Sekmīgas un attīstītas valstis jau sen būvniecības nozares līgumos izstrādājušas savus standartus, praktiski regulējot attiecības starp nozares dalībniekiem visos attiecību etapos. Virkne valstu izmanto FIDIC (tajā skaitā arī nemaz ne tik sekmīgas valstis, piemēram, pēc OECD vērtējuma) kā standartu valsts iepirkumos. Un tad ir Latvija – unikāla, sekmīga un varena valsts, ja to vētī pēc būvniecības nozares rādītājiem.

Latvijā FIDIC līgumu formas (Sarkanā un Dzeltenā) izmantotas jau kopš 90-to gadu vidus, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iepirkumos. Atjaunojot diskusiju par FIDIC kā valsts standartu, 2018.gadā RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes doktoranti, sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju, aptaujāja vairāk nekā 8000 Latvijas inženieru. Viens no jautājumiem: “Kādus tipveida līgumus izmanto ikdienas darbā Latvijā?” 19% respondentu norādīja, ka izmanto FIDIC tipveida līgumus. Tā bija otrā populārāka atbilde, citi atzina, ka ar standartiem nav saskārušies. Tālab sniegtās atbildes ļauj secināt – FIDIC Latvijā ir viszināmākā standarta līgumu forma.

Galvenais ieguvums no FIDIC līgumu noteikšanas par būvniecības nozares standartu ir līdzsvarotā pieejā visiem līguma dalībniekiem un to pienākumiem, kā arī risku sabalansēta pārvaldība. Šī iemesla dēļ FIDIC līgumu pamatprincips ir vispārīgo līguma nosacījumu izmantošana, kas visos gadījumos tiek uzskatīta par piemērotu un balstīta uz tūkstošiem veiksmīgu projektu visā pasaulē.

Protams, jāņem vērā, ka būvniecības projekti nav identiski un visiem nav iespējams piemērot vienādus noteikumus. FIDIC līgumi paredz šādu situāciju un atzīst, ka īpaši nosacījumi ir vajadzīgi katram konkrētam projektam. Tāpēc visi FIDIC līgumi ietver norādījumus par īpašo nosacījumu sagatavošanu un sniedz piemērus par jomām, kurās projektiem var būt nepieciešami īpaši noteikumi. Tomēr būtiskas izmaiņas speciālajos noteikumos un pārlieku liela atšķirība no FIDIC pamatnostādnēm, palielina iespēju zaudēt līguma sabalansēto raksturu un apdraudēt veiksmīgu projekta īstenošanu. Pieredze rāda, ka riska dalīšanas līdzsvara maiņa vai sagrozīšana FIDIC līgumos, parasti rada augstākas piedāvājumu cenas, līgumu izpildes termiņu kavējumus, kā arī papildu laika un izdevumu pieprasījumus.

Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģijā 2017.-2024.gadam kā 2018.gadam prioritārs uzdevums ir noteikts būvniecības tipveida līguma ieviešana publiskajos iepirkumos. 2018.gada nogalē Finanšu ministrijas darba grupa apstiprināja divas standarta būvniecības līguma formas: kur projektēšanu veic pasūtītājs (Sarkanās grāmatas līgums); kur projektēšanu veic uzņēmējs (t.s. Dzeltenā grāmata).

Taču, ja runājam par FIDIC ieviešanu, tad lielāko satraukumu rada Ekonomikas ministrijas absolūtā vienaldzība pret šo procesu. Finanšu ministrijas organizētajā darba grupā līdz ar ministrijas pārstāvjiem (tostarp ar pieredzi darbā ar FIDIC) darbojās speciālisti no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA), Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) un Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA). Diemžēl Ekonomikas ministrija dalību šajā darba grupā ignorēja un ignorē joprojām, uzsākot vien neauglīgu saraksti ar Finanšu ministriju! Izskatās, ka Ekonomikas ministrija vienkārši nevarēja pieņemt, ka kāds cits, vismaz savas atbildības ietvaros, padara darbu, ko cita starpā līdz 2018.gada 31.decembrim bija jāpadara Ekonomikas ministrijai Būvniecības stratēģijas ietvaros!

Šāda nostāja ir īpaši neizprotama, jo tieši Ekonomikas ministrija veic vispārējo būvniecības pārraudzību un koordināciju valstī. Tā ir atbildīga par vienotas valsts politikas būvniecībā izstrādi un īstenošanu. Ministrijas kompetencē ietilpst būvniecības attīstības stratēģijas un programmu izstrāde un izpildes kontrole, priekšlikumu sagatavošana būvniecību reglamentējošu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai, būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu projektu izstrādāšana.

Ekonomikas ministram, zinot par šādu darba grupu, vajadzēja nekavējoties lūgtu tajā iekļaut vismaz vienu ministrijas pārstāvi un priecāties, ka sadarbojoties ar Finanšu ministriju būti iespējams paveikt nozīmīgu darbu. Taču Ekonomikas ministrija ar savu rīcību demonstrējusi augstprātību pret visu būvniecības nozari, nespējot pieņemt, ka kāds vēlas paveikt labu darbu!

Uzsvēršu, ka FIDIC nav zāles visai nozarei. FIDIC ir ceļš uz vieglāk saprotamām attiecībām starp nozares dalībniekiem. Ņemot vērā, ka IUB publiski paudis, ka “abas būvniecības līgumu veidnes kā paraugu varētu izmantot jebkurš pasūtītājs,” aicinu Ekonomikas ministriju pieņemt Finanšu ministrijas paveikto darbu un iekļaut FIDIC visos valsts iepirkumos, tādejādi izpildot būvniecības attīstības stratēģijas vienu no 2018.gada uzdevumiem.