti un krāsoti atbilstoši vecajam, vēsturiskajam krāsojumam. Restaurēti ir arī visi sīkrūtotie logi ar gotisko smailloku, protezējot satrupējušās daļas un atjaunojot furnitūru, kā arī tiem uzstādītas jaunas skārda palodzes. Baznīcas galvenās ieejas ārdurvis tika atjaunotas un krāsotas āderēšanas tehnikā. Arī visas iekštelpu durvis tika pārkrāsotas, un tām atjaunota furnitūra. Veikta arī pilnīgi satrupējušo grīdas dēļu nomaiņa, ieklājot jaunus priedes koka dēļus 4,5 cm biezumā un 18 cm platumā atbilstoši vēsturiskajam dēļu segumam, tas divreiz krāsots ar eļļas krāsu. Grīdas nomaiņas laikā tika atrasti senie baznīcas pamati, kas apliecina, ka tai sākotnēji bijusi cita konfigurācija.
Atradums uz kroņluktura
Atjaunoti tika arī senie kroņlukturi, to restaurācijas laikā tika atklāts vēsturisks kroņlukturis ar interesantu vēstījumu: uz tā ir gravējums, kas apstiprina izgatavošanas datumu – 1655. gadu −, kā arī dāvinātāja Otto Wenzlow vārds un iegravējums, kas veltīts Smiltenes baznīcai.
Baznīca atvērta sabiedrībai
Mūsdienīgs stikla durvju risinājums izmantots, lai norobežotu uzeju baznīcas tornī, no kura paveras plašs skats uz pilsētu, kā arī ierīkota īpaša sarunu telpa, kuras ieejā integrētas durvis no vecās mācītāja mājas. Vienā no baznīcas telpām iekārtota arī neliela muzeja ekspozīcija ar senām fotogrāfijām, iespieddarbiem un dokumentiem, kas sniedz ieskatu tās vēsturē.
Balta, gaiša un atjaunota Smiltenes baznīca savas draudzes locekļiem rada prieka un lepnuma izjūtu, iespējams, tapusi jaunā veidolā, tā spēs piesaistīt ne tikai tūristu interesi, bet arī jaunus kristīgo vērtību atbalstītājus.
