Ekonomikas ministrija 2017.gada 18.maijā izplatīja oficiālu paziņojumu par Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģiju vairākiem gadiem, kur cita starpā pieminēta optimistiska prognoze par gaidāmo apgrozījuma kāpumu.

Oficiālais EM paziņojums – šeit.

Citējot fragmentu no paziņojuma:

“Lai sasniegtu Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju, Latvijas Būvniecības padome definējusi piecus nozares stratēģiskās attīstības mērķus:

• samazināt būvniecības regulējuma birokrātiju, par 50%samazinot kopējo procesa termiņu un digitalizējot risinājumus, tādējādi nodrošinot efektīvāku būvniecības procesu;
• kāpināt nozares produktivitāti trīs reizes, lai tā sasniegtutop 10 ES dalībvalstu vidējo rādītāju;
• palielināt būvniecības nozares apgrozījumu no pašreizējiem 1,5 miljardiem EUR gadā līdz 3 miljardiem EUR gadā;
• uzlabot būvniecības speciālistu izglītības un profesionālās kvalifikācijas sistēmu, panākot, ka augsti kvalificēti speciālisti ir katrā būvniecības profesijā;
• uzlabot būvniecības pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus veidojot vienotu kvalitātes mērījumu sistēmu.”

Zināmu skepsi raisa uzdevums palielināt nozares apgrozījumu līdz pat 3 miljardiem EUR gadā. Lai sasniegtu tik ambiciozu mērķi, ir nepieciešams pasūtītājs ar atbilstošu finansējumu, kuru pagaidām neredz ne nozares analītiķi, ne nozares dalībnieki. Jo pat vērienīgā “Rail Baltica” projekta realizācija Latvijas teritorijā paredz aptuveni 1,5 miljardi kopējo apgrozījumu vairāku gadu laikā.

Komentāru lūdzām Jānim Zagorskim, Nordea bankas Latvijā Lielo uzņēmumu departamenta vadītāja vietniekam. 

“Daudzu gadu praksē ir piedzīvoti dažādi paziņojumi par būvniecības nozares attīstības perspektīvām, no kuriem liela daļa tā arī nav realizējusies dzīvē. Palielināt būvniecības nozares apgrozījumu līdz 3 miljardiem eiro gadā faktiski nozīmētu dubultot esošo apjomu. Šāds mērķis ir izaicinošs un šobrīd vērtējams drīzāk kā teorētisks,” komentē Jānis Zagorskis.

“Konkrēto pieprasījumu veidos pasūtītājs – publiskā sektora un privātais. Pasūtītāju rīcība lielā mērā būs atkarīga no konkrētiem tirgus apstākļiem un vajadzības, kur kā būtiskākie būtu jāmin kopējā ekonomikas attīstības valstī, investīciju drošums, tai skaitā, nodokļu vide. Noteiktu lomu var spēlēt arī ģeopolitiskā situācija, kura ietekmē investoru  lēmumus, jo īpaši infrastruktūras un loģistikas biznesā – nozarēs, kuras ir būtiskas būvniecības pakalpojumu pasūtījumos.

Raugoties no šodienas perspektīvas,  būvniecības nozare jau daudzus gadus ir atkarīga no ES fondu līdzekļu pieejamības. ES fondu apguves samazinājums 2016. gadā spilgti atspoguļojas nozares rādītājos, ņemot vērā, ka kritums šajā laika periodā sasniedzis 18%, salīdzinot ar 2015. gadu. Nezinot ES fondu apjoma pieejamību pēc 2020. gada un neredzot fundamentālas privātā pasūtītāja pieprasījuma izmaiņas, ir grūti būt optimistiski noskaņotam par būvniecības nozares apgrozījuma dubultošanu.  Apstiprinātā nozares attīstība balstās arī uz augstu IKP izaugsmi, kura laika periodā no 2019. -2022. gadam tiek prognozēta virs 7%, un šāda prognoze vērtējama kā ļoti optimistiska.

Atskatoties pēdējo desmit gadu griezumā, vislielākais apgrozījums nozarē tika sasniegts 2008. gadā, kas ir pēdējais pirmskrīzes gads,  sasniedzot 2.5 miljardus eiro, pastāvot augstam privātā pasūtītāja pieprasījumam. Lai sasniegtu iecerēto 3 miljardu eiro apjomu, ir jābūt nebijuši augstam pieprasījumam pēc būvniecības pakalpojumiem.

Tomēr ne mazāk svarīga nozarei ir stabilitāte un paredzamība. Teorētiski tirgus iespējams spētu nodrošināt arī 3 miljardu eiro kapacitāti, ja tirgus dalībniekiem būtu iespēja laicīgi sagatavoties un straujam izaugsmes gadam nesekotu fundamentāls kritums, kas noved uzņēmēju strupceļā, pēkšņi atbrīvojot nodrošinātās jaudas. Tieši straujas pieprasījuma svārstības, diemžēl, ir raksturīgas Latvijas būvniecības nozarei, kas pastarpināti atsaucas uz augstiem inflācijas riskiem un kvalificēta darba spēka pieejamības, kas ir svarīgs faktors, lai celtu produktivitāti,” skaidro Nordea  bankas Latvijā Lielo uzņēmumu departamenta vadītāja vietnieks Jānis Zagorskis.