Nesen (tikko - red. 2017.gada novembrī) no kāda Uzņēmēja saņēmām piedāvājumu piedalīties atklātā konkursā - Būvprojektu ekspertīzes veikšana, identifikācijas numurs XXX 2017/143. Pasūtītājs - kādas pilsētas dome.

Ierasti gatavojām atbildi Uzņēmējam, ka, mūsuprāt, lai sniegtu komercpiedāvājumu konkursa ietvaros, turklāt tik komplicētai un sarežģītai procedūrai, kā būvprojekta ekspertīzes veikšana, pirmām kārtām vajadzētu iepazīties, vienoties par sadarbības pamatprincipiem, proti, veicamo darbu apjomu, nodrošinājumiem, atbildībām, kvalitātes kritērijiem u.c “sīkumiem”. Tas nav nekāds jaunums, ka virknei Uzņēmēju būvprojekta ekspertīze šķiet kas līdzīgs sienu krāsošanai – viens krāsotājs vienā stundā nokrāso 10 m2, desmit krāsotāji stundā nokrāso 100 m2 un nes desmitkārt lielāku peļņu. Būtu tik kvadrātmetri un krāsotāji!

Skaidrs, ka tīrās intereses pēc iepazināmies arī ar konkursa nolikumu. Iepirkuma priekšmets – būvprojektu ekspertīzes veikšana virknei pašvaldības attīstāmo objektu. Paša nolikuma struktūra – juridiski samudžināta ar sarežģītiem mēles mežģiem, droši vien, lai vēlāk neveiksmīgajiem pretendentiem “nebūtu kur piekasīties”.

Tiktālu viss būtu labi – varētu jau vēlēties, lai publiski pieejamo informāciju par speciālistiem konkursa komisija paskatās publiski pieejamās datu bāzēs – mēs taču maksājam komersanta nodevu par BIS (būvniecības informācijas sistēma) uzturēšanu, kuras izveidošanā valsts (tātad mēs) ieguldījusi vairākus miljonus eiro. Turklāt konkursa pieteikums jāiesniedz elektroniski. Tomēr, lai šo neuztvertu par činkstēšanu var jau arī paši speciālisti šo informāciju izdrukāt apliecināt tad elektroniski parakstīt ar dažādiem iespējamiem, konkursa nolikumā minētiem drošajiem un ne tik ļoti elektroniskajiem parakstiem.

Mani satrauc pavisam kas cits. Pašvaldībai ne nolikuma un līguma sagatavotāja personā (lielā pilsētā droši vien juridiskais departaments), ne tehnisko specifikāciju sagatvotāja personā (XXX pilsētas domes Īpašumu pārvaldīšanas departaments un Attīstības departaments) nav skaidrs, kas tad īsti ir būvprojekta ekspertīze un kāds ir tās mērķis!

Nolikumam pievienotajā līgumā līguma priekšmets aprakstīts sekojoši, citēju “Pasūtītājs uzdod, bet Izpildītājs uzņemas veikt būvprojekta ekspertīzi atbilstoši tehniskās specifikācijas prasībām, sniedzot pozitīvu ekspertīzes atzinumu”. Tātad ekspertīzes Pasūtītājs būvprojekta ekspertīzi uzskata vien par formālu, būvprocesu traucējošu un sadārdzinošu administratīvu procedūru. Laikam lieki būtu piebilst, ka konkursa vērtēšanas kritērijs ir zemākā cena!

Turklāt jāatceras, ka Pasūtītājs ir pašvaldība, kurai kā pirmajai būtu jārāda paraugs un jāīsteno BVKB (Būvniecības valsts kontroles biroja) izstrādātās vadlīnijas būvniecības kvalitātes kontrolē. Tas ir akmens BVKB lauciņā, kurš nav spējis veidot pietiekami spēcīgu informatīvo kampaņu, lai primāro informāciju par būvprocesa kvalitātes vadību nodotu pašvaldībām, kuru tiešais pienākums ir realizēt būvniecības pārvaldību novados. Un, protams, novērtējums konkrētās pašvaldības administratīvā aparāta darbam.

Rezultāts ir nožēlojams un bīstams. Virkne ierēdņu (pilsētas Īpašumu un Attīstības departaments, Juridiskais departaments, Iepirkumu nodaļa…) ir sastrādājuši dokumentu, kurš pie zināmiem apstākļiem rada paaugstināta riska situāciju – jeb kā tagad moderni teikt – spiedienu uz ekspertu.

Paskaidrošu. Sagatavojot piedāvājumu konkursa nolikums neparedz iepazīties nedz ar projekta risinājumiem, pat ne ar plānotās būves apjomu, bet tikai ar būvprojekta sastāvu, tāpēc novērtēt nepieciešamās eksperta kompetences ir, maigi izsakoties, sarežģīti. Tāpat nav terminēts darba veikšanas laiks. Precīzāk ir terminēts – četras līdz sešas nedēļas pēc būvprojekta saņemšanas. Tikai nav pateikts, kad būvprojekts tiks saņemts. Turpretim ir paredzēts piedāvājuma nodrošinājums un darbu izpildes nodrošinājums, kuru, turklāt, Pasūtītājs ir tiesīgs bezstrīdus kārtībā ieturēt, tiklīdz darbu veicējs atkāpjas no Līguma nosacījumiem. Atcerēsimies, Līguma priekšmets – pozitīvs ekspertīzes slēdziens!

Viss jau ir daudz maz ticami, kamēr būvprojekts ir korekts. Bet ko darīt būvprojekta ekspertīzes veicējam saņemot nekvalitatīvus (lasi, kļūdainus vai nepilnīgus) būvprojekta risinājumus?

Te arī atbilde, kāpēc šādiem konkursiem piesakās Uzņēmēji, kas svaigi dibinājuši uzņēmumus un tikko reģistrējuši tos būvkomersantu reģistrā. Skaidrs, ka šādas pārdomas konverģē ar 26.novembra TV raidījumā “Bez tabu” pacelto tēmu par pašvaldību rīkotiem iepirkumu konkursiem.

Domāju, ka jautājumos, kas saistīti ar ēku un būvju drošumu, varētu tikt pieļautas atkāpes no konkurences ierobežošanas un ciktālu tas attiecas uz valsts un pašvaldību iestādēm, tām varētu rast veidu, kā būvprojektu ekspertīzes veikšanai piesaistīt būvkomersantus vai speciālistus no BVKB publicētā saraksta. Savukārt kritēriji šā saraksta veidošanai būtu konsekventa Būvniecības valsts kontroles biroja izstrādāto vadlīniju ievērošana.

Būtu jāstrādā pie vienotiem kritērijiem, kas ļautu novērtēt minimālo inženierresursu daudzumu atsevišķu projektēšanas un ekspertīzes darbu veikšanai, tāpat pie vienotas izpratnes par būvprojektu ekspertīzes mērķiem un uzdevumiem.

Pretējā gadījumā mēs turpināsim, citēju “pārbaudīt, vai Darba organizēšanas projektā ir paredzēts, ka būvprojektā netiek pārkāpti Latvijas Republikas normatīvie akti, projektēšanas uzdevumā, būvatļaujā minētie projektēšanas nosacījumi, kā arī tas nesatur risinājumus, kas nav saskaņoti attiecīgajās instancēs”

Kaspars Beitāns

SIA KasunK.Studija

valdes loceklis