Pirmie moli Pāvilostā tika izbūvēti vēl 1878. gadā no pāļu rindām un akmens krāvumiem, savukārt 1929. gadā tie tika būtiski pagarināti, konstrukciju papildinot ar arī mūsdienās plaši lietotajiem betona masīviem. Pāvilostas galvenais lepnums – osta – neaizsalst cauru gadu, un no atklātās jūras to atdala Ziemeļu un Dienvidu mols. Tā kā moli ir izbūvēti perpendikulāri jūras krastam, vietā, kur jūrā ietek Sakas upe, laika gaitā ir radīts pārrāvums dabiskajos jūras sanesumu procesos, kas radīja smilšu uzkrāšanos Dienvidu mola pakājē. Rezultātā, sanesumiem uzkrājoties ilgstoši, vētras laikā tie tika aizskaloti ostas vārtu virzienā, veidojot ļoti mazus ostas dziļumus un apdraudot drošu navigāciju ostā.
Pirmo reizi Latvijas molu būvniecībā – gremdkastes
Mola rekonstrukcijā izmantoja Baltijā unikālu konstrukciju – gremdkastes. Pēc gremdkastu saražošanas tās, izvietotas cita aiz citas, ar kuģu slipu tika ievadītas jūrā. Smagākā kaste sver 140 tonnas, un gremdkastu konstrukcija veidota tādējādi, lai tā katra spētu pati sevi noturēt virs ūdens. Lai stabilizētu nolaišanas un transportēšanas procesus, katrai kastei tika pievienoti pontoni. Gremdkastes uz Pāvilostu nogādāja velkonis. Kad pamatne tika sagatavota un kaste novietota paredzētajā vietā, tā tika piepildīta ar jūras smiltīm, pamazām iegremdējot projektā noteiktajā vietā. Lai nodrošinātu atbilstīgu un drošu darbu izpildi, ļoti būtiska bija precīza būvdarbu vadītāju, kuģu vadītāju un ūdenslīdēju sadarbība. Tieši gremdkastu novietošanas darbu posms sagādāja lielākās grūtības – ostas teritorijā laika apstākļi biežāk bija nelabvēlīgi nekā piemēroti būvniecībai. Spēcīgā viļņošanās traucēja nolikt kastes taisni un nereti izskaloja rūpīgi novietoto pamatni. Dienvidu mols, kas tika būvēts pirmais, kļuva par lielu izaicinājumu. Savukārt īsāko Ziemeļu molu jau bija vieglāk būvēt, jo Dienvidu mols kalpoja kā aizsegs, laužot viļņus.
Pēc gremdkastu uzstādīšanas tās tika savienotas ar fibrbetonu, nostiegrotas, tika izbetonēta virsbūve. Arī šajos darbos laikapstākļi nelutināja, īpaši ziemas vētru laikā – stiprie vēji un viļņi lauza jau uzstādītās stiegras un veidņus, kā arī pēc tam veidoja apledojumu uz stiegrām.
Hidrotehniskā modelēšana un ārvalstu speciālisti
Galveno izaicinājumu sagādāja projekta unikalitāte. Lai arī gremdkastu tehnoloģija ir ļoti populāra, piemēram, Nīderlandē, nekur Baltijā nekas tāds vēl nav bijis būvēts. Tādēļ, lai nonāktu pie labākā risinājuma, bija jāmeklē ārvalstu speciālistu palīdzība, kam ir pieredze šādu būvju realizēšanā. Lai atrastu optimālu molu izvietojumu un garumu, tika lietota hidrodinamiskā modelēšana, kuras ietvaros ievadīti dati par vētrām Pāvilostā pēdējās desmitgadēs, modelēts viļņu stiprums un analizēta sanesumu izvietošanās. Savukārt gremdkastu viļņu atvairīšanas sienas forma kopā ar akmeņiem liek viļņiem sākumā salūzt, sadalot triecienspēku un tā radīto enerģiju novirzot mazajās kabatās, kas iestrādātas mola sienā. Lai iepriekš paredzētu viļņu izmaiņas tiešā objekta tuvumā (un operatīvi pārtrauktu būvdarbus stipras viļņošanās laikā), būvobjektā tika izvietota meteoroloģiskā stacija.
Pāvilostas pērle – 142 gadus sena osta
Divus gadus ilgie rekonstrukcijas darbi noslēdzās 2019. gada maijā. To laikā Dienvidu mols tika pagarināts par 162 m, Ziemeļu mols – par 96 m. Molu kodolu veido Liepājā izgatavoti dzelzsbetona elementi – 6x6x5,5 m gremdkastes –, kas aizpildīti ar smilti. Savukārt virsbūves konstrukciju veido saliekamā un monolītā dzelzsbetona konstrukcijas. Viļņu triecienspēka mazināšanai molu ārpusē izveidoti iedobumi un laukakmeņu krāvumi ar granīta akmeņiem. Būvnieks: Kauno tiltai. Būvuzraudzība: Isliena V.
Teksts Paula Jansone, publicitātes foto, APSKATS 2020/1
