Pasūtītājs TCK/Utilitas Wind. Atrašanās vieta Tārgale. Vēja turbīnu skaits 14. Kopējā jauda 58,8 MW. Investīcijas 70 milj. eiro. Nodošana ekspluatācijā 2022. gada rudens. Plānotais saražotās elektroenerģijas apjoms gada laikā 155 GWh. Elektrības nodrošinājums 50 000 mājsaimniecībām. Turbīnu augstums 152 m. Turbīnu ražotājs Vestas. Būvniecības uzņēmumi OÜ Nordecon Betoon sadarbībā ar Verston OÜ un AS Connecto Eesti.
Enerģētikas grupa Utilitas, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs, 2021.gadā iegādājās vēja parku attīstības uzņēmumu TCK, kas jau bija izstrādājis un saskaņojis vēja parka Tārgale projektu. Tajā pašā gadā tika sākta vēja parka būvniecības pirmā kārta, veicot infrastruktūras sakārtošanas darbus. Jāatzīmē, ka Tārgales vēja parka detālplānojumu Ventspils novada dome apstiprināja 2011. gadā. Būvniecība tika sākta 2021. gada pavasarī un pabeigta 2022. gada vasarā. Investīciju kopējais apjoms ir 70 miljoni eiro. Iepriekšējā gada pavasarī Utilitas Wind iegādājās arī Grobiņas vēja parku ar kopējo jaudu 20 MW, kas pašlaik padara Utilitas grupu par lielāko vēja enerģijas ražotāju Latvijā. Arī Igaunijā Utilitas attīsta gan jūras, gan sauszemes vēja parkus, un pagājušajā vasarā tika sākta uzņēmuma pirmā sauszemes vēja parka būvniecība Igaunijā. Uzņēmuma mērķis ir palielināt savas ģenerējošās jaudas visā reģionā, un šim nolūkam tas sadarbojas ar valsti, pašvaldību, kopienām, ekspertiem, zemes īpašniekiem un citām iesaistītajām pusēm.
Kopš 2022. gada rudens Ventspils novadā Tārgalē darbojas šobrīd Latvijā lielākais un jaudīgākais vēja parks ar 14 turbīnām, aizņemot vairākus hektārus vietā ar augstu vēja enerģijas potenciālu. Tārgales vēja ģeneratoru parkā tika uzstādītas 14 vēja turbīnas ar katras jaudu 4,2 MW, kopā veidojot 58,8 MW. Kopējais paredzamais vēja ģeneratoru parka gada ražošanas apjoms būs 155 GWh, kas ir pietiekami, lai apmierinātu vairāk nekā 50 000 mājsaimniecību gada enerģijas vajadzības, padarot šo parku par lielāko vēja ģeneratoru parku Latvijā. Vēja turbīnas piegādāja pasaulē vadošais vēja turbīnu ražotājs Vestas, un to maksimālais augstums ir 152 metri.
Projekta galvenais būvuzņēmējs bija uzņēmums OÜ Nordecon Betoon sadarbībā ar Verston OÜ un AS Connecto Eesti, kā arī tika iesaistīti vairāki vietējie uzņēmumi un apakšuzņēmēji.
Tārgales vēja parka attīstība notikusi vairāku gadu garumā, lai ne tikai pilnībā sagatavotu projektu, kuram Latvijā nav analogu, bet arī izstrādātu koncepciju ietekmes uz vidi mazināšanai, lai nenodarītu pāri ne cilvēkiem, ne dabai, ne dzīvniekiem un putniem. Tas ir izdevies, jo uzlaboti sākotnēji iecerētie tehnoloģiskie risinājumi, kas turklāt arī ir efektīvāki elektrības ražošanā. Tārgales vēja parks būtiski palielinās vēja enerģijas īpatsvaru Latvijā, un tas ir arī nozīmīgs solis ceļā uz aktuālo enerģētikas, drošības un klimata izaicinājumu risināšanu Baltijas reģionā.
Ieceres realizācija
Vēja parku būvniecības uzraudzība atrodas vietējo pašvaldību rokās, vērtējot tieši būvniecības sadaļu un darbu izpildes atbilstību projektam. Otra būtiskā vēja parku sadaļa ir elektriskā pieslēguma būvniecība, kas saistīta ar pārvades tīkla darbību un kas ir AS Augstsprieguma tīkls pārziņā.
