Šķiet, Latvijā vēl ilgi nevarēs apgalvot, ka ar kvalitāti būvobjektos viss ir labākajā kārtībā. Taču centieni par to rūpēties pastāv, savu daļu atvēlot vienam no būvniecības posmiem – būvuzraudzībai. Laba būvuzraudzība var izglābt sliktu projektu, pacelt vēl augstākā kvalitātē labu projektu, novērst kļūmes ierindas objektos, izsekot būvniecības gaitai un padarīt to caurskatāmu.

Vai labam būvniekam, kas orientēts uz kvalitāti, nepieciešama būvuzraudzība objektā? Izrādās – ir. Saruna par būvuzraudzību un šīs jomas riskiem ar Sergeju Frolovu, “Būvuzraugi LV” vadītāju, un Igoru Šenbergu, “Velve” ražošanas direktoru.

Sergejs Frolovs:

“Sākot pārdomas par būvuzraudzību, vēlos sākt ar secinājumu, ka, manuprāt, šodienas situācijā būvniecības nozarē būvuzrauga ieguldījums un būvuzraudzība ir nepelnīti nenovērtēta. Īpaši šā brīža situācijā, kad nozare pārkārtojas un būvniecības procesā tiek ieviesti jaunie būvnoteikumi un procesuāla kārtība, būvuzraudzība kļūst par galveno kompetences centru objektu realizācijas procesos, kas no būvuzrauga prasa augstāka līmeņa kompetenci un proaktīvo pozīciju problēmu risināšanā. Balstoties uz mūsu uzņēmuma pieredzi, varu pamatoti apgalvot, ka laba būvuzraudzība ir vienīgais instruments, kas ļauj kompensēt nozares sistemātiskās problēmas – sliktus projektus, zemākās cenas principa iepirkumus un zemo projekta realizācijas kultūru kopumā. Tas viss prasa no būvuzraudzības profesionālismu un sistemātisku darbu, strādājot būvlaukumā un ar dokumentiem.

Protams, šobrīd Latvijas vadošās kompānijās tiek atvēlēti iekšējie resursi, lai uzlabotu būvprocesu iekšējo kontroli, preventīvi darbojoties ar projekta dokumentāciju un apakšuzņēmējiem. Tomēr kopējā kontekstā iekšējās kontroles līmeni būvlaukumos uzskatu par nepietiekamu, tāpēc grūti iedomāties, kas notiek būvlaukumos, kur nav būvuzraudzības, un kādā veidā tur tiek risināti būvprocesu kvalitātes jautājumi.”

Igors Šenbergs:

“Ko dara būvnieks, ja saņem sliktu projektu, ar kuru saskaņā tomēr jāuzbūvē laba ēka? Projektu izmest nedrīkst, tas jārealizē, neraugoties uz to, ka tam ir vāja vai nekāda kvalitāte. Taču pastāv noteikta secība darbībām, kas šādos gadījumos jāveic. Tēlaini izsakoties, būvuzraugs vai būvnieks paņem diriģenta kociņu un nosaka toni, tas ir, piedāvā plānu darbu secībai. Faktiski veidojas situācija, kurā būvnieks un būvuzraugs darbojas kā viena komanda un mēģina realizēt objektīvu apstākļu radīto neiespējamo misiju.

Būvuzraudzība kā tāda varbūt nav nepieciešama tikai 3 procentos gadījumu no Latvijā realizēto būvju apjoma, jo nav daudz tādu būvnieku, kuru rakstura galvenā iezīme ir atbildība un kuri labi pārzina būvnormatīvus.

Pirms 2000. gada pasūtītājs būvuzraugu uztvēra kā savu pārstāvi objektā, mūsdienās ne vienmēr tā ir. Šobrīd būvuzraugs ir ar likumu noteikta persona, kuras pienākumi aprakstīti MK noteikumos. Pasūtītāji ir dažādi, ne visi ir gatavi ievērot būvnormatīvus. Taču nevar noliegt būvuzrauga jēgu, kas nepieciešams standarta būvniecības procesā kā pasūtītāja aizstāvis, kā kompetenta, juridiski neatkarīga persona, kas spēj norādīt uz kļūmēm un nevis subjektīvi, bet gan neatkarīgi rast konflikta situācijas risinājumus starp būvniecības procesa dalībniekiem.”

