Ar būvuzņēmēju interešu aizstāvību būtu jānodarbojas sabiedriskajām organizācijām, kuru Latvijā šajā nozarē ir pāri par 20. Bet ko šīs NVO dara patiesībā?

Būvprocesa vide 2015. gada griezumā

Diemžēl nāksies teikt, ka aizgājušais gads ir tieši parādījis:

• projekti ir tikpat draņķīgi, kā bija;
• pasūtītāju juristu izgudrojumu absurdi līgumos turpinās;
• ierēdniecība pēc Būvniecības likuma pieņemšanas joprojām nav ietrenējusies atbildes uzņēmējiem sniegt raiti un pēc būtības. Atšķirība vien tā, ka ierēdnis savu algu saņem laikā jebkurā gadījumā, bet investoriem un būvuzņēmējiem ierēdņu vilcināšanās laiks maksā dzīvu naudu.

Sarunās ar daudziem aktīviem Latvijas būvuzņēmējiem, tiek atzīts:

• valstī neviena institūcija nerūpējas par plānveida līdzfinansējuma piesaisti būvniecības pasūtījumiem. Izskatās, ka 2016.gadā jāsavelk jostas un jāatlaiž darbinieki, jo paredzamajiem ES fondu līdzfinansētajiem objektiem lielākoties vēl notiek projektēšanas darbi. Bet kur lai būvuzņēmējs pēkšņi rauj darbiniekus 2017. gadā, un kā lai pats nodzīvo līdz tam brīdim, kad beidzot tirgū parādīsies pasūtījumi?;
• nepieciešama reāla 3. grupas projektu ekspertīze ar ekspertu atbildību, nevis kā joprojām ašs atzinums, ka projekts derīgs būvniecībai (starp citu, labi zināma organizācija šo situāciju pieļāvusi gadiem, zinājusi par falšajām ekspertīzēm, tās pat notikušas ar šīs organizācijas labvēlību, un rezultāts ir Zolitūde). Tātad nepieciešams standarts, kas noteiktu ekspertīzes sastāvu un pārrēķināmās sadaļas;
• nepieciešami būvniecības standarta līgumi pasūtītājs‒ģenerāluzņēmējs, ģenerāluzņēmējs‒apakšuzņēmējs, lai mazinātos galvassāpes par juridiskajām netaisnībām un nelietderīgā līdzekļu tērēšana juristiem.

 

Siseņu audzēšanas biedrība – būt vai nebūt?

Ar būvuzņēmēju interešu aizstāvību būtu jānodarbojas sabiedriskajām organizācijām, kuru Latvijā šajā nozarē ir pāri par 20. Diezgan daudzas no tām no būvuzņēmējiem iekasē prāvu naudiņu. Cik šo organizāciju ir rūpējušās, lai ES un Kohēzijas fondu līdzfinansēto objektu tirgū būtu vairāk un to realizācijai būtu atvēlēti termiņi, kas neapdraud kvalitāti vai ēku drošību? Cik šo organizāciju reāli nodarbojušās ar būvprocesa un būvniecības vides uzlabošanu, piemēram, projektu kvalitātes sakarā? Cik šo organizāciju, ierosinot pārmaiņas tiesību aktu projektos, ierosina kaut ko lietderīgu? KAD BEIDZOT BŪVUZŅĒMĒJIEM ATVĒRSIES ACIS UN VIŅI BEIGS MAKSĀT PAR NEKO VAI ‒ PAT VĒL TRAKĀK – PAR KAITNIECĪBU SEV?

Ilustrēsim to ar kādu piemēru no noteikumu projekta “Būvkomersantu klasifikācijas noteikumi” http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40375532. 30.4. Kritērijs 15: par dalību būvniecības nozares darbu devēju organizācijā – kādā veidā tas palielina pārliecību par uzņēmuma veikto darbu kvalitāti? Tādās organizācijās kā, piemēram, Latvijas Būvnieku asociācija, iestāšanās ir vienkārša un, galvenais, jāveic laicīgi biedru naudas maksājumi. Varbūt tad kāds jokdaris varētu ieviest arī punktus par dalību, piemēram, Siseņu audzēšanas biedrībā?

Zināms, aktīvajā būvniecībā nodarbinātajiem speciālistiem nav iespējams atvēlēt laiku likumu projektu lasīšanai, līdz ar to ŠĀDI ABSURDI var tikt pieņemti. Tā, piemēram, 2015. gada 3. aprīlī tika pieņemts neizprotamais lēmums par būvuzņēmēju nodevu par reģistrāciju Būvkomersantu reģistrā, kur dažam uzņēmējam nācās nomaksāt 5000 eiro. Biedrība „Building Design and Construction Council” pamanīja šo absurdu un atļāvās iesniegt protesta rakstu Ekonomikas ministrijai un Ministru prezidentei, ko bija parakstījuši uzņēmumu vadītāji, kuru kopā ņemtais apgozījums gada laikā ir vairāk nekā 350 milj. eiro, līdz ar to pamodās arī citas NVO un gada beigās laurus pierakstīja sev, nodēvējot šo iniciatīvu kā vienu no retajiem Latvijas Būvniecības padomes derīgajiem darbiem 2015. gadā.

Vai uzņēmējiem, kas vairākumā gadījumu tomēr ir racionāli un loģiski domājoši, tomēr neliekas jocīgi, ka LBA un vēl dažas sabiedriskās organizācijas tā vietā, lai rūpētos par darba gādāšanu būvniekiem un būvprocesa sakārtošanu, gluži otrādi ar dažām savām aktivitātēm šo procesu pasliktina. Nodevas iekasēšanas principu pārskatīšanai tika izveidota darba grupa ar LBA prezidentu N. Grinberga kungu priekšgalā. Līdz šim gan nav nekāda rezultāta.

Kas tad tomēr vieš optimismu aizvadītajā gadā?

1. Enerģiski un jauni censoņi atbildīgos amatos.

Tā no 2015. gada 6. novembra LVS Standartizācijas tehniskajai komitejai ir jauns priekšsēdētājs Mārtiņš Studers, kas sevi pierādījis, darbojoties Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijā.

Būvkontroles biroja vadītājs Pēteris Druķis vārdos ir enerģisks par projektētāju atbildības ieviešanu un citām reālām lietām; jānovēl, lai arī darbi izdotos.

2. Pārliecība, ka vairākums būvuzņēmēju vēlas godīgi un atbildīgi būvēt. To iespējams apgalvot ar pilnu atbildību, jo personiskas tikšanās ar dažāda ranga būvniekiem notiek katru dienu. Gribas novēlēt būvuzņēmējiem šajā gadā vairāk ticēt sev un uzticēties konkrētiem cilvēkiem, kas ir reāli darītāji, un pārstāt ticēt tiem SABIEDRISKO ORGANIZĀCIJU DARBOŅIEM, kas tikai sola… UN VĒL JO VAIRĀK – NEMAKSĀT TĀDĀM ORGANIZĀCIJĀM SAVU SŪRI GRŪTI SAPELNĪTO NAUDIŅU. Citādi nākas dzirdēt bezpalīdzīgas frāzes: “Viņi tur pieņēma…”, “Ak vai, to jau lielie būvnieki izdomāja…” Bet, kad konkrēti tiek pajautāts lielajiem, izrādās, arī viņi nav bijuši informēti par daudziem lēmumiem, kas turklāt, no praktiķus skatījuma, situāciju pasliktina. Nu tad meklēsim tos mistiskos Viņus, kas traucē vai negrib sakārtot būvprocesu, un prasīsim atbildību, bet maksāsim tiem, kas dara reāli derīgas lietas.