Pirms reālo būvdarbu sākšanas jāveic noteiktas procedūras, kas ietver projektēšanu, līgumu slēgšanu par zemes nomu ar īpašniekiem, bioloģiskās daudzveidības un vides ietekmes izvērtējums. Kā jebkurā civilās būvniecības projektā, svarīga ir arī grunts ģeoloģiskā izpēte un tās nestspējas aprēķini gan piebraucamo ceļu, gan pamatu projektēšanā.
Vēja parka būvniecību veic vairākos posmos. Pirmais no tiem ietver pievadceļu infrastruktūras izbūvi, kas nozīmē izbūvēt Latvijas apstākļiem ierasto grants ceļu ar noteiktu nestspēju, rēķinoties ar vēja ģeneratoru komponenšu apjomu un svaru. Tas nav sarežģīts darbs, jo jāizmanto jau daudzviet zināma specifikācija un tehnoloģijas. Līdztekus šim būvniecības posmam notiek elektropārvades kabeļu montāža no katra vēja ģeneratora atrašanās vietas līdz vidēja sprieguma apakšstacijai. Atbilstoši grunts apstākļiem tiek aprēķināta vēja ģeneratoru pamatu konstrukcija – cik un kādu gabarītu pāļi nepieciešami un kāda lieluma jāveido pati pamatu betona plātne ar tērauda stiegrojuma konstrukciju. Vēja ģeneratoru piegādi, montāžu un uzstādīšanu veic paši ražotāji, kas pārzina visas uzstādīšanas tehnoloģijas nianses. Uzņēmuma speciālisti un AST darbinieki kopīgi nodrošina vēja ģeneratoru pieslēgumu iekšējam elektroapgādes tīklam un apakšstacijai, veicot lielu skaitu testu programmu, lai precizētu drošas ekspluatācijas režīmus gan savām iekārtām, gan pārvades tīklam. Tārgales vēja parkā galvenie atbildīgie projektu vadītāji bija Igaunijas uzņēmumu pārstāvji, bet reālos darbus uz vietas veica Latvijas uzņēmumi.
Sekmīgais projekta noslēgums ir devis uzņēmumam neatsveramu pieredzi vēja parku projektu īstenošanā.
− Veicot projekta saskaņošanas, projektēšanas, būvniecības, kā arī ekspluatācijas procesu, kā uzņēmums esam paņēmuši labāko no visām komponentēm. Tā ir neatsverama pieredze, kas padara mūsu tuvāko gadu nākotnes parku būvniecību ātrāku un vienkāršāku. Esam veiksmīgi iesaistījuši zemju īpašniekus, apkārtējos iedzīvotājus, pašvaldības un valsts institūcijas. Ar esošajām zināšanām un praktisko pieredzi dodamies tālāk Latvijas zaļās enerģijas potenciāla paplašināšanas virzienā, − atzīst Utilitas Wind valdes loceklis un vadošais projekta īstenotājs Renārs Urbanovičs.
− Strauja energoapgādes drošības stiprināšana visai Eiropai šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Vēja enerģijai Baltijas reģionā ir liels potenciāls, un tās attīstība ir vienlīdz svarīga gan klimata mērķu sasniegšanai, gan enerģētiskās drošības nodrošināšanai. Utilitas sper ātrus un ilgstošus soļus, lai būtiski palielinātu vēja enerģijas īpatsvaru, jo uzskatām, ka tas ir ātrākais un ilgtspējīgākais veids, kā reģionā panākt enerģētisko neatkarību. Redzam, ka rudenī atklātais Latvijā lielākais vēja parks būs pirmais no vēl daudziem, − stāsta Utilitas Group vadītājs Prīts Koits (Priit Koit).
Edgars Krasņikovs, Forma 2 valdes loceklis, inženierkonsultants, būvuzraugs:
− Uzņēmumam Forma 2 bija lieliska sadarbība ar sākotnējo Tārgales projekta ieceres radītāju – uzņēmumu TCK, kuru pārpirka un speciālistu resursus akumulēja uzņēmums Utilitas, lai ideju attīstītu tālāk un aizvestu līdz īstenošanas fāzei. Bet līdz tam tika organizēti vairāki iepirkuma konkursi un veikta projektēšana.