Sergejs Frolovs:

“Šobrīd varam vērot tendenci – būvuzraudzības pienākumu un atbildības apjoms ir būtiski palielinājies. Agrāk būvuzraudzības galvenais uzdevums bija sekot būvprojekta precīzai ievērošanai, pārbaudot lietoto materiālu atbilstību, būvniecības tehnoloģiju un projekta risinājumu precīzu izpildi, bet šobrīd būvuzraudzībai deleģēta galvenā loma būvniecības procesa likumisko procesu ievērošanā, kas būtiski palielina būvuzrauga darba apjomu. Būvuzraugam jāiesaistās visos būvobjekta realizācijas procesos un – kā mēdzam izteikties ikdienā – jāņem rokā diriģenta nūjiņu. Diemžēl, un tādi gadījumi nav reti, mums jākļūst arī par izmeklētājiem, cīnoties pret būvuzņēmēju negodprātīgu rīcību, – mūsu pieredzē visbiežāk sastopama dokumentu viltošana.

Tāpēc uzskatu par neobjektīvu viedokli, ka būt būvuzraugam ir viegli. Būt labam būvuzraugam – tas nozīmē būt profesionālam, konkrētam un korektam speciālistam. Jābūt ne tikai kompetentam profesionālim, bet arī psiholoģiski noturīgam, jo, pildot pienākumus, būvuzraugs bieži atrodas spriedzes situācijā.

No vienas puses, būvuzrauga statuss hierarhiski noliek būvuzraugu objektā vadošā līmenī, tomēr, no otras puses, tas prasa ļoti plašu kompetenci un labas komunikācijas prasmes, jo būvnieks ātri spēj novērtēt, ar kādu speciālistu jāsadarbojas. Tāpēc būvuzraugam būvlaukumā jāiegūst autoritāte un cieņa, nevis jāievieš nervozitāte un bailes.

Pirms katra objekta realizācijas būvuzrauga pienākums ir vienoties ar būvnieku par savstarpēji skaidrām un izpildāmām prasībām objekta realizācijas principos un darba kvalitātes kritērijos, tas atvieglo objekta tapšanu.”

Igors Šenbergs:

“Būvuzraugam likumā ir noteiktas funkcijas: pirmkārt, kvalitātes kontrole; otrkārt, atbilstības būvnormatīviem kontrole; treškārt, darba izpildes atbilstības tehniskajam projektam kontrole, kā arī būvuzraugam jākontrolē apjomi un materiālu atbilstība. Tas viss, protams, ir arī būvnieka pienākums, bet praksē pierādījies, ka bez papildu kontroles no būvuzrauga puses tiek izpildītas tikai minimālās likumā noteiktās prasības, turklāt tās bieži vien interpretējot.

Būvnieki paši, dažas pārbaudes izlaiž, turklāt bieži izmanto padomju laika metodes, kas nav balstītas normatīvos, bet nekvalificējamā pieredzē. Tas attiecas arī uz segtajiem darbiem. Izskatot šīs un citas situācijas, jāsecina, ka pasūtītāja interesēs ir noslēgt līgumu par būvuzraudzību, iegūstot procesa kvalitātes kontroli un izslēdzot riskus.”

Sergejs Frolovs:

“Varu piekrist kolēģim, ka būvuzraudzība nav instruments, ar ko var kompensēt visa iepriekšējā, bieži nesakārtotā procesa kļūdas, bet būvuzraudzība objektā noteikti mazinās to sekas un realizācijas procesa riskus.

Praksē ļoti bieži sastopama situācija, kad pasūtītājs nesaprot, ka būvniecības procesa posmi ir cieši savstarpēji saistīti un viena būvprocesa laikā pieļauta kļūda radīs daudzas tehniskas un juridiskas problēmas, kuru risināšana ir darbietilpīga un tiešā veidā negatīvi ietekmē termiņus un finansējumu. Diemžēl šāda situācija ir ļoti bieži sastopama un parasti kļūst par būvuzņēmēja problēmu, jo pasūtītājs, noslēdzot līgumu, bieži vien visu atbildību par objekta realizācijas termiņiem un budžeta ievērošanu novirza uz būvuzņēmēju.

Mūsu uzņēmuma pieredze rāda, ka šādi gadījumi ir arvien biežāk un kļūst par negatīvu tendenci – sākot darbu objektā, izrādās, ka ir būtiskas problēmas: vājš projekts, nepilnīgi priekšizpētes dati, nepilnīga vai nekorekta būvniecības tāme utt. Sākot šādu projektu, jāvelta daudz vairāk laika, lai kompensētu problēmas un normalizētu projekta realizāciju – organizētu būvdarbu ritmisko izpildi un stabilo naudas plūsmu.

Sliktākais, kas varētu notikt šādā situācija, ir būvuzraugs ar zemu kompetenci un pasīvu pozīciju. Tādā gadījumā zaudē visi – gan pasūtītājs, gan būvuzņēmējs, gan būvobjekts kopumā. Esošā situācija rāda, ka ļoti retam pasūtītājam ir pietiekams profesionālais līmenis, kas ļauj orientēties būvniecības procesa niansēs. Saskaroties ar būvniecības procesu, pasūtītājam nav to kompetenču vai zināšanu tādā apjomā, kas ļauj runāt ar būvniecības procesa dalībniekiem tehniskā valodā, risināt nestandarta situācijas un ātri pieņemt lēmumus, ko no pasūtītāja sagaida būvniecības procesa dinamika un būvuzņēmējs.

Uzskatu, ka nebūtu godīgi pret pasūtītāju izvirzīt tik augstas profesionālās prasības, jo, izņemot valsts vai pašvaldības institūcijas, pasūtītājs visbiežāk ir citas biznesa nozares pārstāvis, kas būvē sava biznesa attīstībai. Te vairāk ir būvuzrauga kompetenču pielietojums un atbildības laukums, kas stabilizē komunikāciju starp būvprocesa dalībniekiem un virza objekta realizāciju.

Mūsu uzņēmuma pieredze rāda, ka būvuzraugus bieži uzrunā, lai glābtu situāciju, kad objekta realizācijas procesā iestājusies dziļa krīze. Tāpēc, tiekoties ar mūsu klientiem un pasūtītājiem, cenšamies detalizēti skaidrot un pārliecināt, ka lielāko būvuzraudzības efektu pasūtītājs var sasniegt, veicot visa būvniecības procesa kontroli – no koncepcijas un projektēšanas uzdevuma sagatavošanas līdz objekta nodošanai ekspluatācijas dienestam.

No savas puses varu teikt, ka mūsu uzņēmums ļoti cenšas strādāt praktiski un lietderīgi, t.i., pieliekot visu savu pieredzi, kompetenci un iniciatīvu labāka rezultāta sasniegšanai. Mēs pastāvīgi ieguldām būtisku daļu uzņēmuma apgrozījuma mūsu inženieru apmācībā, regulāri paplašinām mūsu inženiertehnisko mērinstrumentu bāzi un, kā man gribētos ticēt, cenšamies radīt labu būvuzraudzības pakalpojumu piemēru.

Nobeigumā atļaušos pievērsties mūsu iekšējai statistikai, ko mēs iegūstam, aptaujājot mūsu esošus un topošus klientus, – tā rāda, ka absolūtais vairākums, tas ir, 87% aptaujāto, uzskata, ka profesionāla un godīga būvuzraudzība ir liels pienesums un pamats labam objekta realizācijas rezultātam.”