Tārgales vēja parka īstenošanas gaitā būvniekus un būvuzraugus, protams, satika izaicinājumi, kā tas vienmēr notiek apjomos neikdienišķu projektu realizācijā. Viens no izaicinājumiem bija vēja ģeneratoru piegādes loģistika, kas ietvēra paaugstinātu darba drošību, līdz sekundei precīzu procesu organizēšanu un transportēšanas grafika ievērošanu. Detaļu ievērojamie izmēri prasa savlaicīgu maršruta izstrādi un plānošanu. Jēdziens iespējams šajā objektā netika izmantots – visam ieplānotajam bija jānotiek plānotajā termiņā, kompromisi ar termiņiem nepastāvēja nevienā no būvniecības un pieslēguma elektrotīkliem posmiem. Ja termiņi tiku kavēti, pasūtītājam tas radītu ekonomiskas sankcijas, līdz ar to zaudējumus biznesam.
Lai arī galvenie būvuzņēmēji bija no Igaunijas, tomēr nepieciešamība pārzināt Latvijas būvniecības tirgu, normatīvus un standartus veicināja Latvijas uzņēmēju un speciālistu iesaisti, kopīgi veidojot starptautisku projekta īstenošanas komandu. Latvijas speciālisti nodrošināja projekta reģistrāciju digitālajā BIS platformā, būvdarbu koordinēšanu ar pašvaldības iestādēm un būvprojekta izmaiņu koordinēšanu likumā noteiktajā kārtībā. Dokumentu aprite visa projekta realizācijas laikā tika nodrošināta specializētā būvniecībai pielāgotajā aplikācijā – BAUHAB, ko nodrošināja Igaunijas uzņēmēji labākajā līmenī.
Forma 2 būvuzraudzības veikšanai piesaistīja speciālistus no tuvējiem novadiem – vispārceltniecisko darbu būvuzraugu, ceļu darbu būvuzraugu, vidēja sprieguma elektrotīklu instalācijas veikšanas darbu būvuzraugu, bet es kā grupas vadītājs koordinēju ikdienas veicamos uzraudzības darbus, un, protams, tika pieprasīta uzņēmuma Forma 2 ikdienai atbilstoša un pieņemta uzraudzības darbu kvalitāte.
Dažas tehniskas nianses, kas apliecina ļoti augstās projektā ietvertās prasības. Balsta un ģeneratora montāžas milzīgais celtnis Latvijā iebrauca no Eiropas ar prasību izveidot plašu, nestspējīgu, absolūti līdzenu atbalsta laukumu darbam ar celtni. Pasaulē ir precedenti, kad celtņa tehnika, konstatējot mazāko slīpumu atbalsta laukumā, dodas prom. Darba drošība ir pirmajā vietā, netiek pieļauti pat mazākie riski vai paviršības. Tārgales objektā celtņa tehnika tika veiksmīgi uzstādīta, laukums bija absolūti līdzens, un bija iespējams veikt vispirms balsta staba, pēc tam jau ģeneratora un spārnu montāžu 150 m augstumā, tur atrodoties montāžas komandai. Visu vēja balsta elementu savienojumi tiek izpildīti ar skrūvēm. Taču! Tas nenozīmē vienkārši pieskrūvēt, ir tehnisko noteikumu procedūras apraksts, kas paredz, kādā kārtībā tiek skrūvēts, ar kādu spēku notiek skrūvju pievilkšana, kā tiek pārbaudīta savienojuma noturība, kā tiek marķēta pārbaude. Spārnus stiprina, kad tie ir horizontālā stāvoklī, un visu darbu laikā tiek kontrolēts vēja ātrums – tikko sensors celtņa strēles galā konstatē vēju, kas pārsniedz atļauto, darbi jāpārtrauc. Starp citu, ja objektā tiek fiksēti pat mazākie negadījumi, piemēram, paklupšana, paslīdēšana vai kas cits, ražotāji to analizē, un nākamajā produktā jau iestrādāti risinājumi, kas novērš konkrētā negadījuma risku. Pilnveides process norisinās nemitīgi. Moderns un tālredzīgs drošības piegājiens.
Interesanti, ka montāžu veica ārvalstu uzņēmums, kura pamatā ir Latviešu speciālisti, kuri jau kādu laiku strādā uzņēmumā un savu maizi pelna ar vēja parku ģeneratoru montāžu Eiropas valstīs, kur vien tiek attīstīta atjaunojamo energoresursu iegūšana.
